Obstruktīva un ierobežojoša spirometrija: atšķirība un salīdzinājums

Atslēgas

1. Obstruktīvo spirometriju raksturo grūtības izelpot gaisu sašaurinātu elpceļu dēļ, kā rezultātā samazinās FEV1/FVC attiecība. To parasti novēro tādos apstākļos kā astma un HOPS.
2. Ierobežojošo spirometriju raksturo samazināts plaušu tilpums un ierobežota plaušu audu paplašināšanās, kā rezultātā samazinās kopējā plaušu kapacitāte (TLC). To var izraisīt tādi apstākļi kā plaušu fibroze, neiromuskulāri traucējumi un aptaukošanās.
3. Obstruktīvas spirometrijas gadījumā FEV1 un FVC ir samazināts, bet FEV1 samazinājums ir lielāks, kā rezultātā samazinās FEV1/FVC attiecība. FEV1 un FVC ir samazināti ierobežojošā spirometrijā, bet FEV1 / FVC attiecība paliek relatīvi normāla vai pat palielinās.

Kas ir obstruktīva spirometrija?

Obstruktīva spirometrija ir plaušu funkcijas tests, kas palīdz diagnosticēt un novērtēt obstruktīvu elpošanas traucējumu smagumu. Tas mēra gaisu, ko cilvēks var piespiedu kārtā izelpot (piespiedu izelpas tilpums vienā sekundē jeb FEV1), un kopējo gaisu, kas tiek spēcīgi izelpots pēc dziļas ieelpošanas (piespiedu vitālā kapacitāte jeb FVC). Šos mērījumus izmanto, lai aprēķinātu FEV1/FVC attiecību, kas norāda uz gaisa plūsmas šķēršļu esamību un smagumu.

Obstruktīvo spirometriju parasti izmanto hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS), astmas un bronhīta gadījumā. Šādos apstākļos elpceļi kļūst sašaurināti un aizsprostoti, apgrūtinot gaisa izplūšanu no plaušām. Spirometrijas rezultāti var palīdzēt diagnosticēt šos stāvokļus, uzraudzīt to progresu un novērtēt ārstēšanas iejaukšanos efektivitāti.

Kas ir ierobežojošā spirometrija?

Ierobežojošā spirometrija jeb ierobežojošā plaušu slimību pārbaude ir diagnostikas tests, lai novērtētu plaušu darbību un noteiktu apstākļus, kam raksturīgs samazināts plaušu tilpums. Atšķirībā no obstruktīvas spirometrijas, kas koncentrējas uz gaisa plūsmas ierobežošanu, ierobežojošā spirometrija novērtē plaušu spēju paplašināties un piepildīties ar gaisu.

Ierobežojošām plaušu slimībām ir raksturīga samazināta plaušu atbilstība vai elastība, kā rezultātā samazinās plaušu tilpums. Tādi apstākļi kā intersticiāla plaušu slimība, plaušu fibroze, krūškurvja sienas anomālijas un neiromuskulāri traucējumi var izraisīt ierobežojošu plaušu slimību.

Ierobežojošās spirometrijas testa laikā cilvēks dziļi ieelpo un pēc tam spēcīgi izelpo spirometrā, kas mēra plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu. Spirometrijas rezultāti ietver tādus parametrus kā piespiedu vitālā kapacitāte (FVC), piespiedu izelpas tilpums vienā sekundē (FEV1) un kopējā plaušu kapacitāte (TLC). Ierobežojošo plaušu slimību gadījumā šīs vērtības var samazināties, norādot uz plaušu paplašināšanās un piepildījuma ierobežojumu.

Atšķirība starp obstruktīvo un ierobežojošo spirometriju

1. Obstruktīvā spirometrija galvenokārt novērtē gaisa plūsmas ierobežojumu un obstrukciju elpceļos, mērot tādus parametrus kā piespiedu izelpas tilpums vienā sekundē (FEV1) un FEV1/FVC attiecība. No otras puses, ierobežojošā spirometrija novērtē plaušu tilpuma un izplešanās spējas samazināšanos, mērot tādus parametrus kā piespiedu vitālā kapacitāte (FVC) un kopējā plaušu kapacitāte (TLC).
2. Obstruktīvo spirometriju parasti izmanto, lai diagnosticētu un uzraudzītu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), astmu un bronhītu, kur elpceļi sašaurinās un nosprosto. Ierobežojošo spirometriju izmanto apstākļos, kam raksturīgs samazināts plaušu tilpums, piemēram, intersticiāla plaušu slimība, plaušu fibroze, krūškurvja sienas anomālijas un neiromuskulāri traucējumi.
3. Obstruktīvas spirometrijas gadījumā FEV1/FVC attiecība ir samazināta, jo ir grūti izelpot gaisu no plaušām. Ierobežojošā spirometrijā FVC var samazināties, norādot uz plaušu spējas paplašināties un piepildīties ar gaisu ierobežojumu.
4. Obstruktīva spirometrija ir vērsta uz gaisa plūsmas ātruma mērīšanu un īpaši nenovērtē plaušu tilpumu. Turpretim ierobežojošā spirometrija ietver plaušu tilpuma mērījumus, piemēram, FVC un TLC, kas atspoguļo plaušu kapacitāti un paplašināšanos.
5. Obstruktīvās spirometrijas rezultāti palīdz pieņemt lēmumus par ārstēšanu apstākļiem, kam raksturīga gaisa plūsmas obstrukcija. Tas var ietvert bronhodilatatorus, pretiekaisuma līdzekļus vai citas īpašas iejaukšanās, kas vērstas uz elpceļu darbību. Ierobežojošā spirometrijā galvenā uzmanība tiek pievērsta samazināta plaušu tilpuma pamatcēloņa pārvaldībai, piemēram, pamata plaušu slimības ārstēšanai vai krūškurvja sienas anomāliju vai neiromuskulāro stāvokļu novēršanai. Ārstēšanas pieeja var atšķirties atkarībā no konkrētā stāvokļa, kas izraisa ierobežojumu.

Obstruktīvas un ierobežojošas spirometrijas salīdzinājums

Salīdzināšanas parametri	Obstruktīva spirometrija	Ierobežojošā spirometrija
Aspekts	Pavājināta gaisa plūsma sašaurinātu vai aizsprostotu elpceļu dēļ	Normāla vai gandrīz normāla gaisa plūsma, bet samazināts plaušu tilpums
FEV1/FVC attiecība	Samazināta FEV1/FVC attiecība (norāda gaisa plūsmas šķēršļus)	Normāla vai paaugstināta FEV1/FVC attiecība
Plaušu tilpuma mērījumi	Nav galvenā uzmanība; plaušu tilpuma mērījumi netiek novērtēti	Plaušu tilpuma novērtējumi, tostarp FVC un TLC
Pamatnosacījumi	Bieži lieto HOPS, astmas, bronhīta un līdzīgu slimību gadījumā	Lieto tādos apstākļos kā intersticiāla plaušu slimība, plaušu fibroze utt.
ārstēšana	Koncentrēts uz gaisa plūsmas šķēršļu novēršanu un simptomu pārvaldību	Galvenokārt risina pamatcēloņus, piemēram, plaušu slimības vai krūškurvja sienas

Atsauces

1. https://www.atsjournals.org/doi/abs/10.1164/ajrccm.162.3.9907115
2. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0012369215410086

Pēdējo reizi atjaunināts: 31. gada 2023. jūlijā