Atslēgas
- Ierobežots ūdens nesējslānis ir ģeoloģisks veidojums, kas satur ūdeni zem spiediena, jo augšpusē un apakšā ir necaurlaidīgi iežu slāņi.
- Neierobežots ūdens nesējslānis ir gruntsūdens avots, kurā ūdens tiek turēts porainā iežā, kas rada spiedienu uz ūdeni.
- Ierobežotos ūdens nesējslāņus no augšas un no apakšas ierobežo necaurlaidīgi slāņi, savukārt neierobežotajiem ūdens nesējslāņiem augšpusē nav necaurlaidīga slāņa, kas ļauj ūdenim brīvāk mijiedarboties ar virsmu.
Kas ir ierobežots ūdens nesējslānis?
Ierobežots ūdens nesējslānis, kas pazīstams arī kā artēziskais ūdens nesējslānis, ir ģeoloģisks veidojums, kas satur ūdeni zem spiediena, jo gan virs tā, gan zem tā atrodas necaurlaidīgi iežu vai nogulumu slāņi. Šī unikālā īpašība to atšķir no neierobežotiem ūdens nesējslāņiem, padarot to par būtisku mūsu gruntsūdens sistēmas sastāvdaļu.
Ierobežotā ūdens nesējslānī ūdens tiek uzglabāts iežu vai nogulumu slāņos, kas darbojas kā dabiski konteineri. Spiedienu slēgtajos ūdens nesējslāņos izraisa virsējo necaurlaidīgo slāņu svars, kas saspiež ūdeni ūdens nesējslānī.
Ierobežotie ūdens nesējslāņi ir vairāk izolēti no ārējām ietekmēm, kas var palīdzēt aizsargāt tajos esošo ūdens kvalitāti. Tas var radīt bažas par pārsūknēšanu un šo vērtīgo gruntsūdens resursu izsīkšanu.
Kas ir neierobežots ūdens nesējslānis?
Neierobežots ūdens nesējslānis, ko sauc par ūdens līmeņa ūdens nesējslāni, ir gruntsūdens avots, kas būtiski atšķiras no slēgtiem ūdens nesējslāņiem, jo tam nav necaurlaidīga slāņa, kas ierobežo ūdens plūsmu no augšas. Šai būtiskajai atšķirībai ir tālejoša ietekme uz neierobežotu ūdens nesējslāņu uzvedību un izmantošanu.
Neierobežotā ūdens nesējslānī ūdens tiek turēts porainos akmeņos vai nogulumos, bet virs ūdens nesējslāņa nav necaurlaidīga slāņa, kas radītu spiedienu uz ūdeni. Tā vietā neierobežotā ūdens nesējslāņa augšējā virsma ir pazīstama kā ūdens līmenis.
Neierobežoti ūdens nesējslāņi ir jutīgāki pret ārējām ietekmēm un nokrišņu izmaiņām. Ja ir bagātīgs nokrišņu daudzums, ūdens līmenis paaugstinās, un, gluži pretēji, sausuma periodos tas pazeminās.
Atšķirība starp ierobežoto un neierobežoto ūdens nesējslāni
- Ierobežotos ūdens nesējslāņus no augšas un no apakšas ierobežo necaurlaidīgi slāņi, savukārt neierobežotajiem ūdens nesējslāņiem augšpusē nav necaurlaidīga slāņa, kas ļauj ūdenim brīvāk mijiedarboties ar virsmu.
- Ierobežotie ūdens nesējslāņi ir pakļauti spiedienam, jo tie ir norobežoti ar necaurlaidīgiem slāņiem, kas var izraisīt artēziskās akas. Turpretim brīvos ūdens nesējslāņos šāda spiediena nav, un ūdens līmeni nosaka ūdens līmeņa augstums.
- Ierobežotiem ūdens nesējslāņiem ir lēnāks uzlādes ātrums, jo ir mazāka sagaidāma, ka tie iefiltrēsies virspusē, savukārt neierobežotie ūdens nesējslāņi atjaunojas ātrāk, ko tieši ietekmē nokrišņi un virszemes ūdens.
- Ierobežoti ūdens nesējslāņi var radīt dabiskas artēziskās plūsmas, kur ūdens paceļas uz virsmu bez sūknēšanas spiediena dēļ, savukārt neierobežotos ūdens nesējslāņos ir nepieciešami sūkņi, lai nogādātu ūdeni virspusē.
- Ierobežotu ūdens nesējslāņu apsaimniekošana ilgtspējīgai izmantošanai ir grūtāka lēnā uzlādes ātruma un pārsūknēšanas iespējamības dēļ. Turpretim neierobežoti ūdens nesējslāņi ir labāk reaģējuši uz pārvaldības centieniem un ātrāk atjaunojas, ja tiek pienācīgi pārvaldīti.
Ierobežotā un neierobežotā ūdens nesējslāņa salīdzinājums
parametri | Ierobežots ūdens nesējslānis | Neierobežots ūdens nesējslānis |
---|---|---|
Slāņi | Gan virs, gan apakšā ar necaurlaidīgu slāni | Virs necaurlaidīga slāņa trūkums, kas ļauj ūdenim brīvāk mijiedarboties ar virsmu |
Ūdens spiediens | Augsts necaurlaidīgu slāņu ieslodzījuma dēļ, kas rada artēziskās akas | Ūdens līmeņa augstums nosaka ūdens spiediena un ūdens līmeņa trūkumu. |
Uzlādes ātrums | lēnāk | Ātrāk |
Dabiskā artēziskā plūsma | Rada artēzisko plūsmu, ūdenim paceļoties uz virsmu bez sūknēšanas | Nepieciešami sūkņi, lai ūdens nonāktu virspusē |
Ūdens nesējslāņa ilgtspējība | Tas ir sarežģītāk lēnā uzlādes ātruma un pārsūknēšanas iespējamības dēļ | Vairāk reaģē uz vadības centieniem un var ātri atgūties |
- https://ngwa.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/j.1745-6584.1997.tb00111.x
- https://ami-journals.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/j.1462-2920.2011.02614.x
Pēdējo reizi atjaunināts: 28. gada 2024. janvārī
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.