Atslēgas
- Pretestība ir mērs, kas parāda, cik ļoti materiāls iebilst pret elektriskās strāvas plūsmu, savukārt pretestība ir materiālam raksturīga īpašība, kas nosaka materiāla raksturīgo pretestību.
- Pretestību apzīmē ar simbolu “R” un mēra omos (Ω), savukārt pretestību attēlo ar simbolu “ρ” (rho) un mēra ommetros (Ω·m).
- Izturība ir atkarīga no materiāla fizikālajām un ģeometriskajām īpašībām, piemēram, tā garuma un šķērsgriezuma laukuma. Turpretim pretestība ir materiāla īpašība un nav atkarīga no tā ģeometrijas.
Kas ir pretestība?
Pretestība ir jebkura objekta vai materiāla īpašība, kas parāda, ka tas spēj pretoties strāvas plūsmai caur to. Tas ir viens no kritiskajiem parametriem, kas palīdz noteikt strāvas summu, ko var palaist caur elektrisko ķēdi, kad tiek pielietots noteikts spriegums. Pretestības SI mērvienība ir Ω (omi), ko apzīmē ar lielo burtu R vai “R”.
Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, proti, no objekta izmēriem, temperatūras, kādā tas var darboties, un no izmantotā materiāla veida. Pretestību var izmērīt ar Ohma likuma palīdzību, kas definēts kā – pretestība ir vienāda ar pielikto spriegumu, kas dalīts ar plūstošo strāvu.
Pretestību izmanto, lai izmērītu komponenta vai ķēdes pretestību. Tas arī palīdz analizēt un projektēt elektriskās ķēdes.
Kas ir pretestība?
Pretestība ir vēl viena materiāla īpašība, kas izskaidro elektriskās strāvas plūsmas daudzumu, kurai tā pretojas. Pretestība ir raksturīga īpašība, kas nav atkarīga no materiāla izmēriem, kas ir raksturīga iezīme. To apzīmē ar grieķu burtu “rho” vai “ρ”. Termina SI mērvienība ir Ωm (omu metri).
To nosaka materiāla ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, struktūra, temperatūra, sastāvs utt. Pretestību aprēķina kā elektriskā lauka stipruma attiecību pret dotā materiāla strāvas blīvumu.
Pretestība palīdz raksturot materiāla vadītspēju. Tas arī palīdz izvēlēties un salīdzināt materiālus dažādiem fizikas un elektrotehnikas lietojumiem.
Atšķirība starp pretestību un pretestību
- Pretestība tiek definēta kā pretestība plūsmai vai strāvai jebkurā materiālā vai objektā, bet, no otras puses, termins pretestība tiek definēts kā īpašība, kas nosaka tā spēju pretoties strāvai.
- Pretestība ir atkarīga no trim dažādiem faktoriem – temperatūras, objekta sastāva un izmēriem. Turpretim pretestība ir atkarīga no temperatūras un materiāla sastāva.
- Simbols, kas apzīmē pretestību, ir R, bet, no otras puses, pretestību apzīmē simbols ir ρ.
- Pretestības SI vienība ir Ω (omi). Turpretim pretestības SI vienība ir Ωm (omu metri).
- Pretestība parāda dažas īpašības, kas ir – tā mainās atkarībā no sastāva un temperatūras izmaiņām un ir atkarīga no objekta formas un izmēriem. Tajā pašā laikā pretestība parāda, ka tā nav atkarīga no objekta izmēra vai formas, bet var mainīties atkarībā no temperatūras izmaiņām.
- Pretestību izmanto, lai izmērītu komponenta vai ķēdes pretestību, savukārt pretestība palīdz raksturot materiāla vadītspēju.
- Pretestība palīdz analizēt un projektēt elektriskās ķēdes, savukārt pretestība palīdz izvēlēties un salīdzināt materiālus dažādiem fizikas un elektrotehnikas lietojumiem.
Pretestības un pretestības salīdzinājums
Parametrs salīdzinājums | Pretestība | Izturība |
---|---|---|
Definīcija | To mēra kā pretestību plūsmā vai strāvā jebkurā materiālā vai objektā | Īpašums, kas nosaka tā spēju pretoties strāvai |
Atkarīga | Temperatūra, objekta sastāvs, izmēri | Temperatūra, materiāla sastāvs |
Pārstāvēts | R | ρ |
SI vienība | Ω (omi) | Ωm (omu metri) |
Rekvizīti | Var mainīties atkarībā no sastāva un temperatūras izmaiņām atkarībā no objekta formas un izmēriem. | Neatkarīgi no objekta izmēra vai formas, bet var mainīties atkarībā no temperatūras izmaiņām |
Lietots In | Tas mēra komponenta vai ķēdes pretestību | Tas palīdz raksturot materiāla vadītspēju |
Nozīme | Elektrisko ķēžu analīze un projektēšana | Izvēlēties un salīdzināt materiālus dažādiem pielietojumiem fizikā un elektrotehnikā |
- https://iopscience.iop.org/article/10.1149/1.2404240/meta
- https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/003810989190173S
Pēdējo reizi atjaunināts: 31. gada 2023. jūlijā
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.