Apzīmējums pret konotāciju: atšķirība un salīdzinājums

Atšķirība starp denotāciju un konotāciju ir tāda, ka denotācija ir vārda vai termina faktiskā nozīme, kas parādīta vārdnīcā, savukārt, no otras puses, konotācija ir konkrēta vārda vai termina izraisītā sajūta vai emocionālais svars.

Denotācija apzīmē konkrēta vārda vai termina definīciju vārdnīcā. To lieto, lai apzīmētu to, kas ir teikts. Tā ir vārda burtiskā nozīme bez jebkāda veida īpašības vārda.

Tā ir vārda vārdnīca: Mans draugs ir slims. Šajā kontekstā teikuma nozīme ir tāda, kā tas ir teikts. Tas ir vienkāršs, un tajā nav īpašības vārdu, kas varētu mainīt teikuma nozīmi.

Konotācija ir sajūta, ko izraisa vārds vai termins. Tas ir emocionāls pārsvars no konkrēta vārda, kad tas tiek izrunāts. Konotācijā ir vairāki īpašības vārdu lietojumi, lai apzīmētu jūtas. To lieto, lai uzsvērtu vārdus vai terminus.

Tas ir vārda emocionālais svars: Mans draugs ir tik slims. Šajā teikumā radītā nozīme nedaudz atšķiras no tā, kā tas tiek runāts, tajā ir lietots īpašības vārds “tā”, lai uzsvērtu, cik slims ir draugs.

Atslēgas

1. Denotācija attiecas uz vārda burtisku vārdnīcas definīciju, savukārt konotācija ir emocionālās vai kultūras asociācijas, ko vārds izraisa.
2. Denotācija ir objektīva un universāla, savukārt konotācija var būt subjektīva un atšķirties atkarībā no indivīda un kultūras.
3. Denotācijas un konotācijas izpratne ir būtiska efektīvai saziņai un valodas interpretācijai.

Salīdzināšanas tabula

Salīdzināšanas parametrs	apzīmējums	Konotācija
Nozīme	Faktiskā definīcija	Emocionāli ieteikumi
Kas tas ir	Burtiskā nozīme	Suģestējoša nozīme
Pārstāv	Atsauces nozīme	Emocionālā nozīme
Nosaka	Pagarināšana	Nodoms
Lietošana	Kad domāts teiktais	Nozīmē, kas atšķiras no tā, par ko ir teikts

Kas ir Denotācija?

apzīmējums ir termina vai vārda faktiskā definīcija, kā tas tiek parādīts vārdnīcā. Tā ir vārda burtiskā nozīme bez pievienota īpašības vārda, kas tam piešķirs citu nozīmi.

To lieto, lai apzīmētu teikto: Mans draugs ir slims, šajā teikumā izsauktā nozīme ir tāda, kā teikts. Tāpēc denotācija ir vārda vai termina tīrā nozīme.

Tam ir divas kategorijas; vārdu dekorēšana un teikuma apzīmējums. Abos gadījumos nozīme ir tāda, kā teikts.

Tas piešķir vārdam, terminam vai teikumam primāro nozīmi, padarot to vieglāk saprotamu. Tas nosaka vārda vai teikuma paplašinājumu.

Kas ir konotācija?

Tā ir vārda radītā sajūta vai emocionālais svars. Tam ir būtisks īpašības vārdu lietojums, lai uzsvērtu teiktā patieso nozīmi. To izmanto, lai izsauktu vārda vai teikuma nolūku.

Tas nozīmē citu nozīmi, kas nav teikts; mans draugs ir tik slims. Īpašības vārda “tā” lietojums šajā teikumā ir paredzēts, lai uzsvērtu, cik slims ir draugs. Tāpēc konotācija nozīmē jūtas.

Tas piešķir vārda vai teikuma primāro un sekundāro nozīmi. Tas sniedz vārda vai teikuma patieso nozīmi un norāda uz jūtām tajā pašā teikumā.

Ir divu veidu konotācijas, kurām abām ir primārā un sekundārā nozīme; vārdu un teikumu konotācijas.

Galvenās atšķirības starp apzīmējumu un konotāciju.

1. Denotācija ir tīra vārda vai termina definīcija, kā tas ir parādīts vārdnīcā, savukārt konotācija ir termina vai vārda izraisītā sajūta vai emocionālais svars.
2. Denotācija nozīmē vārda burtisku nozīmi bez īpašības vārda lietojuma, savukārt konotācija nozīmē suģestējošu nozīmi un tai ir īpašības vārdu lietojums.
3. Denotācija ietver vārda vai termina atsauces nozīmi, savukārt denotācija piešķir vārdam emocionālu svaru un izraisa jūtas.
4. Denotācija piešķir vienu nozīmi, primāro nozīmi, savukārt konotācija piešķir gan primāro, gan sekundāro nozīmi.
5. Denotācija tiek izmantota, lai piešķirtu teiktā patieso nozīmi, savukārt konotācija tiek izmantota, lai piešķirtu citu nozīmi, nevis teikto, un izraisītu jūtas.

Pēdējo reizi atjaunināts: 14. gada 2023. oktobrī