Java vs JavaScript: atšķirība un salīdzinājums

Java ir statiski drukāta, uz objektu orientēta programmēšanas valoda, ko izmanto aizmugursistēmas izstrādei, savukārt JavaScript ir dinamiski drukāta, uz prototipu balstīta valoda, ko galvenokārt izmanto tīmekļa izstrādei, lai padarītu tīmekļa lapas interaktīvas.

Atslēgas

1. Java ir daudzpusīga, uz objektu orientēta programmēšanas valoda, ko izmanto dažādām lietojumprogrammām, piemēram, tīmekļa, mobilo ierīču un galddatoru izstrādei, un platformas neatkarīgai izpildei tās pamatā ir Java virtuālā mašīna (JVM).
2. JavaScript ir viegla, galvenokārt klienta puses skriptu valoda, ko izmanto tīmekļa izstrādei, nodrošinot dinamisku saturu un interaktivitāti tīmekļa pārlūkprogrammās, un tā ir kļuvusi arvien populārāka servera puses izstrādei, ieviešot Node.js.
3. Lai gan to nosaukumi var būt līdzīgi, Java un JavaScript ir atšķirīgas programmēšanas valodas, kur Java koncentrējas uz daudzpusību un platformas neatkarību, bet JavaScript galvenokārt ir vērsta uz tīmekļa izstrādi un pārlūkprogrammas interaktivitāti.

Java pret JavaScript

Java ir objektorientēta programmēšanas valoda. Tam ir virtuālās mašīnas platforma, kas ļauj izveidot kompilētas programmas, kuras var palaist galvenokārt visās iespējamās platformās.

No otras puses, JavaScript ir viegla programmēšanas valoda, ko galvenokārt izmanto, lai padarītu tīmekļa lapas interaktīvākas. To parasti sauc arī par pārlūkprogrammas valodu.

Abām tām, pat ja tās ir programmēšanas valodas, nav daudz līdzību. Tā ir C veida sintakse, kas tiek izmantota abās valodās.

Bez tam abas tiek plaši izmantotas tīmekļa lietojumprogrammās klienta pusē.

Tomēr tikai šīs ir līdzības, kas tām piemīt; tādējādi var secināt, ka tiem ir tikai dažas līdzības un vairāk atšķirību.

---

 

Salīdzināšanas tabula

iezīme	Java	JavaScript
tips	Spēcīgi drukāts	Vāji drukāts
Izpildīšana	Kompilēts baitkodā (JVM)	Interpretē pārlūkprogrammā vai servera pusē ar Node.js
Orientēts uz objektu	Jā	Jā (pamatojoties uz prototipiem)
Daudzizmēra	Atbalstītās	Nav tieši atbalstīts (uz notikumu orientēts modelis)
Atkritumu kolekcija	Automātisks	Automātisks
Joma	Uz klasi balstīta	Uz funkcijām balstīta
Apstrādes kļūda	Pārbaudīti izņēmumi	Nepārbaudīti izņēmumi
Populāri lietojumi	Servera puses lietojumprogrammas, mobilās lietotnes, iegultās sistēmas	Tīmekļa izstrāde, priekšgala skriptēšana, servera puses izstrāde (Node.js)
Mācīšanās līkne	Stāvāka stingrākas sintakses un mašīnrakstīšanas dēļ	Vieglāk, pateicoties brīvākai sintaksei un dinamiskai rakstīšanai
Kopiena un resursi	Liela un aktīva kopiena, plaši resursi	Liela un aktīva kopiena, augoši servera puses resursi
Piemērots:	Sarežģīti, liela mēroga pielietojumi, veiktspējai kritiski uzdevumi	Dinamiskas, interaktīvas tīmekļa lietojumprogrammas, ātra prototipu izstrāde

---

 

Kas ir Java?

Java ir augsta līmeņa objektorientēta programmēšanas valoda, ko deviņdesmito gadu vidū izstrādāja Sun Microsystems (tagad pieder Oracle Corporation). Tas tika izstrādāts ar principu “rakstīt vienreiz, palaist jebkur” (WORA), kas nozīmē, ka Java kodu var apkopot baitkodā, ko pēc tam bez nepieciešamības var izpildīt uz jebkuras platformas, kurā ir instalēta Java virtuālā mašīna (JVM). pārkompilācijai.

Galvenās Java funkcijas ietver:

1. Platformas neatkarība: Java programmas var darboties jebkurā ierīcē vai operētājsistēmā, kurai ir JVM. Tas tiek panākts, apkopojot Java pirmkodu baitkodā, ko pēc tam interpretē JVM. Šī pārnesamība padara Java piemērotu starpplatformu lietojumprogrammu izstrādei.
2. Orientēts uz objektu: Java pēc būtības ir orientēta uz objektu, kas nozīmē, ka tā atbalsta iekapsulēšanas, mantojuma un polimorfisma principus. Viss Java ir objekts, kas nodrošina modulāru un atkārtoti lietojamu kodu, kā arī vienkāršāku apkopi un atkļūdošanu.
3. Spēcīgi rakstīts: Java ir statiski tipizēta valoda, kas nozīmē, ka visi mainīgie ir jādeklarē, pirms tos var izmantot, un to veidi izpildes laikā nevar mainīties. Tas palīdz novērst kļūdas kompilēšanas laikā, nevis izpildes laikā, uzlabojot koda uzticamību.
4. Izturība: Java uzsver uzticamību un robustumu, izmantojot tādas funkcijas kā automātiska atmiņas pārvaldība (atkritumu savākšana), izņēmumu apstrāde un tipa pārbaude. Šīs funkcijas palīdz izstrādātājiem rakstīt stabilāku un bez kļūdām kodu.
5. Drošība: Java ietver iebūvētus drošības līdzekļus, piemēram, baitkoda verifikāciju un drošības pārvaldnieku, lai aizsargātu sistēmas no potenciāli kaitīga koda. Tas padara Java par populāru izvēli tādu lietojumprogrammu izstrādei, kurām nepieciešams augsts drošības līmenis, piemēram, uzņēmuma programmatūrai un tīmekļa lietojumprogrammām.
6. Bagātīga standarta bibliotēka: Java nāk ar visaptverošu standarta bibliotēku (Java API), kas nodrošina iepriekš izveidotas klases un pakotnes tādiem izplatītiem uzdevumiem kā I/O operācijas, tīklu veidošana, datu manipulācijas un GUI izstrāde. Šī plašā bibliotēka vienkāršo izstrādi un samazina vajadzību izstrādātājiem rakstīt kodu no nulles.
7. Kopienas atbalsts: Javai ir liela un aktīva izstrādātāju kopiena, kas nozīmē, ka ir pieejams daudz resursu, bibliotēku, ietvaru un rīku, kas palīdz Java izstrādē. Šis kopienas atbalsts veicina sadarbību un inovācijas Java ekosistēmā.

 

Kas ir JavaScript?

JavaScript ir augsta līmeņa, interpretēta programmēšanas valoda, ko galvenokārt izmanto dinamisku un interaktīvu vietņu veidošanai. Sākotnēji JavaScript izstrādāja Brendans Eihs Netscape 1995. gadā, un tas ir kļuvis par vienu no pasaulē visplašāk izmantotajām programmēšanas valodām.

Šeit ir detalizēts JavaScript sadalījums:

1. Nolūks: JavaScript sākotnēji tika izveidots, lai tīmekļa lapām pievienotu interaktivitāti, ļaujot izstrādātājiem dinamiski manipulēt ar tīmekļa lapas saturu, reaģēt uz lietotāja darbībām un uzlabot lietotāja pieredzi. Tomēr tā daudzpusība ir novedusi pie tā pieņemšanas ārpus tīmekļa izstrādes, lietojumprogrammām, sākot no servera puses programmēšanas līdz galddatoru un mobilo lietotņu izstrādei.
2. sintakse: JavaScript sintakse ir līdzīga citu programmēšanas valodu, piemēram, C un Java, sintaksei, tāpēc izstrādātājiem, kuri pārzina šīs valodas, tā ir salīdzinoši vienkārša. Tā atbalsta gan procesuālās, gan objektorientētās programmēšanas paradigmas un seko ECMAScript standartam, regulāri atjauninot, ieviešot jaunas funkcijas un uzlabojumus.
3. Dinamiskā rakstīšana: JavaScript tiek ievadīts dinamiski, tas nozīmē, ka mainīgo veidi tiek noteikti izpildlaikā, nevis kompilācijas laikā. Tas nodrošina elastību, taču prasa arī rūpīgu apiešanos, lai izvairītos no neparedzētas rīcības.
4. Izpildes vide: JavaScript kodu izpilda tīmekļa pārlūkprogrammās iegultais JavaScript dzinējs, padarot to par klienta puses tīmekļa izstrādes neatņemamu sastāvdaļu. Parasti izmantotie dzinēji ir V8 (izmanto pārlūkprogrammā Google Chrome), SpiderMonkey (izmanto pārlūkprogrammā Mozilla Firefox) un JavaScriptCore (izmanto safari).
5. DOM manipulācijas: Viena no JavaScript galvenajām funkcijām ir tā spēja manipulēt ar tīmekļa lapas dokumenta objektu modeli (DOM), ļaujot izstrādātājiem dinamiski mainīt HTML elementus, atribūtus un stilus, reaģējot uz lietotāja darbībām vai citiem notikumiem.
6. Pasākumu apstrāde: JavaScript ļauj izstrādātājiem definēt notikumu apdarinātājus, lai reaģētu uz lietotāja mijiedarbībām, piemēram, klikšķiem, taustiņsitieniem un peles kustībām. Tas ļauj izveidot interaktīvas un atsaucīgas tīmekļa lietojumprogrammas.
7. Asinhronā programmēšana: JavaScript atbalsta asinhrono programmēšanu, izmantojot tādas funkcijas kā atzvanīšana, solījumi un asinhronās/gaidīšanas sintakse. Tas ļauj izstrādātājiem izpildīt nebloķējošu kodu, efektīvi apstrādāt I/O darbības un veidot atsaucīgas lietojumprogrammas.
8. Bibliotēkas un ietvari: JavaScript ir bagātīga bibliotēku un ietvaru ekosistēma, piemēram, React, Angular un Vue.js, kas nodrošina abstrakcijas, utilītus un iepriekš iebūvētus komponentus, lai racionalizētu tīmekļa izstrādi un uzlabotu produktivitāti.
9. Servera puses izstrāde: līdz ar Node.js parādīšanos JavaScript tagad var izmantot arī servera puses programmēšanai. Node.js ļauj izstrādātājiem izveidot mērogojamus un augstas veiktspējas tīmekļa serverus, izmantojot JavaScript, ļaujot izstrādāt pilnu steku ar vienu programmēšanas valodu.
10. Starpplatformu izstrāde: JavaScript ir vairāku platformu, kas darbojas jebkurā ierīcē ar saderīgu pārlūkprogrammu vai izpildlaika vidi. Tas padara to ideāli piemērotu tīmekļa lietojumprogrammu izstrādei, kurām bez izmaiņām var piekļūt no dažādām ierīcēm un platformām.

---

Galvenās atšķirības starp Java un JavaScript

• Tips Sistēma:
  • Java ir rakstīta statiski, kas nozīmē, ka mainīgo tipi tiek deklarēti kompilēšanas laikā, un tos nevar mainīt.
  • JavaScript tiek drukāts dinamiski, kas ļauj noteikt mainīgo tipus izpildes laikā un var mainīties visā programmas izpildes laikā.
• platforma:
  • Java tiek izmantota aizmugursistēmas izstrādei, darbojas Java virtuālajā mašīnā (JVM) un spēj veidot atsevišķas lietojumprogrammas, tīmekļa serverus un uzņēmuma sistēmas.
  • JavaScript galvenokārt tiek izmantots priekšgala tīmekļa izstrādei, izpildot tīmekļa pārlūkprogrammās, lai izveidotu dinamiskas un interaktīvas lietotāja saskarnes.
• Sintakse un struktūra:
  • Java sintakse ir līdzīga valodām, piemēram, C++ un C#, ar lielu uzsvaru uz objektorientētas programmēšanas principiem, piemēram, klasēm, saskarnēm un mantošanu.
  • JavaScript sintaksi ietekmē C un Java, taču tā izmanto elastīgāku pieeju, atbalstot gan procesuālās, gan objektorientētās programmēšanas paradigmas ar tādām funkcijām kā prototipi un aizvēršana.
• Kompilācija pret interpretāciju:
  • Java kods tiek apkopots baitkodā, ko pēc tam izpilda JVM, nodrošinot platformas neatkarību, izmantojot principu “rakstīt vienreiz, palaist jebkur” (WORA).
  • JavaScript kodu interpretē pārlūkprogrammas JavaScript dzinējs, un mūsdienu dzinēji izmanto tieši laikā (JIT) kompilācijas paņēmienus, lai optimizētu veiktspēju.
• Vienlaicības modelis:
  • Java atbalsta vairāku pavedienu veidošanu un vienlaicīgumu, izmantojot tādus līdzekļus kā pavedieni, sinhronizēti bloki un java.util.concurrent pakotne.
  • JavaScript seko viena pavediena, notikumu vadītam modelim ar asinhroniem programmēšanas modeļiem, piemēram, atzvanīšanu, solījumiem un asinhronu/gaidīšanu, lai efektīvi apstrādātu vienlaicīgas darbības, nebloķējot galveno pavedienu.
• Lietošana:
  • Java parasti izmanto, lai izveidotu uzņēmuma lietojumprogrammas, Android mobilās lietotnes, servera puses tīmekļa lietojumprogrammas (piemēram, ar tādiem ietvariem kā Spring) un liela mēroga sistēmām.
  • JavaScript galvenokārt tiek izmantots priekšgala tīmekļa izstrādei, interaktīvu lietotāja saskarņu izveidei, kā arī servera puses izstrādei (ar Node.js) un starpplatformu mobilo lietotņu izstrādei (izmantojot tādus ietvarus kā React Native).
• Instrumenti un ekosistēma:
  • Javai ir nobriedusi ekosistēma ar plašām bibliotēkām, ietvariem (piemēram, Spring, Pārziemot), veidojiet rīkus (piemēram, Maven, Gradle) un integrētas izstrādes vides (IDE), piemēram, IntelliJ IDEA un Eclipse.
  • JavaScript ir plaša un strauji mainīga ekosistēma ar daudzām bibliotēkām (piemēram, React, Vue.js), ietvariem (piemēram, Angular, Express.js), pakotņu pārvaldniekiem (piemēram, npm, Yarn) un izstrādes rīkiem (piemēram, Visual Studio). Kods, Webpack), lai atbalstītu tīmekļa izstrādes vajadzības.

Atsauces

1. https://dl.acm.org/doi/abs/10.1145/2936313.2816715
2. https://aip.scitation.org/doi/pdf/10.1063/1.168647
3. https://www.computer.org/csdl/mags/co/2012/02/mco2012020007.pdf

Pēdējo reizi atjaunināts: 10. gada 2024. februārī