Ir daudz terminu, kas ir nepieciešami, lai zinātu indivīda zināšanu perspektīvu. Daudzi termini izklausās līdzīgi, taču tiem ir ļoti atšķirīga nozīme, piemēram, “starptautiskās attiecības” un “ārpolitika”.
Abi šie vārdi var būt ļoti mulsinoši, jo tie ir savstarpēji saistīti, un viena definīcija ietekmē otru. Nācija abus terminus lieto attiecību uzturēšanai un pārbaudei ar citām tautām.
Atslēgas
- Starptautiskās attiecības pēta, kā valstis mijiedarbojas, savukārt ārpolitika atspoguļo valsts specifisko stratēģiju un rīcību attiecībā uz citām valstīm.
- Valdības veido ārpolitiku, savukārt starptautiskās attiecības aptver dažādus dalībniekus, tostarp NVO un daudznacionālas korporācijas.
- Starptautisko attiecību teorijas nodrošina pamatu globālās politikas izpratnei, savukārt ārpolitika koncentrējas uz konkrētām valdības darbībām.
Starptautiskās attiecības pret ārpolitiku
Starptautiskās attiecības ir akadēmisks pēta attiecības starp valstīm un starptautiskajiem dalībniekiem un nodrošina politikas ietvaru. Ārpolitika attiecas uz darbībām/stratēģijām, ko valsts izmanto, lai sadarbotos ar starptautisko sabiedrību.
Ir zināms, ka starptautiskās attiecības raksturo nāciju mijiedarbību globālajā sistēmā, kā arī to mijiedarbību, kuru daba sākas vienā valstī, bet ir vērsta uz ārvalstu pilsoņiem.
Īsumā, starptautisko attiecību izpētes mērķis ir izskaidrot rīcību, kas notiek pāri valsts robežām, plašākas attiecības, kurās ir noteikta uzvedība, un institūcijas, kas regulē šādu mijiedarbību.
Ārpolitika ir termins, kas pazīstams kā politika, ko valsts izmanto saziņā ar citām valstīm, lai sasniegtu nacionālos mērķus.
Rezultātā, lai gan “starptautiskās attiecības” ir liels un daudzveidīgs termins, “ārpolitika” attiecas uz jebkuru darbību, ko valsts veic attiecībā uz citām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Starptautiskās attiecības | Ārpolitika |
|---|---|---|
| Definīcija | Termins, kas mēģina izskaidrot attiecības starp valstīm. | Tas nosaka attiecību veidošanās veidu starp valstīm. |
| darbs | Pārbauda valstu uzvedību. | Izveido noteikumus, lai uzlabotu ārējās attiecības. |
| Īstenošana dzīvē | Nodrošina teorētisku ietvaru reālās dzīves īstenošanai | Balstīts uz reāliem piemēriem. |
| neitrāla | Tie ir neitrāli | Tie nekad nav neitrāli. |
| daba | Attiecības ir balstītas uz pašreizējiem scenārijiem | Var būt neparedzams un nepastāvīgs. |
Kas ir starptautiskās attiecības?
Starptautiskās attiecības cenšas izprast šādu institūciju uzvedību un mijiedarbību un nodrošina teorētisko pamatu to darbību un stratēģisko lēmumu aprakstam.
Tomēr mēs varam atklāt dažādus viedokļus un idejas, kas piedāvā atšķirīgas pasaules un starpvalstu attiecību interpretācijas: valsts ir savtīga un egoistiska, kas meklē pārākumu un varētu dzīvot mierā, ja ir kāda pārāka, spēcīga struktūra, kas nosaka noteikumus. , saskaņā ar reālismu (un neoreālismu) (Leviatāns).
Viens no šādiem scenārijiem ir pretrunā ar globālās sistēmas anarhiju, kurā neviens nav pārāks ķermenis: reālisti uzskata, ka karš vienmēr ir iespējams.
liberālisms (un neoliberālisms): attiecības starp valdībām var novest pie mierīgas sadarbības saskaņā ar liberālo (vai ideālo) perspektīvu.
Palielinātas ekonomiskās saiknes starp valstīm, kā arī starpvaldību organizāciju un demokrātisku valstu skaita pieaugums palielina miera iespēju.
No šī kodolīgā, bet patiesā apraksta varam secināt, ka galvenais motīvs ir izskaidrot, kas notiek globālā mērogā, un dot prasmes, kas nepieciešamas, lai izprastu valstu mijiedarbību.
Citiem vārdiem sakot, frāze "starptautiskās attiecības" ir neitrāla: tā nekad neliecina, ka šīs saiknes ir labas vai sliktas jebkurā terminā; tā drīzāk apraksta procesus, kas regulē valsts rīcību globālā līmenī, sniedzot vērtīgas interpretācijas.
Kas ir ārpolitika?
Vārds “ārpolitika” attiecas uz valsts darbībām ar noteiktu mērķi noteiktā laikā. Patiešām, vienas valsts darbības vienmēr ietekmē citas valstis, izraisot nevienlīdzību un izmaiņas starptautiskajā sistēmā.
Bijušais prezidents Baraks Obama ir asi kritizējis Izraēlas apmetņu paplašināšanu palestīniešu teritorijās, savukārt Tramps apsvēra iespēju pārcelt ASV vēstniecību uz austrumiem.
Priekšsēdētājs Baraks Obama nekad neiejaucās Sīrijas lietā, lai novērstu tās pāraugšanu starptautiskā konfliktā, savukārt Donalds Tramps mēģināja pavēlēt veikt raķešu triecienu valdības iespējamajam uzbrukumam.
Šāds piemērs atspoguļo prezidenta uzskatu maiņu: savas iepriekšējās prezidentūras laikā Tramps bija nelokāms par prasību izvairīties no militāras iejaukšanās Sīrijā.
Pēc tam, kad bija aplūkojis šausminošos postījumus, kas nodarīti uzbrukuma dēļ, Trampa kungs rīkojās stingrāk un lūdza starptautisko sabiedrību iejaukties.
Citiem vārdiem sakot, “ārpolitika” ir viens no galvenajiem “starptautisko attiecību” pētāmajiem priekšmetiem, tāpēc “ārpolitika” mēdz veidot pasaules situāciju, kas vienlaikus maina arī “starptautisko attiecību” idejas.
Patiesībā, lai gan teorijas par globālajām attiecībām var nedaudz mainīties, lai atspoguļotu realitāti, valsts ārpolitika var krasi mainīties, mainoties tās prezidentam/premjerministram.
Piemēram, pēdējās ASV vēlēšanas ir izraisījušas ievērojamas pārmaiņas Amerikas ārpolitikā.
Galvenās atšķirības starp starptautiskajām attiecībām un ārpolitiku
- Valdības un nevalstiskās organizācijas ir iesaistītas starptautiskajās attiecībās, savukārt starptautiskās aģentūras un institūcijas ir iesaistītas ārpolitikā.
- Starptautiskās attiecības Nodrošina teorētisku ietvaru īstenošanai reālajā dzīvē, savukārt ārpolitikas pamatā ir praktiska pieeja.
- Starptautiskās attiecības ir termins, kas mēģina izskaidrot attiecības starp valstīm, savukārt ārpolitika nosaka attiecību veidošanās veidu starp valstīm.
- Starptautiskās attiecības ir neitrālas, jo tās izskata visas valstis bez jebkādas diskriminācijas, savukārt ārpolitika nekad nav neitrāla. Viņi vienmēr nes tālāk pagātnes pieredzi tautas labā.
- Ārpolitiku var analizēt un izprast, izmantojot dažādus starptautisko attiecību sniegtos teorētiskos ietvarus, savukārt starptautiskās attiecības nav balstītas uz ārpolitiku.
- https://www.jstor.org/stable/24907278
- https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/019791838902300315
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Es uzskatu, ka šī raksta analīze ir diezgan rūpīga un rūpīga
Šeit sniegtās atsauces ir uzticamas un veicina šī darba uzticamību
Ļoti izsmeļošs un padziļināts raksts
Piekrītu, ļoti labi uzrakstīts un informatīvs gabals
Saturs ir ļoti interesants un, šķiet, sniedz līdzsvarotu skatījumu uz tēmu
Es novērtēju šajā rakstā sniegto detalizēto analīzi
Raksts, kas sniedz pārdomas rosinošu starptautisko attiecību un ārpolitikas apskatu
Šis ir ļoti izglītojošs raksts, es daudz uzzināju
Iespaidīgs skaidrojums par atšķirībām starp šiem diviem terminiem