Vairāku veidu audi augos rada dažādas struktūras. Tādējādi tos var viegli atšķirt vienu no otra. Apikālās meristēmas ir apikālo meristemātisko audu produkts, bet sānu meristēmas ir sānu meristēma audu produkts.
Šāda veida audi ir specializējušies vairāku augu daļu, piemēram, ziedu, lapu, korķa u.c., veidošanā un parādīšanā.
Atslēgas
- Apikālās meristēmas ir atrodamas sakņu un dzinumu galos, savukārt sānu meristēmas ir sastopamas stublāju un sakņu garumā.
- Apikālās meristēmas ir atbildīgas par vertikālo augšanu, savukārt sānu meristēmas veicina radiālo augšanu.
- Apikālās meristēmas rada primāros audus, savukārt sānu meristēmas rada sekundāros audus, piemēram, koksni un mizu.
Apikālā meristēma pret sānu meristēmu
Apikālā meristēma ir augu audi, kas atrodas sakņu un dzinumu galos. Tas ir atbildīgs par augšanu, tostarp par auga ķermeņa pagarināšanu. Sānu meristēma atrodas auga stumbrā un saknēs un ir atbildīga par augšanu, tostarp par auga ķermeņa sabiezēšanu.
Apikālo meristēmu galvenā funkcija ir palīdzēt paplašināt auga kopējo garumu. Visu auga galveno augšanu būtībā kontrolē apikālās meristēmas. Sakņu un stublāju virsotnē notiek augstuma pieaugums.
Zemes audi, floēma, ksilēma un epiderma tos visus ražo apikālās meristēmas. Protoderma, kā arī zemes meristēma un prokambija veido apikālo meristēmu.
Sānu meristēmu galvenā funkcija ir palīdzēt vispārējai sakņu un stublāju diametra paplašināšanai. Visi sekundārie izaugumi, kas rodas augi galvenokārt kontrolē sānu meristēmas.
Koku un meža zemju ārējo un iekšējo mizu veido sānu meristēmas. Korķa kambijs un asinsvadu kambijs sastāv no sānu meristēmām.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Apikālā meristēma | Sānu meristēma |
|---|---|---|
| Klāt iekšā | Sakņu un stublāju virsotne. | Gan sakņu, gan stublāju sāni. |
| Atbildīgs par | Augā notiekošie primārie izaugumi. | Sekundārie augi, kas rodas augos. |
| Galvenā loma | Tie palīdz palielināt augu kopējo garumu. | Tie palīdz kopumā palielināt sakņu un stublāju diametru. |
| Radīt | Zemes audi, floēma, ksilēma un epiderma. | Koku un mežu ārējā un iekšējā miza. |
| Sastāv no | Protoderma, zemes meristēma, prokambijs | Korķa kambijs, asinsvadu kambijs. |
| Attīstība | Lapas un ziedi. | Padara augus stiprākus, augot garāki un arī diametrā. |
| Atrasts/notiek | Augi, kas pieder pie visiem filiem. | Izņēmumi- nav kosā un sūnās. |
| izcelšanās | Primārs. | Primārais/sekundārais. |
Kas ir apikālā meristēma?
Apikālās meristēmas ir meristēmisku audu forma, kas atrodas sakņu un stublāju galos. Visus auga primāros izaugumus galvenokārt kontrolē apikālās meristēmas.
Apikālo meristēmu galvenā funkcija ir palīdzēt augt augam visā garumā. No sakņu un stublāju virsotnes augs aug garāks.
Zemes audus, floēmu, ksilēmu un epidermu ražo apikālās meristēmas. Apikālās meristēmas, cita starpā, sastāv no protodermas, zemes meristēmas un prokambija. Apikālajiem meristemātiskiem audiem ir primāra izcelsme.
Apikālās meristēmas ir atbildīgas par specifisku īpašību un struktūru veidošanos augos, piemēram, lapās un ziedos. Apikālās meristēmas var atrast daudzās augu sugās visās filās.
Kas ir sānu meristēma?
Sānu meristēmas ir meristēmisku audu forma, kas atrodama gan saknēs, gan stublāju malās. Visus sekundāros izaugumus augos galvenokārt kontrolē sānu meristēmas.
Sānu meristēmu galvenā funkcija ir palīdzēt vispārēji paplašināt sakņu un stublāju diametru.
Koku un meža zemju ārējo un iekšējo mizu veido sānu meristēmas. Ne tikai korķa kambijs, bet arī asinsvadu kambijs sastāv no sānu meristēmām.
Sānu meristēmas galvenokārt ir atbildīgas par augu stiprināšanu, ļaujot tiem augt garākiem un platākiem diametrā.
Augus ar sānu meristēmām var atrast praktiski katrā kategorijā. Savukārt zirgastes un sūnas ir izņēmumi. Sānu meristemātisko audu izcelsme var būt primāra vai sekundāra.
Galvenās atšķirības starp apikālo meristēmu un sānu meristēmu
- Apikālās meristēmas ir meristēmisku audu veids, kas atrodas sakņu un stublāju virsotnē. No otras puses, sānu meristēmas ir meristemātisko audu veids, kas atrodas gan sakņu, gan stublāju malās.
- Apikālās meristēmas galvenokārt ir atbildīgas par visiem primārajiem augiem, kas notiek augā. No otras puses, sānu meristēmas galvenokārt ir atbildīgas par visiem sekundārajiem augiem, kas notiek augos.
- Apikālo meristēmu galvenā loma ir tā, ka tās palīdz palielināt auga kopējo garumu. Augstuma pieaugums notiek no sakņu un stublāju virsotnēm. No otras puses, sānu meristēmu galvenā loma ir tā, ka tās palīdz kopumā palielināt sakņu un stublāju diametru.
- Apikālās meristēmas ir svarīgas, lai radītu zemes audus, floēmu, ksilēmu un epidermu. No otras puses, sānu meristēmas ir svarīgas, veidojot koku un mežu ārējo un iekšējo mizu.
- Apikālās meristēmas veido ne tikai protodermu, bet arī zemes meristēmu un prokambiju. No otras puses, sānu meristēmas veido ne tikai korķa kambiju, bet arī asinsvadu kambiju.
- Apical Meristems galvenais uzdevums ir tas, ka tie ļauj augos attīstīt īpašas pazīmes un struktūras, piemēram, lapas un ziedi. No otras puses, Lateral Meristems galvenais darbs ir tāds, ka tie galvenokārt koncentrējas uz augu stiprināšanu, augot arī garākiem un diametrā.
- Virsotnes meristēmas sastopamas visās augu kategorijās, kas pieder pie visiem filiem. No otras puses, sānu meristēmas ir sastopamas gandrīz visās augu kategorijās. Tomēr kosas un sūnas ir izņēmumi.
- Apikālo meristemātisko audu izcelsme ir primāra. No otras puses, sānu meristemātisko audu izcelsme var būt gan primāra, gan sekundāra.
- https://academic.oup.com/treephys/article-abstract/35/10/1086/2364626
- https://link.springer.com/content/pdf/10.1007/BF02858768.pdf
Pēdējo reizi atjaunināts: 09. gada 2023. septembrī
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Šķiet, ka rakstā ir norādīts, ka apikālās un sānu meristēmas ir augu augšanas primārās un sekundārās funkcijas, taču tas nav skaidri norādīts. Būtu lietderīgi šo aspektu noskaidrot lasītājiem, kuri meklē visaptverošu izpratni.
Šis raksts ir ļoti visaptveroša dažādu augu audu veidu analīze un to nozīme augšanā. Tas piedāvā skaidru izpratni par apikālām un sānu meristēmām un to funkcijām, kas ir būtiskas botānikas entuziastiem un studentiem.
Apikālo un sānu meristēmu attīstības un funkciju padziļinātais apraksts ir uzteicams. Tomēr rakstā būtu noderīgi iekļaut reālās dzīves piemērus vai gadījumu izpēti, lai ilustrētu šo jēdzienu praktisko pielietojumu.
Raksta apikālo un sānu meristēmu salīdzinājums sniedz vērtīgu ieskatu augu fizioloģijā. Tomēr humora pieskāriens vai saistošas anekdotes varētu uzlabot lasāmību un uzrunāt plašāku auditoriju.
Plašajā salīdzināšanas tabulā ir skaidri norādītas atšķirības starp apikālajām un sānu meristēmām, piedāvājot īsu uzziņu ceļvedi. Tomēr rakstā trūkst vizuālo palīglīdzekļu, piemēram, diagrammu vai ilustrāciju, kas palīdzētu vizuālajiem skolēniem saprast jēdzienus.
Lai gan rakstā ir sniegts visaptverošs apikālo un sānu meristēmu skaidrojums, tas varētu būt satriecošs lasītājiem, kuri nepārzina botāniskos terminus. Labākai izpratnei būtu lietderīgi iekļaut vienkāršotākas definīcijas un piemērus.
Šis detalizētais apikālo un sānu meristēmu salīdzinājums ir diezgan izglītojošs. Tas sniedz dziļāku ieskatu šo audu struktūrā un lomās. Esmu pārsteigts par sniegtās informācijas skaidrību un pamatīgumu.
Raksts efektīvi izceļ apikālo un sānu meristēmu primārās un sekundārās funkcijas, padarot to par nenovērtējamu resursu ikvienam, kas interesējas par augu bioloģiju. Informācija ir sniegta kodolīgi un saprotami.