Katrs cilvēks piedzimst ar tādām pamattiesībām kā tiesības uz brīvību un vārda brīvību, taču dažreiz cilvēki tiek apspiesti un viņu pamattiesības tiek atņemtas.
Tad cilvēki sāk izrādīt savu īsto krāsu, un tas dažkārt var novest pie pilsoņu kariem, kas izcīnās starp divām grupām, vai arī tad, kad valdība pieņem tādus likumus vai aktivitātes, kas nav pievilcīgas tautai, tad cilvēki sanāk kopā, lai vienoti vērstos pret valdību, vadot revolūcijas sērijai, kas iezīmē pārmaiņu vēsturi.
Abi termini Pilsoņu karš un Revolūcija dažreiz tiek lietoti kā sinonīmi, taču pastāv liela atšķirība.
Atslēgas
- Pilsoņu karš attiecas uz vardarbīgu konfliktu starp divām grupām valstī, savukārt revolūcija ir politisks satricinājums, lai mainītu valdību vai sistēmu.
- Pilsoņu karš ietver militāro spēku izmantošanu un cīnās par esošās valdības kontroli, savukārt revolūcijas mērķis ir gāzt valdību.
- Pilsoņu kari notiek pēc ģeogrāfiskām vai etniskām līnijām, savukārt revolūcijas var būt saistītas ar dažādiem sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem.
Pilsoņu karš pret revolūciju
Pilsoņu karš ir iekšējs bruņots konflikts, kas izceļas valstī, iesaistot pretējās grupējumus, kas cīnās par esošās valdības kontroli. Revolūcija ir plaši izplatītas, fundamentālas pārmaiņas sabiedrības valdībā un sociālajā struktūrā, kas panāktas ar tautas sacelšanos.
Piemēram, Amerikas pilsoņu karš notika starp verdzību un neverdzības grupām.
Revolūcijas notiek starp cilvēkiem un valdību, ja tiek konstatēts, ka daži akti vai likumi, kas tos regulē, traucē un atņem dažus pamata tiesības, izraisot protestus,
salīdzinājums Tabula
| Parametri salīdzinājums | Pilsoņkarš | Revolūcija |
|---|---|---|
| Definīcija | Vienā valstī notika karš starp divām dažādām etniskām grupām. | Cilvēku protests pret valdību, kas iebilst pret jebkuru likumu vai aktu |
| Garums | Neviens norādītais garums nedrīkst pārsniegt gadu desmitus | Tas beigsies gada laikā, jo valdībai ir jāveic pasākumi, lai saglabātu ekonomiku. |
| Vardarbība | Ir iesaistīta vardarbība un ieroču lietošana | Vardarbība nav saistīta |
| Iesaistītās puses | Dažādas sociālās grupas | Valsts pilsoņu mobilizācija pret valdību |
| Rezultāts | Ienesot krasas izmaiņas valsts politiskajā, ekonomiskajā sistēmā. | Krasas izmaiņas valsts status quo un cilvēku tiesību iegūšana. |
Kas ir pilsoņu karš?
Pilsoņu karš ir pazīstams arī kā iekšējais karš ar citiem nosaukumiem. Tas ir karš, ko izcīna dažādas sociālās, etniskās vai reliģiskās grupas ar dažādiem viedokļiem, lai sasniegtu noteiktu mērķi.
Pilsoņu karš nav ļoti definēts termins grāmatās vēsture.
Tomēr viena no iespējamām Džeimsa Fērona definīcijām ir pilsoņu karš, kas ir vardarbīgs konflikts valstī, kurā cīnās organizētas grupas, kas maina esošo valdības politikas aktu vai jebkuru likumu. varētu jūtas pretrunā.
Jebkura pilsoņu kara intensitāte starp valstīm tiek aprēķināta pēc kaitējuma, kas nodarīts ekonomikai vai pašai valstij un kam tika piešķirtas tiesības.
Pilsoņu karš izraisīja lielus traucējumus sistēmas darbībā jebkuras valsts darbībā, jo tas izraisīja asinsizliešanu, vardarbību un tūkstošiem cilvēku nogalināšanu.
Ir daudzi iespējamie skaidrojumi un iemesli, kāpēc notiek pilsoņu karš. Ļoti novērtētie iemesli ir alkatība, ka indivīdi cenšas palielināt peļņu.
Sūdzība ir sociāli un politiski nestabils līdzsvars. Un iespējas ir sociālā nevienlīdzība un nabadzības apkarošana.
Pilsoņu kara galīgais mērķis ir atšķirīgs katrai etniskajai grupai, kas jebkad ir karojusi; piemēram, Amerikas pilsoņu karš notika starp verdzības un neverdzības grupām, lai atceltu verdzību.
Pilsoņu karš sākas ar dzirksti, kad satiekas divas grupas, kurām ir atšķirības. Tas galu galā noved pie dzirksteles augšanas un pāraugšanas politiski nestabilā līdzsvarā, ekonomikas krišanas, asinsizliešanas, vardarbības un pat nāves gadījumu.
Kas ir revolūcija?
Revolūcija vienmēr ir bijis ļoti sarežģīts termins, un tas nekad nav bijis labi izskaidrots, taču viena no visspilgtākajām definīcijām ir.
Aristotelis, grieķu filozofs, ļoti labi izskaidroja šo grūti definēto terminu.
Viņš definēja revolūciju kā fundamentālas izmaiņas valsts organizācijā, kas notiek ātri.
Un iedzīvotāju sacelšanās pret varu vai valdību; Pēc viņa teiktā, politiskā revolūcija var novest pie esošās konstitūcijas modifikācijas vai pilnībā mainīt politisko sistēmu, kas valstī valdījusi gadu desmitiem.
To rezultāti ietver lielas izmaiņas kultūras ekonomikā — sociālpolitiskajos standartos.
Revolūcija var sākties vai nu ar vardarbību, vai nevardarbību, bet revolūcijas vēsturē nebija vardarbības. Revolūcija veidojas starp valsts vispārējiem pilsoņiem un valdību, veidojot īpašus likumus vai aktus.
Revolūcija pastāv gada laikā un nepārsniedz to.
Revolūcija piedāvā divas iespējas vai nu valdībai mainīt likumus un aktus, vai dažreiz pat atcelt konstitūciju valstī sākušās vardarbības dēļ, vai arī valdībai uzvarot, pretoties tiem ar daudziem faktoriem, piemēram, izmantošanu. militāro spēku.
Revolūcijas a diktatūra ir plaši izplatītas, jo diktators vienmēr strādā pret tautas gribu. Demokrātijās, kas pastāv pagātnē vai tagad, ir notikušas ļoti maz revolūciju.
Vēsture ir piedzīvojusi daudzas revolūcijas, piemēram, Amerikas revolūcijas karu, Francijas revolūciju, Eiropas revolūciju, Krievijas revolūciju utt.
Galvenās atšķirības starp pilsoņu karu un revolūciju
- Pilsoņu karš notika starp divām reliģiskām vai sociālajām grupām, savukārt revolūcija notika starp valsts pilsoņiem, kas iebilda pret jebkuru valdības pieņemtu likumu vai aktu.
- Pilsoņu karš vienmēr izrādījās vardarbīgs, tostarp ieroči, kas izraisīja asinsizliešanu un miljoniem nāves gadījumu, turpretim revolūcija tika uzskatīta par nevardarbīgu. Piemēram, satyagraha, kuru vadīja Mahatma Gandijs, iebilstot pret Lielbritānijas valdības noteiktajiem likumiem
- Pilsoņu karš vienmēr beidzās ar vienu no grupām, kas guva uzvaru. Tomēr šī uzvara izraisīja arī politisko nestabilitāti, asinsizliešanu un vardarbību. Turpretim revolūciju vai nu uzvarēja pilsoņi, un likumi un akti tika pieņemti, dažos gadījumos likvidējot konstitūciju vai arī uzvarot valdība un pie varas bija likumi.
- Pilsoņu kari dažkārt ilga gadu desmitiem, turpretim revolūcijas ilga gadu, lai saglabātu politisko stabilitāti.
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Raksts sniedz līdzsvarotu skatījumu gan uz pilsoņu kariem, gan revolūcijām, ļaujot lasītājiem veidot pamatotus uzskatus.
Jā, ir atsvaidzinoši redzēt objektīvu pieeju tik sarežģītām tēmām.
Absolūti apsveicama ir analīzes objektivitāte.
Vēsturiskais konteksts, kas paredzēts gan pilsoņu kariem, gan revolūcijām, patiešām ir saistošs un bagātina saturu.
Noteikti ir svarīgi saprast šo konfliktu vēsturisko nozīmi.
Es domāju, ka raksts vienkāršo tādus sarežģītus jēdzienus kā pilsoņu kari un revolūcijas, tādējādi atvieglojot lasītājiem to izpratni.
Neapšaubāmi, reālu piemēru, piemēram, Amerikas pilsoņu kara, izmantošana nodrošina lielisku kontekstu.
Piekrītu, galvenās atziņas bija ļoti noderīgas, lai izprastu abu salīdzinājumu.
Tas, ka rakstā ir iekļautas ievērojamu domātāju filozofiskās definīcijas, diskursam piešķir filozofisku dziļumu.
Protams, vēsturisko perspektīvu izcelšana bagātina izpratni par pilsoņu kariem un revolūcijām.
Rakstā veiksmīgi iezīmētas gan pilsoņu kara, gan revolūcijas galvenās iezīmes, nodrošinot skaidrību par to atšķirībām.
Piekrītu, tas ir labi strukturēts salīdzinājums.
Absolūti atšķirība starp abiem ir labi formulēta.
Lielisks raksts! Pilsoņu kara un revolūcijas salīdzinājums ir ļoti informatīvs un palīdzēja man labāk izprast atšķirību.
Piekrītu, tas ir ļoti noderīgs salīdzinājums, lai uzzinātu abus dažādos aspektus.
Rakstā noteikti ir sniegtas skaidras definīcijas un piemēri katram.
Es atklāju, ka detalizētā salīdzināšanas tabula ir ļoti noderīga, lai uzsvērtu atšķirības starp pilsoņu kariem un revolūciju.
Protams, tabulas formāts ir efektīvs informācijas pasniegšanas veids.
Jā, salīdzināšanas parametri ļauj vieglāk saprast katra konflikta nianses.
Es novērtēju sniegtās analīzes dziļumu, jo īpaši skaidrojot iespējamos pilsoņu karu un revolūciju iemeslus.
Protams, raksts sniedz daudzpusīgu ieskatu šajos konfliktos.
Jā, pamatcēloņu izpēte diskusijai piešķir ievērojamu vērtību.
Diemžēl rakstā netika iedziļināta pilsoņu karu un revolūciju globālā ietekme, ko būtu bijis interesanti izpētīt.
Piekrītu, plašākas ietekmes padziļināta analīze būtu saprotama.
Šis raksts efektīvi izskaidro pilsoņu karu un revolūciju sarežģītību, padarot tos pieejamus plašākai auditorijai.