Atslēgas
- Mikoplazmas ir mazākās pašreplicējošās baktērijas, savukārt mikobaktērijas ir nūjiņas formas baktērijas.
- Mikoplazmām trūkst šūnu sienas, kas padara tās izturīgas pret dažām antibiotikām, savukārt mikobaktērijām ir izturīga, vaskaina šūnu siena.
- Mikoplazmas infekcijas ir mazāk nopietnas, savukārt mikobaktērijas, piemēram, TB, ir galvenie cilvēku slimību izraisītāji.
Kas ir mikoplazma?
Mikoplazma ir baktēriju ģints, kas pieder Mollicutes klasei. Tam nav šūnu sienas, un tam ir atšķirīga forma un elastība, kas ļauj tai iziet cauri filtriem. Tajā tiek izmantotas arī tādas stratēģijas kā antigēnu variācija, virsmas proteīnu izdalīšana un saimniekorganisma imūnreakciju modulēšana, lai izvairītos no saimnieka imūnsistēmas.
Mikoplazma paļaujas uz saimniekorganismu, lai veiktu būtiskus biosintēzes ceļus, tostarp aminoskābju, nukleotīdu un vitamīnu sintezēšanu. Tas arī izstrādā īpašas stratēģijas barības vielu iegūšanai no saimnieka, piemēram, holesterīna vai glicerīna attīrīšanai no apkārtējās vides.
Šīs sugas ir sastopamas dažādās vidēs, tostarp cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Dažas sugas dabiski apdzīvo cilvēka ķermeni, neradot nekādu kaitējumu, savukārt dažas var izraisīt infekcijas indivīdiem ar zemu imunitāti.
Mikoplazma ir unikāls paraugorganisms, lai pētītu fundamentālos bioloģiskos procesus, piemēram, šūnu bioloģiju, ģenētiku un rezistenci pret antibiotikām. Būtiski ir bijis arī pētīt biotehnoloģiju lietojumus, piemēram, rekombinanto proteīnu ražošanu un gēnu ekspresijas sistēmu attīstību.
Tomēr mikoplazma ir salīdzinoši maza, un tai trūkst šūnu sienas, tāpēc to ir grūti noteikt un kultivēt laboratorijā. Tāpēc, lai veiksmīgi kultivētu šīs baktērijas, ir nepieciešamas specializētas metodes un augšanas barotnes.
Kas ir mikobaktērija?
Mycobacterium pieder pie Actinobacteria sugas. To raksturo unikālā šūnu sienas struktūra, kas satur mikolskābes, un lēns augšanas ātrums. Šīm baktērijām ir pagarināts paaudzes laiks, kas veicina mikobaktēriju infekciju hronisku raksturu, jo var paiet nedēļas vai mēneši, līdz parādās simptomi un diagnostikas testi dod rezultātus.
Mycobacterium piemīt arī unikālas vielmaiņas spējas. Tas var izmantot dažādus oglekļa avotus, tostarp taukskābes, spirtus un kompleksos ogļhidrātus, lai pielāgotos vairākām saimniekorganismu nišām un izdzīvotu dažādās vidēs. Tas var arī manipulēt ar fagocītu šūnām un novērst to iznīcināšanu, tādējādi ļaujot baktērijām izdzīvot un vairoties šajās šūnās.
Mikobaktēriju struktūra nodrošina tai augstu rezistenci pret daudzām antibiotikām un dezinfekcijas līdzekļiem, padarot tos grūti ārstēt un kontrolēt. Mycobacterium tuberculosis ir vispazīstamākā šīs ģints suga, kas izraisa tuberkulozi cilvēkiem.
Mycobacterium ir pievērsusi lielu uzmanību, pateicoties tās lomai plaši izplatītu infekcijas slimību izraisīšanā. Pētniecības centieni ir vērsti uz mikobaktēriju patogenitātes un zāļu rezistences mehānismu izpratni un uzlabotas diagnostikas un ārstēšanas izstrādi. Dažas mikobaktēriju sugas ir iesaistītas vides procesu, piemēram, bioremediācijas un slāpekļa fiksācijas, izpētē.
Atšķirība starp mikoplazmu un mikobaktēriju
- Mikoplazmai trūkst šūnu sienas, savukārt mikobaktērijām ir sarežģīta šūnu siena, kas satur mikolskābes.
- Mikoplazmai ir mazs genoms plašās genoma samazināšanas dēļ, savukārt mikobaktērijām ir salīdzinoši lielāks genoms.
- Mikoplazma paļaujas uz saimniekorganismu, lai iegūtu būtiskās barības vielas, savukārt mikobaktērijas var izmantot daudzus oglekļa avotus.
- Mikoplazmai ir ātrāks augšanas ātrums nekā mikobaktērijām, kas aug lēni.
- Mikoplazmai ir dažādas formas, piemēram, pavedienveida, sfēriskas vai gredzenveida, savukārt mikobaktērijas saglabā konsekventu formu.
Mycoplasma un Mycobacterium salīdzinājums
| Salīdzināšanas parametrs | Mikoplazma | Mikobaktērija |
|---|---|---|
| Šūnu sienas struktūra | Nekonstatē | Sarežģīta šūnu siena, kas satur mikolskābes |
| Genoma lielums | mazs | Liels |
| Atkarība no uzturvielām | Būtisku uzturvielu nodrošināšana ir atkarīga no saimnieka | Tas pats var izmantot plašu oglekļa avotu klāstu |
| Pieauguma temps | Ātri | Lēni |
| Shape | Mainīgs, ieskaitot pavedienu, sfērisku vai gredzenveida | konsekvents |
- https://journals.asm.org/doi/abs/10.1128/jcm.34.5.1100-1107.1996
- https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1045105609001808
Pēdējo reizi atjaunināts: 28. gada 2023. augustā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
