Izpratne par to, kā cilvēka prāts apgūst jaunas lietas un saglabā šīs zināšanas no zīdaiņa vecuma līdz pieauguša cilvēka vecumam, kas palīdz viņam vai viņai uztvert un kārtīgi reaģēt uz katru situāciju, ir tikai spekulācijas.
Žans Pjažē norādīja, ka intelektuālā izaugsme notiek, pielāgojoties videi, ko ietekmē iepriekš minētie divi faktori.
Atslēgas
- Asimilācija ir jaunas informācijas integrēšanas process esošajās kognitīvajās struktūrās, savukārt akomodācija ir kognitīvo struktūru modificēšanas process, lai tās atbilstu jaunai informācijai.
- Asimilācija uztur kognitīvo līdzsvaru, iekļaujot jaunu pieredzi jau esošās shēmās, savukārt izmitināšana rada vai maina esošās shēmas.
- Abi procesi ir būtiski mācībām, asimilācija veicina izpratni un pielāgošanos, kas ļauj attīstīt kognitīvo izaugsmi.
Asimilācija pret izmitināšanu
Asimilācija no zināšanas notiek, kad apmācāmais sastopas ar jaunu ideju un tai ir jāiekļauj šī ideja tajā, ko viņš jau zina, un zināšanu pielāgošana ir daudz būtiskāka, tāpēc apmācāmajam ir jāpārveido šie konteineri. Pirmā ir shēmas izmantošana, bet otrā ir jaunu shēmu izveide.
Asimilācija ir vides apguves process, kurā jau izveidotā ideja par kaut ko, ko sauc par shēmu, netiek mainīta, bet gan tiek pārveidota, pievienojot jaunu papildu informāciju par šo lietu.
Parasti asimilācija notiek ilgā laika posmā un caur pieredzi.
Izmitināšana ir vides izzināšanas process, kurā jau izveidotā ideja par kaut ko, ko sauc par shēmu, tiek pilnībā mainīta, jo pastāv pretruna starp esošajiem un jauniegūtajiem priekšstatiem par aplūkojamo objektu.
Tas ir ātrs process un ietver lēmumu pieņemšanu.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Asimilācija | Apmešanās |
---|---|---|
Jauna ideja | Apkopotā jaunā ideja ir līdzīga jau esošajai idejai. | Apkopotā jaunā ideja nav līdzīga iepriekš esošajai idejai. |
shēma | Iepriekš esošā shēma netiek mainīta. | Iepriekš esošā shēma ir pilnībā mainīta. |
Adaptācijas laiks | Tas ir lēns un pakāpenisks process. | Tas ir ātra lēmuma rezultāts. |
Rezultāts no | Tas ir rezultāts, ievācot jaunu informāciju par tēmu pēc izmitināšanas. | Tas ir rezultāts konfliktam ar jaunajām un vecajām idejām. |
Procesa raksturs | Tas ir subjektīvs process. | Tas nav subjektīvs process. |
Kas ir asimilācija?
Žans Piažē savā kognitīvās attīstības teorijā skaidro, ka zīdainis apgūst jaunas lietas, pielāgojoties jaunām situācijām. Šī adaptācija ir divējāda. Pirmais ir asimilācija.
Asimilācija ir process, kurā jaunas idejas tiek apvienotas vecajās, lai tās savstarpēji korelē.
Tas ir pakāpenisks process, kurā tiek apgūta pieredze un pamazām tiek apkopota informācija, lai veidotu skatījumu uz tēmu.
Shēmā nav nekādu izmaiņu, taču izmaiņas tiek veiktas katrā tikšanās reizē ar subjektu, ja vien pareizai reakcijai netiek ņemts vērā viss tās attēls.
Tas sākas ar izmitināšanu, bet turpinās ar citu metodi, galvenokārt neapzināti, jo mūsu prātā notiekošās izmaiņas ir ārpus mūsu brīvprātīgas kontroles.
Turklāt process ir subjektīvs, jo modifikāciju zaļums un nepieciešamība reaģēt uz vieniem un tiem pašiem stimuliem dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga.
Piemēram, ja cilvēks ierauga suni, viņš zina, ka četrkājains tiek saukts par suni. Pēc tam, otro reizi satiekoties ar suni, viņš pamana, ka tam ir aste un smails purns.
Citā gadījumā tas saprot, ka suns ir suns. Pēc Regulāri satiekoties, viņš apkopo visu suņa attēlu, kas palīdz viņam atpazīt suni katru reizi, kad viņš to ierauga.
Kas ir izmitināšana?
Izmitināšana ir papildinošs process, kas palīdz apgūt asimilāciju. Tas ir process, kurā subjekta prātā tiek ievietota jauna ideja par kaut ko, kas aizstāj veco ideju.
Kopā ar asimilāciju tā veido pamatu mācīšanās adaptācijai zīdaiņiem un augošajiem bērniem līdz pilngadībai.
Tas ir ātrs process, kurā tiek analizēta pretrunīga informācija un salīdzināta ar jau zināmo informāciju, lai noraidītu veco ideju un aizstātu to ar jaunu, lai labāk iekļautos cilvēka atbildes sistēmā.
Tādējādi ir skaidrs, ka iepriekš pastāvošā prāta shēma pilnībā mainās, lai atbrīvotu vietu jaunajai idejai.
Tās ir cilvēka apzinātas pūles, atšķirībā no asimilācijas, ko nekontrolē neviens indivīds. Tas arī lielākoties nav subjektīvs, jo šāda veida situācijas rodas vispārēji pastāvošu pretrunu dēļ.
Piemēram, cilvēks ierauga suni un atceras to kā četrkājainu.
Citā reizē tas ierauga citu četrkājaino kaķi un saista to ar suni; tomēr, tā kā tie nav līdzīgi, viņam ir jāveic izmaiņas savā shēmā, lai uzņemtu jaunu četrkājaino dzīvnieku, ko sauc par kaķi.
Galvenās atšķirības starp asimilāciju un izmitināšanu
- Jauna ideja asimilācijā ir līdzīga vecajai un ir korelēta, savukārt akomodācijā jaunā ideja ir pretrunā ar veco.
- Asimilācijā mentālā shēma netiek pilnībā aizstāta, savukārt akomodācijas gadījumā shēma tiek pilnībā aizstāta ar jaunu.
- Asimilācija ir pieredzes un neveiksmju jautājums, savukārt izmitināšana ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu.
- Asimilācijā neviena jauna informācija netiek pilnībā noraidīta, savukārt akomodācijā idejas noraidīšana ir pamats, lai uzzinātu ko jaunu.
- Asimilācija kopumā ir mierīgāks mācību process, turpretim izmitināšana ir haotiska un rada jautājumus un šaubas.
- https://www.jstage.jst.go.jp/article/jmsj1965/75/1B/75_1B_191/_article/-char/ja/
- https://www.jstor.org/stable/1128971
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2024. februārī
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Asimilācijas subjektīvais un neapzinātais raksturs, kā arī apzinātie un universālie akomodācijas aspekti ir būtiski kognitīvās attīstības aspekti, kurus raksts efektīvi izceļ.
Es piekrītu jūsu viedoklim. Rakstā ir pievērsta uzmanība individuālajiem un kolektīvajiem elementiem, kas raksturīgi asimilācijai un akomodācijai, veidojot dziļu izpratni par kognitīvo adaptāciju.
Rakstā sniegts visaptverošs pārskats par Žana Pjažē kognitīvās attīstības teoriju, detalizēti izskaidrojot asimilācijas un akomodācijas jēdzienus.
Es nevarēju vairāk piekrist. Rakstā ir efektīvi sadalīts katrs process un sniegti skaidri piemēri labākai izpratnei.
Rakstā sniegtā salīdzināšanas tabula ir noderīgs instruments, lai atšķirtu asimilāciju un akomodāciju un izprastu abu procesu būtību.
Man šķita, ka tabula ir diezgan noderīga, jo tajā strukturētā veidā ir īsi apkopotas galvenās atšķirības starp asimilāciju un izmitināšanu.
Protams, tabula ļauj vieglāk saprast galvenās atšķirības starp asimilāciju un izmitināšanu, padarot to par nenovērtējamu raksta papildinājumu.
Raksta atšķirība starp asimilācijas pakāpenisko raksturu un ātru akomodācijas lēmumu pieņemšanas procesu sniedz niansētu izpratni par kognitīvajiem mācīšanās procesiem.
Patiešām, raksta skaidrojums izgaismo asimilācijas un akomodācijas sarežģījumus, bagātinot mūsu izpratni par kognitīvo attīstību.
Asimilācijas un akomodācijas sadalījums ir saskaņots un ļauj lasītājiem saprast abu procesu nozīmi kognitīvajā attīstībā.
Pilnīgi piekrītu; raksts efektīvi ilustrē mijiedarbību starp asimilāciju un akomodāciju, piedāvājot holistisku izpratni par to lomu mācībās.
Rakstā sniegtie pārliecinošie piemēri efektīvi parāda atšķirību starp asimilāciju un akomodāciju, atklājot mācībām raksturīgo kognitīvo elastību.
Protams, rakstā izmantotie reālās dzīves scenāriji veicina skaidrāku asimilācijas un akomodācijas izpratni, pārsniedzot abstraktās teorijas.
Saprātīga asimilācijas un adaptācijas mehānismu izpēte, uzsverot kognitīvo mācību procesu sarežģīto raksturu.
Izstrādājums par asimilāciju un akomodāciju sniedz dziļāku ieskatu par to, kā indivīdi apstrādā un pielāgojas jaunai informācijai, atspoguļojot Žana Piažē kognitīvās attīstības teoriju.
Protams, raksts efektīvi atspoguļo Piažē ideju būtību un to praktisko nozīmi mācību procesā.
Visaptveroša asimilācijas un akomodācijas izskaidrošana paplašina mūsu izpratni par kognitīvo attīstību, aptverot gan subjektīvo, gan objektīvo dimensiju.
Es piekrītu; daudzpusīgā asimilācijas un akomodācijas analīze rakstā izgaismo kognitīvās adaptācijas dualitāti, veicinot dziļu izpratni par cilvēka mācīšanos.
Raksta padziļinātā kognitīvo procesu izpēte atspoguļo augstu intelektuālās stingrības līmeni, piedāvājot visaptverošu asimilācijas un akomodācijas pētījumu.
Apzināts asimilācijas un izmitināšanas salīdzinājums akcentē sarežģīto mijiedarbību starp kognitīviem procesiem, stiprinot mūsu izpratni par mācīšanās mehānismiem.
Pilnīgi noteikti, rakstā ir rūpīgi izdalīta asimilācija un akomodācija, izskaidrojot sarežģīto kognitīvās attīstības ceļojumu.
Izsmeļošā asimilācijas un adaptācijas analīze atspoguļo raksta apņemšanos veicināt niansētu izpratni par kognitīvo pielāgošanās spēju un mācīšanos.