Plānošana un prognozēšana ir divas būtiskas dažādu pārvaldībā veikto darbību un funkciju funkcijas. Abas šīs funkcijas ir svarīgas jebkurai organizācijai un palīdz organizācijas izaugsmē un attīstībā.
Dažādas citas funkcijas organizācijā ir atkarīgas no plānošanas un prognozēšanas procesa. Plānošana un prognozēšana ir cieši saistītas viena ar otru.
Abas šīs funkcijas ir galvenie soļi lēmumu pieņemšanas procesā.
Tie nosaka iespējas uzņēmumā, pamatojoties uz tā pagātnes un pašreizējās darbības rezultātiem. Jebkuras nākotnes prognozes uzņēmumā ir balstītas uz plānošanas un prognozēšanas procesu.
Lai gan abas šīs funkcijas ir saistītas un palīdz sasniegt vēlamos rezultātus, starp šīm funkcijām ir būtiska atšķirība. Kamēr plānošana balstās uz informāciju un mērķiem, prognozēšana balstās uz pieņēmumiem un minējumiem.
Atslēgas
- Plānošana ir mērķu izvirzīšana, stratēģiju definēšana un soļu izklāstīšana vēlamo rezultātu sasniegšanai; prognozēšana ir nākotnes rezultātu aplēse, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai tendencēm.
- Plānošana ir aktīva un paredzēta nākotnes notikumu veidošanai; prognozēšana ir reaktīva un paredz nākotnes notikumus.
- Plānošana ir vērsta uz ceļveža izveidi konkrētu mērķu sasniegšanai; prognozēšana ir vērsta uz nākotnes rezultātu prognozēšanu un iespējamo risku paredzēšanu.
Plānošana pret prognozēšanu
Plānošana attiecas uz mērķu noteikšanu, šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo darbību noteikšanu un nepieciešamo uzdevumu veikšanai nepieciešamo resursu un laika grafiku noteikšanu. Prognozēšana ietver nākotnes tendenču vai notikumu prognozēšanu, pamatojoties uz pagātnes datiem vai citu informāciju.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametrs | Plānošana | Prognozēšanas |
|---|---|---|
| Nozīme | Plānošana attiecas uz nākotnes mērķu apzināšanas un turpmākās darbības noteikšanas procesu. | Prognozēšana attiecas uz uzņēmuma darbības prognozēšanas procesu nākotnē, pamatojoties uz pagātnes un pašreizējām tendencēm. |
| Pamatojoties uz | Plānošanas process ir balstīts uz informāciju, mērķiem un sniegumu. | Prognozēšanas process balstās uz pieņēmumiem, populācijām un minējumiem. |
| Uzsver uz | Plānošana uzsver faktus un cerības. | Prognozēšana uzsver faktus. |
| atbildība | Par plānošanu atbild prezidents, izpilddirektors vai augstākā līmeņa vadītāji. | Par prognozēšanu ir atbildīgi uzņēmuma analītiķi, eksperti vai konkrēti vadītāji. |
| Saistīts ar | Plānošana ir saistīta ar turpmāko rīcību. | Prognozēšana ir saistīta ar uzņēmuma nākotnes darbības prognozēšanu. |
| Koncentrēt | Plānošanas mērķis ir izprast nākotni un attiecīgi sagatavoties. | Prognozēšanas mērķis ir izteikt prognozes par tendencēm un uzņēmuma darbību. |
Kas ir Plānošana?
Plānošana ir viens no neatņemamākajiem uzdevumiem jebkura uzņēmuma vai uzņēmuma vadībā. Tā ir viena no pamatdarbībām, kas nepieciešama jebkurā organizācijā neatkarīgi no lieluma.
Plānošanas process palīdz izlemt, kā un kad lietas notiek vajadzētu jādara. Plānošana palīdz izlemt turpmāko rīcību, kas palīdz uzņēmumam sasniegt savus mērķus un uzdevumus.
Tas palīdz pārvarēt jebkādas atšķirības starp tagadni un nākotni. Tas palīdz labāk izprast, kādi soļi ir nepieciešami nākotnē, kā arī palīdz veidot uzkrājumus, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas.
Plānošanas process balstās uz atbilstošu informāciju un faktiem. Šie fakti tiek rūpīgi apkopoti un analizēti.
Pamatojoties uz šiem faktiem, tiek pieņemti turpmākie lēmumi, kas var palīdzēt sasniegt uzņēmuma mērķus un uzdevumus. Tādējādi ar pareizas plānošanas palīdzību uzņēmums var sasniegt konkurences priekšrocības tirgū.
Tā var ieskatīties nākotnē un pieņemt labākus un pārdomātus lēmumus.
Kas ir prognozēšana?
Prognozēšana ir ļoti bieži izmantota uzņēmējdarbības darbība, ko veic visās organizācijās. Tas palīdz jebkurai organizācijai būt gatavai jebkādām nākotnes neskaidrībām.
Uzņēmumi šīs darbības veikšanai nodarbina vadītājus. Daudzi uzņēmumi šīs darbības veikšanai nolīgst ekspertus vai analītiķus.
Prognozēšana ir termins, kas tiek piešķirts procesam, kurā uzņēmums mēģina paredzēt savas nākotnes tendences un darbības rezultātus, pamatojoties uz pagātnes un pašreizējām tendencēm un sniegumu. Procesā tiek izmantoti visa veida pagātnes un tagadnes dati, lai analizētu un prognozētu nākotnes tendences. Prognozēšanas process balstās uz minējumiem un spriedumiem.
Pieredzējuši vadītāji izmanto savas zināšanas un spriedumu, lai prognozētu vai prognozētu biznesa nākotnes tendences. Nepareizs spriedums vai jebkura kļūda, veicot minējumu, var izraisīt prognozēšanas kļūdu, kas varētu ietekmēt uzņēmuma vispārējo darbību.
Turklāt neviena precīza prognozēšanas tehnika nevar sniegt precīzu priekšstatu par turpmāko darbību un tendencēm. Piemērs tam, kā prognozēšana tiek izmantota uzņēmējdarbībā, ir saprast, kā plānot budžetu nākamajam gadam vai atlicināt visus paredzamos izdevumus nākotnei.
Galvenās atšķirības starp plānošanu un prognozēšanu
- Plānošana attiecas uz uzņēmuma nākotnes mērķu un uzdevumu izpratni un uzņēmuma turpmākās darbības virzienu noteikšanu. No otras puses, prognozēšana attiecas uz uzņēmuma nākotnes darbības prognozēšanu, paturot prātā iepriekšējo un pašreizējo darbību.
- Plānošana koncentrējas uz nākotnes izpratni un darbību veikšanu, pamatojoties uz šo izpratni, savukārt, no otras puses, prognozēšana koncentrējas uz uzņēmuma tendenču prognozēšanu.
- Plānošana balstās uz atbilstošu informāciju, faktiem, mērķiem un veiktspēju, savukārt, no otras puses, prognozēšana balstās uz pieņēmumiem, populācijām un minējumiem.
- Plānošanu veic uzņēmuma prezidents, izpilddirektors vai augstākā līmeņa vadītāji. No otras puses, prognozēšanu veic analītiķi, eksperti vai konkrēti uzņēmumā nodarbināti vadītāji.
- Plānošana liek uzsvaru uz faktiem un cerībām. Prognozēšana liek uzsvaru uz faktiem.
- https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=649097
- https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0925527315002078
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Tas ir patiesi uzlabojis manu izpratni par plānošanas un prognozēšanas nozīmi biznesa vadībā. Šajā amatā sniegtā skaidrība ir ievērojama.
Godīgi sakot, es neredzu lielu atšķirību starp plānošanu un prognozēšanu. Šķiet, ka viņi abi ir vērsti uz nākotnes paredzēšanu un sagatavošanos tai.
Ziņojums sniedz visaptverošu plānošanas un prognozēšanas salīdzinājumu. Abiem ir sava nozīme organizācijas panākumos.
Atšķirība starp plānošanu un prognozēšanu ir būtiska jebkuram uzņēmumam. Plānošana šķiet strukturētāka un apzinātāka, savukārt prognozēšana vairāk ir atkarīga no minējumiem un pieņēmumiem.
Es nekad neesmu domājis par plānošanu un prognozēšanu kā tik atšķirīgām funkcijām ar dažādiem fokusiem. Tas noteikti ir paplašinājis manu izpratni.
Ir diezgan interesanti uzzināt par galvenajām plānošanas un prognozēšanas iespējām. Straujā atšķirība starp plānošanu un prognozēšanu ir labi izcelta salīdzināšanas tabulā.
Šeit ir lieliski izskaidrots plānošanas un prognozēšanas process, izgaismojot to īpašās funkcijas un pienākumus.
Šis ir tik informatīvs ieraksts! Man vienmēr ir bijis grūti saprast atšķirību starp plānošanu un prognozēšanu, un tas man noteikti ir noskaidrojis.
Ziņa piedāvā detalizētu analīzi par atšķirībām starp plānošanu un prognozēšanu. Tas ir aizraujoši, kā viens ir proaktīvs, bet otrs reaģē.
Šis ieraksts ir ļoti noderīgs, lai atšķirtu plānošanas un prognozēšanas lomu. Labi funkcionējošai organizācijai ir svarīgi saprast šīs atšķirības.