Kad indivīds skatās drāmu, filmu vai TV seriālu, viņiem dažkārt rodas iespaids, ka izpildītāji pārāk reaģē un pārāk darbojas.
Tas ir tad, kad rodas iespaids, ka varoņu rīcība mēģina apelēt uz viņu emocijām, taču pārspīlēti.
Drāma kļūst par melodrāmu vai pārspīlētu drāmu, kad izpildītājs veic plašas kustības un demonstrē pārspīlētas emocijas.
Atslēgas
- Drāma ir plašs literatūras, teātra un filmu žanrs, kas koncentrējas uz reālistiskiem konfliktiem un cilvēka emocijām, savukārt melodrāma ir apakšžanrs, kam raksturīgas pārspīlētas emocijas un sižeta līnijas.
- Melodrāmas lielā mērā balstās uz stereotipiem varoņiem un sensacionāliem elementiem, turpretim drāmas attēlo niansētāku varoņu attīstību un sižetu.
- Drāmas pēta dažādas tēmas un tēmas, savukārt melodrāmas koncentrējas uz morālām dilemmām, skaidriem neliešiem un varoņiem.
Drāma pret melodrāmu
Drāma attiecas uz nopietnu un reālistisku darbu, kas pēta sarežģītas tēmas un emocijas, pamatojoties uz reālām situācijām. Melodrāmu raksturo pārspīlētas emocijas, stereotipiski tēli un paredzams sižets, kura mērķis ir izraisīt skatītāju spēcīgas emocionālas reakcijas.
Termins “drāma” cēlies no grieķu vārda “darbība”; Tehniskā nozīmē drāma ir process, kurā tiek nodots jebko, kas balstīts uz koncepciju, izmantojot darbību un runu.
Tajā tiek izmantotas arī skatuves dekorācijas, kostīmi, skaņas efekti un vizuālie efekti, lai pārraidītu stāstu aizraujošai auditorijai plašākā nozīmē.
Melodrāma ir teātra iestudējums, kurā notikumi, sižeti un varoņi tiek sensacionāli radīti, lai skatītājos izraisītu intensīvas emocionālas reakcijas.
Melodrāmas literatūrā, teātrī un kino raksturo pārspīlēti naratīvi, nevis raksturojums. Melodrāmu varoņi bieži tiek iedalīti stereotipiskās lomās.
Pārspīlētas rakstura emocijas un izrādes bieži tiek izmantotas, lai radītu sensacionālus konfliktus.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Drāma | Melodrāma |
|---|---|---|
| Definīcija | Tas ir žanrs, kurā reālistiski tēli saskaras ar patiesām grūtībām un cīņām. | Tas ir drāmas apakšžanrs, ko raksturo arhetipiski tēli, sakāpinātas emocijas un starppersonu grūtības. |
| Gabals | Reālistisks. | Uzsvērts un eskalēts. |
| Konfliktu cēlonis | Racionāla un saprātīga notikumu secība. | Rakstzīmju savienojumi. |
| Rakstzīmes | Tiek dotas patiesas personības un īpašības, kas ir sarežģītas un unikālas. | Stereotipizētas lomas. |
| tēma | Plašāki jēdzieni. | Starppersonu un ļoti emocionālas tēmas. |
Kas ir Drāma?
Drāma ir literārs žanrs, kurā varoņi saskaras ar reāliem izaicinājumiem vai grūtībām. Tie ir nopietni stāsti par ikdienas cilvēkiem cīņā ar sevi, sabiedrību vai dabas spēkiem.
Tā kā drāma aptver tik plašu materiālu spektru, tā ir viens no populārākajiem literatūras žanriem.
Katrā no šiem literārajiem darbiem var atrast noziegumu, juridisko, romantisko, vēsturisko, šausmu, melodrāmu un citas tematikas tēmas.
Pašreizējie notikumi, sabiedrības nepatikšanas, korupcija, rase neskar, reliģiskā neiecietība, nabadzība, politiskie nemieri, šķiru šķelšanās, garīgās slimības, seksuālā netaisnība, piedzeršanās un citas viegli uzliesmojošas problēmas ir dramatisku tēmu piemēri.
Komēdija, traģēdija, traģikomēdija un melodrāma ir četras drāmas pamatformas. Šie veidi parādījās dažādos laikmetos, tomēr tiem visiem ir savas īpašības. Tomēr tiem visiem ir sava nozīme mūsdienu kultūrā, un tie ir jārespektē.
Drāmas lielā mērā balstās uz runātu sarunu, lai skatītājs būtu informēts par varoņu jūtām, personībām, mērķiem un nodomiem.
Tā kā skatītāji ir aculiecinieki, kā cilvēki drāmā izdzīvo savu pieredzi bez autora paskaidrojumiem, dramaturgi bieži izmanto monologus un malās, lai radītu dramatisko. neziņa.
Drāma var būt arī mācību līdzeklis, un to var izmantot, lai uzlabotu problēmu risināšanas spējas, paplašinātu radošumu, iegūtu labākas zināšanas par apkārtējo pasauli vai iemācītos just līdzi citiem, uzņemoties šīs personas lomu un piedzīvo to, ko viņi pārdzīvo, izmantojot sniegumu.
To bieži izmanto, ārstējot personas, kuras nevar savienoties ar savām jūtām vai aptvert sociālās konvencijas, izolējot viņus no pārējās pasaules.
Kas ir melodrāma?
Melodrāma ir plašs termins, ko lieto teātrī un kino, lai aprakstītu pārspīlētu darbību izmantošanu, lai apspēlētu cilvēku jūtas un emocijas, bieži vien nomācot personāža attīstību, lai tēlu attēlotu kā smieklīgu klišeju.
Melodrāma ir žanrs, kas radies Francijā Francijas revolūcijas laikā.
Pati frāze, kas nozīmē “mūzikas drāma” vai “dziesmu drāma”, ir grieķu izcelsmes, bet Viktorijas laikmetā nonāca franču valodā.
Melodrāma bieži izmanto arī mitoloģiskas figūras, kas atklāti simbolizē idejas un koncepcijas, piemēram, Sātans kā ļaunuma virsotne vai eņģelis kā ideāls tīrības un tikumības attēls, kā izrādes galvenā uzmanība.
Melodrāma ir iespaidīga un paredzēta spēcīgas emocionālas reakcijas izraisīšanai, tāpēc precīzs raksturojums paliek otrajā plānā.
Melodrāmas galvenās tēmas ir traģēdija, nelaimīga mīlestība un zaudējums. Melodrāma savu nosaukumu ieguvusi no tā, ka tā savās prezentācijās izmantoja mūziku.
Piemēram, cīņas sekvences bieži tika vērstas pret orķestra skaņdarbiem, kas tika veidoti tā, lai atbilstošos brīžos būtu crescendos.
Alternatīvi, romantiskā brīdī izpildītājus var pavadīt smalka, skaista dziesma, kas uzsver mīlestību un prieku.
Tas tika darīts, lai radītu paliekošu iespaidu uz skatītājiem un pievienotu priekšnesumam vēl vienu emociju dimensiju.
Galvenās atšķirības starp drāmu un melodrāmu
- Drāma ir literārs žanrs, kurā reālistiski tēli saskaras ar patiesām grūtībām un grūtībām. Savukārt melodrāma ir drāmas apakšžanrs, ko raksturo arhetipiski tēli, sakāpinātas emocijas un starppersonu grūtības.
- Drāmas varoņa dilemma ir reāla. Melodrāmas akcentē un saasina konfliktus, lai izraisītu lielāku emocionālu skatītāju reakciju.
- Racionāla un saprātīga notikumu secība izraisa strīdu drāmās, turpretim melodrāmā šajos darbos nereti konfliktu avots ir raksturu sakari, nevis lielāks spēks.
- Drāmas varoņiem ir piešķirtas patiesas personības un īpašības, kas atspoguļo cilvēku daudzveidību. Dramatiskie varoņi bieži ir sarežģīti un vienreizēji, turpretim komēdiju varoņi ir vispārīgāki. Melodrāmu varoņi bieži tiek iedalīti stereotipiskās lomās. Seši galvenie varoņi radīja šīs arhetipiskās lomas. Šiem sešiem varoņiem dotie vārdi ir nelietis, jūtīgais varonis, vajātā varone, klauns, uzticīgais draugs un ļaundara līdzstrādnieks.
- Drāmas koncentrējas uz plašākiem jēdzieniem un jautājumiem, piemēram, netaisnību, nevienlīdzību, korupciju un sociālajām konvencijām, taču Melodrāmas oriģinālajām lugām parasti ir ierobežotas tēmas. Šiem stāstiem ir starppersonu un ļoti emocionālas tēmas, piemēram, mīlestība un ģimene.
- https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00335638909383862
- https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-1-349-19798-9_5
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Es novērtēju gan drāmas, gan melodrāmas rūpīgo analīzi. Sniegtās atziņas un salīdzinājumi ir slavējami.
Šis ir pārdomas rosinošs gabals. Skaidri nošķirt, kas ir drāma un kam ir paredzēta melodrāma, es novērtēju detalizēto analīzi un abu žanru salīdzinājumu.
Skaņdarbs ir izcils ar pamatīgu skaidrojumu par to, kas ir drāma un melodrāma. Tas arī sniedz detalizētu abu salīdzinājumu, kas palīdz lasītājiem izprast būtiskās atšķirības. Apbrīnojami uzrakstīts un neticami informatīvs.
Katrs drāmas un melodrāmas aspekts ir rūpīgi izskaidrots. Atziņas un salīdzinājumi starp abiem žanriem ir izcili.
Patiešām izglītojošs raksts. Bet nedaudz kodolīgāka pieeja varētu padarīt gabalu vēl labāku.
Izsmeļošs apraksts, taču tas var būt nedaudz runīgs.
Rakstā sniegts detalizēts un vērtīgs drāmas un melodrāmas salīdzinājums, ņemot vērā formu un tēmas, izgaismojot abus žanrus, padarot to par obligātu lasāmvielu. Tas nedaudz atkārtojas ar skaidrojumu, un tas varētu būt nedaudz kodolīgāks.
Raksts ir izsmeļošs, taču varētu noderēt kodolīgāka pieeja. Atkārtošana atņem no lielajiem punktiem, ko tas dod.
Ļoti izglītojoši, bet brīžiem nedaudz runīgi.
Rakstā tik dziļi un detalizēti izskaidroti drāmas un melodrāmas jēdzieni, šis ir kvalitatīvs raksts, kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem skaidri un precīzi saprast galvenos punktus.