Grieķu mitoloģija ir ļoti interesants priekšmets ar daudzām mītiskām būtnēm un vairākām teorijām par to pastāvēšanu un nāvi. Sirēnas un harpijas ir grieķu mitoloģiskas būtnes, kuras vislabāk raksturo kā puscilvēkus un pusdzīvniekus/putnus.
Viņu pastāvēšana ir saistīta ar literatūru, mūziku un mākslu, un nekas neliecina, ka tie pastāv reālajā pasaulē.
Atslēgas
- Sirēnas ir mītiskas būtnes, kas attēlotas kā skaistas sievietes ar putniem līdzīgiem vaibstiem, savukārt Harpijas tiek attēlotas kā neglītas, pa pusei putns, pa pusei sieviete.
- Sirēnas ar burvīgām dziesmām vilina jūrniekus viņu liktenī, savukārt harpijas ir pazīstamas ar savu ļauno un nežēlīgo raksturu.
- Sirēnu izcelsme ir grieķu mitoloģijā, savukārt harpijas parādās grieķu un romiešu mitoloģijās.
Sirēna pret Harpiju
Starpība starp sirēna un harpija ir tāda, ka sirēnas ir mītiskas ūdens radības, kuras bija zināms, ka tās pievilināja jūrniekus un satriec viņu kuģus akmeņainās klintīs. Tie ir ļoti agresīvi radījumi, kas pazīstami ar to, ka nogalina un ēd šos jūrniekus. No otras puses, harpijas ir mītiskas vēja radības, kuras mēdz sodīt cilvēkus pēc pavēles Zevs.
Sirēnas ir pieminētas literatūrā, īpaši dzejā Eiropas renesanses laikā. Sirēnas ir pazīstamas kā nežēlīgi plēsēji, kas vilināja jūrniekus ar savām burvīgajām balsīm un nogalina tos.
Bet, ja kāds pārdzīvotu sirēnu burvību, tad sirēnas beigtos līdz nāvei.
Kad grieķu mitoloģijā parādījās ideja par tādu mītisku radījumu kā harpija, tā vienkārši bija vēja, miera un haosa līdzāspastāvēšanas personifikācija. Taču tiek uzskatīts, ka vēlāk stāstu stāstīšanas un harpiju fiziskās formas piešķiršanas nolūkos tās tika attēlotas kā pussieviete un pusputns.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Sirēna | Harpija |
|---|---|---|
| Definīcija | Sirēnas ir mītiskas ūdens radības, kas ar savu dziedāšanu vilina jūrniekus, tādējādi nogremdējot kuģus. | Harpija ir mītiska būtne, ko vislabāk raksturot kā spārnotu zvēru, kas līdzinās ērgļa izmēram. |
| izcelšanās | Starp vairākām teorijām tiek uzskatīts, ka sirēnas parādījās galvenokārt kā Ziemeļeiropas nāru priekšteči, kas vilināja, noslīcināja un ēda jūrniekus. | Ir vairākas teorijas, taču daudzi cilvēki uzskata, ka Zevs sūtīja harpijas, lai nogalinātu pravieti Fineju. |
| Etymology | Vārds sirēna, kas mūsdienās tiek lietots mūsdienu angļu valodā, ir cēlies no senās franču, grieķu un latīņu valodas, kas attiecas uz iedomātu radību. | Harpija sākotnēji cēlies no grieķu vārda Harpuia kas nozīmē izlaupītāji. Bet mūsdienu angļu valodā Harpiju sauc par viesuļiem. |
| Izskats | Lai gan ir dažādi sirēnu apraksti no pusputniem līdz puscilvēkiem līdz zvīņainiem radījumiem, tās visbiežāk tiek attēlotas kā skaistas sievietes ar zivīm līdzīgām astēm. | Harpijas tiek uzskatītas par nemirstīgām būtnēm ar āķīgiem nagiem un putna knābjiem, bet vēlāk vēsturē tās tika attēlotas ar cilvēka galvu. |
| Uzvedība | Sirēnas ir pazīstamas kā ļoti agresīvas un bīstamas radības, kas vilināja jūrniekus līdz nāvei. | Harpijas tiek attēlotas kā vēja gari, kas spēj izraisīt haosu un iznīcību. |
| Nozīme | Tiek uzskatīts, ka sirēnas ir kārdinātājas, bet, ja kāds izdzīvotu to dziedāšanā, sirēnas nomirtu. | Tiek uzskatīts, ka harpijas nolaupīja un sodīja tos, kas sadusmoja dievus. |
| Mitoloģija | Sirēnas sākotnēji bija Persefones rotaļu biedri, kurus Persefones māte Dēmetra pārvērta par neglītām būtnēm. | Harpijas ir pazīstamas kā “Zeva suņi”. |
Kas ir Sirēna?
Seno mītisko radījumu pamatā ir vairākas teorijas, jo neviens tos neredzēja reālajā pasaulē. Tas ir iemesls, kāpēc lielākajai daļai šādu radījumu dažādos laika posmos literatūrā, vēsturē utt. ir piešķirtas vairākas fiziskas formas.
Sirēnas, radības no grieķu mitoloģijas, ir raksturīgas Homēra Odisejai (literatūrā). Tā kā sirēnas ir pazīstamas ar to, ka tās apbur jūrniekus ar savu kārdinošo balsi, Odisejā varonis tika attēlots kā cilvēks, kurš veiksmīgi izbēga no burvīgajiem sirēnu zvaniem.
Un, ja kāds var pretoties sirēnu dziedāšanai, pēdējiem ir lemts mirt.
Viens no slavenākajiem stāstiem par sirēnu izcelsmi ir Persefones stāsts. Persefone bija Zeva un Dēmetras meita, un viņu nolaupīja pazemes dievs Hadess.
Kad Hadess viņu nolaupīja, Persefone spēlējās ar nimfām, saviem rotaļu biedriem. Bet pēc tam, kad Dēmetra atklāja, ka viņi nespēj aizsargāt viņas meitu no Hades, viņa dusmās pārvērta viņus par neglītām radībām, ko sauca par sirēnām.
Daži uzskata, ka sirēnas varēja būt nāru priekšteči, jo to fiziskais izskats ir līdzīgs. Sirēnas ir attēlotas kā ļauni tēli, radības, kas izskatījās kā nāras, bet bija bīstami plēsēji.
Kas ir Harpija?
Tiek uzskatīts, ka harpijas ir pa pusei sieviete un pusputns, tās ir vēja gari. Lai gan harpijas izcelsme ir apšaubāma, vēja simbolika caur harpijām pauž tās dualitāti.
Vējš var būt gan nomierinošs, gan haotisks, ik pa laikam mainoties. Tāpat arī harpijas visu laiku bija haotiskas, bet ne bīstamas.
Viņi tika sūtīti pasaulē, lai sodītu tos, kas sadusmojuši dievu, viņu mērķis bija meklēt atriebību. Daži dzejnieki harpijas izteica kā šķebinošas un netīras radības, savukārt daži tās raksturoja kā spārnotas radības ar skaistiem gariem matiem.
Par harpijām rakstīja dažādi rakstnieki, taču viņi ticēja dažādai radījumu izcelsmei. Piemēram, daudzi dzejnieki rakstīja, ka harpijas bija Thaumas (jūras dēla) un Electra (okeāna meitas) meitas.
Tā kā vējam dažādos laikos ir atšķirīga uzvedība, daudzi rakstnieki arī uzskatīja, ka ir dažādas harpijas ar dažādām personībām.
Lai gan sākotnēji harpija ir atvasināta no grieķu vārda, tās pieminēšana mitoloģijas literatūrā neaprobežojas tikai ar grieķu valodu. Harpijas ir minētas arī Romas un Bizantijas neglīto radījumu vēsturē.
Vēstures lappusēs cilvēku pazušana dažkārt tika atzīta par harpiju darbību. Tā kā harpijas kalpoja Zevam, un ikreiz, kad tika izdarīti pārkāpumi, harpijas aizveda cilvēkus, lai sodītu.
Galvenās atšķirības starp sirēnu un harpiju
- Sirēnas ir mītiskas ūdens radības, par kurām zināms, ka tās ar savu dziedāšanu vilina jūrniekus, turpretim harpija ir mītisks spārnotais zvērs, kas līdzīgs ērgļa izmēram.
- Sirēnas parādījās Ziemeļeiropas folklorā kā nāru priekšteči, savukārt Zevs sūtīja harpijas, lai nogalinātu pravieti Fineju.
- Vārds sirēna ir cēlies no vairākām valodām, piemēram, franču, latīņu un grieķu, savukārt vārds harpija ir saplūdis no grieķu vārda harpuia.
- Sirēnas visbiežāk tiek attēlotas kā skaistas sievietes ar zivīm līdzīgām astēm, savukārt harpijas tiek attēlotas ar āķiem un putna knābjiem ar cilvēka galvu.
- Sirēnas ir vilinoši un bīstami plēsēji, savukārt harpijas rīkojās pēc dievu pavēles.
- Sirēnas ir ūdens radības, savukārt harpijas ir vēja radības.
- https://link.springer.com/article/10.1007/s00264-018-3776-3
- https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-hellenic-studies/article/harpies-in-greek-art/534CC40A376CCBBE1FD457344683503F
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
