Vēsturiski, kad psiholoģija pirmo reizi tika izveidota, galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā aprakstīt cilvēka uzvedību un pārbaudīt prātu. Tas noveda pie pirmo divu domu skolu, ti, strukturālisma un funkcionālisma, attīstības.
Atslēgas
- Strukturālisms ir psiholoģiska pieeja, kuras mērķis ir izprast prātu, analizējot tā pamatkomponentus un attiecības, koncentrējoties uz garīgo procesu struktūru.
- Funkcionālisms ir psiholoģiska pieeja, kas pārbauda, kā garīgie procesi pielāgojas un veicina indivīda spēju izdzīvot un attīstīties savā vidē.
- Šīs agrīnās psiholoģiskās teorijas nodrošināja pamatu mūsdienu pieejām cilvēka prāta un uzvedības izpratnei, strukturālismam uzsverot analīzi un funkcionālismu, koncentrējoties uz adaptāciju.
Strukturālisms pret funkcionālismu
Strukturālisms ir psiholoģiska ideja, kas aplūko atsevišķu apziņas elementu nozīmi un to organizēšanu saskaņotā sistēmā. Funkcionālisms ir psiholoģiska ideja, kas koncentrējas uz adaptīvajām uzvedības funkcijām un to ieguldījumu organisma labklājībā.
Strukturālismu ieviesa Viljams Vundts, un tas koncentrējās uz prāta struktūru, ti, apziņas izpratni caur introspekciju.
No otras puses, funkcionālismu ieviesa Viljams Džeimss, koncentrējoties uz to, kāpēc un kā darbojas prāts, ti, kāds ir konkrētas uzvedības mērķis.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametrs | Strukturālisms | Funkcionālisms |
|---|---|---|
| Vada | Viljams Vundts | William James |
| Galvenā tēma/ fokuss | Koncentrējieties uz prāta struktūru, ti, analizējiet apziņas izdevumus par tādiem prāta elementiem kā uztvere, sajūta utt. | Koncentrējieties uz prāta darbību, ti, analizējiet “kāpēc un kā” prāts darbojas. |
| Primārā metode | Introspekcija, ti, savas apziņas, jūtu un emociju izpēte un apzināšanās | Koncentrējas uz lietojumprogrammām, izmantojot kognitīvās pārbaudes un uzvedības metodes. |
| Kritika | Tas ir pārāk subjektīvi. Tā rezultātā tai trūkst uzticamības. Tas arī koncentrējas uz iekšējo uzvedību, ko nevar novērot un izmērīt. | Tā lielu uzmanību pievērš objektīvām lietām un ignorē individuālo domāšanas procesu subjektivitāti. |
Kas ir strukturālisms?
Deviņpadsmitajā gadsimtā ķīmija un fizika ievērojami attīstījās Analizējot kompleksos savienojumus (molekulas) to elementos (atomos).
Šie sasniegumi lika psihologiem meklēt intelektuālos elementus smadzenēs, kas kopā rada sarežģītāku dzīves pieredzi.
Tāpat kā ķīmiķi, kas atrod un analizē dažādas molekulas ūdenī, psihologi eksperimentē un analizē, lai atrastu apelsīnu sulas garšu (uztvere) tādos komponentos kā salds, rūgts un auksts (sajūtas).
Vundeta apmācībā pirmais šīs teorijas galvenais aizstāvis ASV bija EB Tičeners, Kornela universitāte. psihologs. Viņš ieviesa strukturālismu - "psihisko struktūru analīzi", lai izskaidrotu nozari psiholoģija.
Vilhelms Vundts (1832–1920) bija pirmais cilvēks, kuru sauca par psihologu. Viņš bija vācu zinātnieks. 1879. gadā viņš nodibināja psiholoģijas laboratoriju Leipcigā, Vācijā.
Savā slavenajā grāmatā “Fizioloģiskās psiholoģijas principi” 1873. gadā viņš aprakstīja “psiholoģiju kā apzinātas pieredzes zinātnisku pētījumu,
un viņš uzskatīja, ka psiholoģijas mērķis ir identificēt apziņas sastāvdaļas un to, kā šīs sastāvdaļas apvieno, lai iegūtu mūsu apzinātu pieredzi.
Tā kā psiholoģija ir zinātne, strukturālisms izmanto introspekciju kā eksperimentālu metodi prāta pētīšanai. Tas izraisīja uzticamības trūkumu, jo dati bija subjektīvi.
Arī strukturālisms koncentrējas uz iekšējo uzvedību, kuru nevar novērot un izmērīt.
Taču strukturālisms joprojām ir nozīmīgs, jo tā ir pirmā domas skola psiholoģijā un daļa no eksperimentālās psiholoģijas.
Kas ir funkcionālisms?
Lai gan strukturālisms bija pirmā domas skola, daudzi psihologi iebilda pret tā analītisko raksturu. Viens no viņiem bija Viljams Džeimss.
Viņš bija pazīstams psihologs Hārvardas universitātē. Viņaprāt, apziņas komponentu analīze un pārzināšana bija mazāk kritiska un nepietiekama.
Jāpievērš uzmanība tam, kāpēc un kā rodas apziņa.
Tāpēc viņš nāca klajā ar savu pieeju, ti, funkcionālismu. Tā koncentrējas uz izpēti, kā prāts darbojas vidē, lai pielāgotos un darbotos veselīgi.
Funkcionālisms attīstījās kā reakcija/pretarguments strukturālismam. Čārlza Darvina teorija to ļoti ietekmēja.
Funkcionālisms koncentrējas uz to, kāpēc un kā darbojas prāts, ti, kas ir mērķis aiz noteiktas uzvedības.
Tas arī piešķir lielāku nozīmi individuālajām atšķirībām, kas ir vairāk ietekmējis izglītību.
Funkcionālisms ir ietekmējis biheiviorisma skolu un lietišķo psiholoģiju. Tas ir ietekmējis arī izglītības un akadēmisko sistēmu. Tas lielu uzmanību pievērš objektīvām lietām un ignorē individuālo domāšanas procesu subjektivitāti.
Galvenās atšķirības starp Strukturālisms un funkcionālisms
- Strukturālismu nodibināja Viljams Vundts, savukārt Viljams Džeimss – funkcionālismu.
- Strukturālisms Koncentrējieties uz prāta struktūru, ti, analizējot apziņas izdevumus par tādiem prāta elementiem kā uztvere, sajūta utt., turpretim funkcionālisms koncentrējas uz prāta darbību, ti, analīzi "kāpēc un kā" prāts funkcionē.
- Strukturālisms izmanto introspekciju, ti, savas apziņas, sajūtu un emociju izpēti un apzināšanos, savukārt funkcionālisms koncentrējas uz aplikācijām ar kognitīvās pārbaudes un uzvedības metožu palīdzību.
- Strukturālisms tiek kritizēts, jo tas ir pārāk subjektīvs. Tā rezultātā tai trūkst uzticamības. Tas arī koncentrējas uz iekšējo uzvedību, ko nevar novērot un izmērīt. Funkcionālismam trūkst objektivitātes un uzticamības, jo savāktos datus nevar izmērīt un analizēt.
- Strukturālisms kļuva par daļu no eksperimentālās psiholoģijas, savukārt funkcionālisms veidojās kā reakcija vai pretarguments strukturālismam ar spēcīgu Čārlza Darvina teorijas ietekmi.
- https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/j.1536-7150.1983.tb01704.x
- https://www.jstage.jst.go.jp/article/jsre1993/2/1/2_1_1/_article/-char/ja/
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Šis raksts vispusīgi ilustrē strukturālisma un funkcionālisma pretrunīgos principus, piedāvājot labi strukturētu to izcelsmes un metodoloģijas analīzi. Tas ir slavējams resurss psiholoģijas vēsturisko pamatu izpratnei.
Smalkais salīdzinājums starp strukturālismu un funkcionālismu palielina raksta zinātnisko vērtību, piedāvājot bagātīgu zināšanu avotu psiholoģijas cienītājiem.
Rakstā noteikti ir sniegta pamatīga galveno jēdzienu izpēte, padarot to par pārliecinošu lasāmvielu gan zinātniekiem, gan entuziastiem.
Šis raksts skaidri parāda fundamentālās atšķirības starp strukturālismu un funkcionālismu, iekapsulējot to teorētisko būtību un vēsturisko pamatojumu. Uzteicams agrīno psiholoģisko paradigmu izklāsts.
Zinātniskā stingrība strukturālisma un funkcionālisma nianšu noteikšanā ir slavējama, veicinot erudītu izpratni par to veidošanās principiem.
Patiešām, raksts piedāvā visaptverošu galveno jēdzienu attēlojumu, kalpojot par zinātnisku zināšanu krātuvi psiholoģijas entuziastiem.
Lai gan detalizēta strukturālisma un funkcionālisma analīze ir vērtīga, būtu lietderīgi iekļaut reālus piemērus, lai noskaidrotu to teorētiskās struktūras un praktiskas sekas.
Piekrītu tavam viedoklim. Reālās pasaules lietojumprogrammas uzlabotu raksta atbilstību un efektīvi piesaistītu lasītājus.
Jūsu ieteikums par praktisku piemēru iekļaušanu ir pamatots. Tas pārvarētu plaisu starp teorētiskajām koncepcijām un reālās dzīves scenārijiem.
Vēsturiskā strukturālisma un funkcionālisma ekspozīcija šajā rakstā ir izgaismojoša, sniedzot nenovērtējamu ieskatu psiholoģiskās izpētes izcelsmē. Tas piedāvā pārliecinošu stāstījumu par psiholoģiskās domas evolūciju.
Es piekrītu jūsu vērtējumam. Vēsturiskais stāstījums aptver psiholoģiskās attīstības būtību, iesaistot lasītājus akadēmiskās izpētes evolūcijas trajektorijā.
Jūsu raksta vēsturiskā naratīva formulējums sasaucas ar tā dziļo ietekmi, nostiprinot tā lomu psiholoģiskās izpētes vēsturiskā kontinuuma noskaidrošanā.
Strukturālisma un funkcionālisma pretstatījums šajā rakstā ir pārdomas rosinošs agrīno psiholoģisko paradigmu izpēte. Tas kalpo kā erudīta izziņa par psiholoģiskās izmeklēšanas pamatprincipiem.
Es piekrītu jūsu atzinībai par rakstā izklāstīto intelektuālo diskursu. Tas vērīgi izgaismo psiholoģijas vēsturisko izcelsmi, veicinot dziļu izpratni par šo tēmu.
Strukturālisma un funkcionālisma salīdzinājums sniedz vērtīgu ieskatu kontrastējošajās pieejās cilvēka prāta izpratnei. Tomēr būtu intriģējoši izpētīt šo teorētisko ietvaru krustpunktu un to iespējamo sinerģiju mūsdienu psiholoģijā.
Es piekrītu jūsu noskaņojumam. Izpētot, kā šīs agrīnās teorijas krustojas un informē mūsdienu psiholoģiju, paaugstinās raksta intelektuālais diskurss.
Jūsu viedoklis par strukturālisma un funkcionālisma konverģences izpēti ir intriģējošs. Tas pievienotu rakstam dziļumu, pārbaudot to papildinošos aspektus.
Strukturālisma un funkcionālisma salīdzinājums ir būtisks raksta aspekts, kas atklāj to atšķirīgās pieejas psiholoģijā. Tomēr būtu vērtīgi izpētīt, kā šīs teorijas ir ietekmējušas mūsdienu psiholoģiju.
Šajā rakstā ir sniegts pārliecinošs pārskats par strukturālismu un funkcionālismu, izskaidrojot to fundamentālo nozīmi psiholoģijas evolūcijā. Autoritatīvs vēsturiskais konteksts veido pamatu, lai izprastu viņu ieguldījumu mūsdienu psiholoģiskajās perspektīvās.
Es dalos jūsu skatījumā. Vēsturiskais fons nodrošina stabilu pamatu, lai izprastu šo agrīno psiholoģisko paradigmu ilgstošo ietekmi.
Lai gan šis raksts ir informatīvs, tajā trūkst kritiskas perspektīvas par strukturālisma un funkcionālisma ierobežojumiem un kritiku. Līdzsvarotāka analīze sniegtu dziļāku izpratni par tēmu.
Es redzu tavu domu. Būtu lietderīgi pievērsties arī šo agrīno psiholoģisko teoriju trūkumiem.
Es piekrītu jūsu vērtējumam. Kritiskāka pārbaude palielinātu raksta ticamību.
Šis raksts ir izglītojošs pētījums par psiholoģijas saknēm un to, kā tā laika gaitā ir attīstījusies. Tas sniedz visaptverošu pārskatu par galvenajām atšķirībām starp strukturālismu un funkcionālismu, palīdzot izprast mūsdienu psiholoģijas pamatus.
Es nevarētu vairāk piekrist! Padziļinātā analīze un vēsturiskais konteksts ir patiesi aizraujoši.
Es novērtēju šī raksta skaidrību un detalizētību. Tā ir vērtīga informācija ikvienam, kuru interesē psiholoģija.