Gan termini, gan sniega vētra, gan putenis ir slikti laika apstākļi, kas rada lielus zaudējumus īpašumam un dzīvībai. Tiem ir savi cēloņi un sekas, pamatojoties uz kurām tos var atšķirt vienu no otra.
Detalizēti apspriedīsim atšķirību starp diviem terminiem.
Atslēgas
- Sniega vētrām raksturīgs ievērojams sniegputenis, savukārt puteņos ir liels vējš, slikta redzamība un spēcīga snigšana.
- Putenis prasa ilgstošu vēja ātrumu vismaz 35 jūdzes stundā un redzamību, kas ir mazāka par 1/4 jūdzi vismaz 3 stundas.
- Sniega vētras atšķiras pēc intensitātes un ilguma, savukārt putenis ir smagāki un bīstamāki laikapstākļi.
Sniega vētra pret puteni
Sniega vētra ir meteoroloģisks notikums, kam raksturīgs ievērojams sniegputenis un vējš, kas samazina redzamību un rada sarežģītus ceļošanas apstākļus. Blizzard ir spēcīga sniega vētra ar ilgstošu vēju vai biežām brāzmām 35 jūdzes stundā vai vairāk, kas rada ļoti sliktu redzamību un vēl bīstamākus apstākļus.
Sniega vētras tiek uzskatītas par mazāk stiprām sliktas redzamības trūkuma dēļ, taču tās joprojām ir bīstamas, īpaši braucot vai skrienot pa lēnām virsmām. Šīs vētras raksturo sasalšanas temperatūra vai zemāka par sasalšanu, tostarp sniegs, slapjš sniegs, ledus un sasalstošs lietus.
Putenis ir iespējams jebkurā apgabalā ar zemu temperatūru un sniegu. Ziemeļamerikā puteņi ir izplatīti ziemeļu līdzenumos, Vidusrietumos un Kanādā.
Tie sastopami arī ASV ziemeļaustrumos, taču piekrastes rajonos sniegs ir mitrāks un smagāks.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Sniega vētra | Sniegputenis |
---|---|---|
Definīcija | Tas ir vētras veids ar krītošu sniegu | Tā ir lielāka sniega vētras forma ar straujiem vējiem |
Ietekme uz vidi | Tas noved pie lietus un zemas temperatūras | Ekstrēmi baltuma apstākļi ar ļoti vāju redzamību |
Visizplatītākā sezona | Var rasties rudenī, pavasarī vai ziemā | Visizplatītākā sezona ir ziemas |
Veidi | Krusa, ledus vētra, vēja vētra ar sniegputeni | Zemes putenis, kalnu putenis, ezera efekta putenis utt. |
ietekme | Ražas bojājumi, nelaimes gadījumi utt. | Telefona līniju bojājumi, negadījumi sliktas redzamības dēļ utt. |
Kas ir sniega vētra?
Sniega vētras izraisa mitrā gaisa palielināšanās tropiskā zema spiediena apgabalā. Vētra uzspiež salīdzinoši siltu, mitru gaisa masu virs aukstās gaisa masas.
Ja gaiss virsmas tuvumā nav pietiekami vēss pietiekami dziļā slānī, uzsnigs sniegs. Tā kā vēji pārvietojas arī šo papildu tropisko ciklonu laikā (zema spiediena apgabali), spēcīgi vēji var izvērsties spēcīgās vētrās, kas dažkārt izraisa puteņa apstākļus.
Snigšanas daudzums ir atkarīgs no tā, cik ātri siltais gaiss virzās pāri aukstajam gaisam, cik daudz ūdens tvaiku ir pieejams lietus liešanai un cik ātri virzās vētra (lēnāk nekā vienā vietā). Sniega vētras stiprums ir atkarīgs no tā, cik ātri siltais gaiss paceļ mitrumu gaisā un vēju.
Lavīna ir interesanta dabas parādība, kas notiek, kad līst sniega veidā. Lavīnas notiek augstos un vidējos platuma grādos.
Tie sastopami arī Antarktīdā. Tie ir izplatīti Ziemeļamerikā, Kanādā, Eiropā, Krievijā un Ziemeļāzijā.
Nav pārsteidzoši, ka tie veidojas ziemā no decembra līdz februārim. Ezera efekta ledus vētra rodas, kad auksts gaiss pārvietojas lielos attālumos virs silta ezera ūdens, pirms pārvēršas lietū un sniegā.
Kad vējš spēcīgi pūš pāri kalniem un sakrājas sniegs, to sauc par orogrāfisku sniega vētru.
Lai to uzskatītu par sniega vētru, vidējam sniegputenim ir jābūt līdz 2 collām (5.08 cm) un vējam jābūt mazākam par 35 jūdzes stundā.
Kas ir putenis?
Putenis ir ievērojams sniegputenis vai vēja brāzmas ar vēju, kas pārsniedz 35 jūdzes stundā un redzamību mazāk nekā 1/4 jūdzes. Vismaz 3 stundas.
Putenis ir izplatīts Vidusrietumu augšdaļā un Lielajos līdzenumos, taču tie var rasties vietās, kur notiek spēcīgi puteni. Spēcīgas vētras sistēmas ziemeļrietumu pusē attīstās puteņa apstākļi, skaidro meteorologi.
Starpība starp zems spiediens vētrā un augsts spiediens rietumos rada spēcīgu spiediena gradientu jeb spiediena starpību starp abām vietām, kā rezultātā pūš ļoti stiprs vējš.
Sniega pūšanas rezultātā puteņi ierobežo redzamību par ceturtdaļjūdzi vai mazāk. Ekstrēmas sniega vētras ar vēja ātrumu, kas pārsniedz 45 jūdzes stundā, 70 F vai mazāku temperatūru un redzamību tuvu nullei.
Sniegputeņu zemē nav, bet šķiet, ka sniegs peld zemes tuvumā. Siltā laikā rodas puteņi mitra gaiss paceļas virs aukstā sausā gaisa no ekvatora uz poliem, un temperatūra zem sasalšanas punkta virzās no poliem uz ekvatoru.
Starp divām gaisa masām veidojas laukums, kurā veidojas ledus un nokrīt uz zemes.
Putenis ir postošs un bīstams. Ļoti zema temperatūra var ātri izraisīt hipotermiju, apsaldējumus, neatgriezeniskus nervu bojājumus un smagos gadījumos nāvi.
Redzamība ir ļoti ierobežota, padarot šo braucienu ārkārtīgi bīstamu. Spēcīgs putenis var viegli iesprostot transportlīdzekļus sniegā, sabojājot sakaru un elektropārvades līnijas un padarot ceļus neizbraucamus.
Galvenās atšķirības starp sniega vētru un puteni
- Sniega vētra var būt lietus, sniegs, ledus, kas parādās uz šrapneļiem, lokiem vai aukstiem priekšmetiem, kā arī saķeres vai mīkstas sniegpārslas vai ledus pārslas. Savukārt puteņa laikā sniegputenis ir galvenie nokrišņi puteņa laikā.
- No otras puses, pirmais var izraisīt ziemas lietus un sniega granulu sajaukumu, otrais izraisa balināšanu, kas nozīmē, ka ir ļoti maza redzamība.
- Labības tiek bojātas pēc sniega vētras, kā arī elektroenerģijas padeves pārtraukumi vai autoavārijas ir visizplatītākās sekas. Lai gan putenis ir smaga sniega vētras forma, tā sekas var būt diezgan smagas.
- Rudens, ziema un pavasaris ir visizplatītākais sniegputeņa laiks, bet puteņi visbiežāk notiek ziemā.
- Mēs varam definēt sniega vētru kā sliktu laika apstākļu stāvokli, kas sastāv no milzīga vēja pieplūduma. Puteni var definēt kā lielu puteni ar spēcīgu vēju un vēja brāzmām, kas noved pie nulles redzamības apstākļiem.
- https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/373266
- https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00385417.1978.10640252
Pēdējo reizi atjaunināts: 14. gada 2023. oktobrī
Sandeep Bhandari ir ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Tapara universitātē (2006). Viņam ir 20 gadu pieredze tehnoloģiju jomā. Viņam ir liela interese par dažādām tehniskajām jomām, tostarp datu bāzu sistēmām, datortīkliem un programmēšanu. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.