Katrs indivīds mijiedarbojas ar citiem indivīdiem, lai izdzīvotu. Sākumā mijiedarbība notiek ar vecāku vai aprūpētāju, bet vēlāk – ar citiem sabiedrības indivīdiem. Notiekot mijiedarbībai, notiek sadarbība, un šajās attiecībās rodas konflikti.
Tālāk ir sniegta informācija, kas attiecas uz visiem diviem aspektiem un norāda uz to nozīmi un funkcijām, kā arī uz to, kā indivīdi strādā ar konfliktiem un sadarbību, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Atslēgas
- Sadarbība ietver kopīgu darbu kopīga mērķa sasniegšanai, savukārt konflikts rodas no pretējām interesēm vai konkurējošām vēlmēm.
- Sadarbība veicina sociālo kohēziju, uzticēšanos un stabilitāti, savukārt konflikti var izraisīt sociālās pārmaiņas, inovācijas vai traucējumus.
- Dažādi faktori, piemēram, kultūra, resursi un varas dinamika, var ietekmēt līdzsvaru starp sadarbību un konfliktiem sabiedrībā.
Sadarbība pret konfliktu socioloģijā
Sadarbība veicina sadarbību, sinerģiju un savstarpēju atbalstu starp indivīdiem, grupām vai sabiedrībām, veicinot kolektīvo labklājību un kopīgus mērķus. Konflikts rodas no pretējām interesēm, mērķiem vai vērtībām, kas izraisa spriedzi, nesaskaņas un nesaskaņas starp pusēm. Šīs dinamikas izpratne sniedz sociologiem ieskatu dažādās sociālajās parādībās, uzlabojot viņu spēju risināt sabiedrības problēmas.
Tiek uzskatīts, ka sadarbība tiek apzīmēta kā divi vai indivīdu grupas, kas strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi. To var novērot dažādos sociālajos apstākļos, tostarp ģimenes dzīvē un seksuālās mijiedarbībās.
Ir svarīgi atcerēties, ka sadarbībai nav jārada harmonija bez konfliktiem; tas varētu vienkārši nozīmēt, ka cilvēki var saprasties vienā vidē, pat ja viņi tam nepiekrīt.
Konflikts ir definēts kā domstarpības starp divām vai vairākām personām vai grupām par tēmu, lai iegūtu priekšrocības. Var rasties konflikts, jo vienai grupai ir resursi, ko vēlas cita, piemēram, pārtika.
Tas var notikt arī tad, ja cilvēkiem ir pretēji viedokļi par tēmu un viņi nevar vienoties.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Sadarbība socioloģijā | Konflikts socioloģijā |
|---|---|---|
| Definīcija | Divas vai vairākas personas, kas sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi | Mērķtiecīga darbība, kurā viens indivīds vai grupa mēģina kavēt citas personas rīcību |
| daba | Strādāt kopā | Nestrādājot kopā |
| Mērķis | Lai sasniegtu vienu mērķi | Šajā gadījumā nekas tāds neattiecas |
| Veidi | Tieša un netieša sadarbība | Tiešs un netiešs konflikts |
| Piemērs | Kolēģu grupa nolemj doties kopīgā ceļojumā. Mērķis ir, lai visi grupas dalībnieki jauki pavadītu laiku, tāpēc viņi strādā kopā, lai sasniegtu šo mērķi | Kāda daudzdzīvokļu kompleksa iedzīvotāju grupa strīdas, kā samazināt troksni līdz minimumam. Īrniekiem ir domstarpības par kopīgu mērķi: viņi visi vēlas dzīvot mierā, bet viņiem ir pretēji viedokļi par to, kad ir pareizi trokšņot. |
Kas ir sadarbība socioloģijā?
Sadarbība ir definēta kā divu vai vairāku sadarbība, lai sasniegtu kopīgu mērķi socioloģijā. Cilvēka dzīvē pastāv psiholoģiska, kā arī sociāla nepieciešamība pēc kooperatīva darba.
Sadarbība ietver kopīgu mērķi vai mērķi, kā arī saskaņotas darbības. Socioloģijā sadarbību var iedalīt divās kategorijās:
Tiešā sadarbība
Tieša sadarbība notiek, ja divas vai vairākas personas kopā veic vienu un to pašu uzdevumu, piemēram, uzar plašu lauku vai pārvadā kravu. Šāda veida sadarbība atšķiras ar to, ka šos darbus vai uzdevumus nevar veikt atsevišķi vai neatkarīgi.
Netiešā sadarbība
Netieša sadarbība notiek, kad cilvēki iesaistās dažādās aktivitātēs, bet strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Ņemiet, piemēram, mājas celtniecību: viens cilvēks var strādāt uz jumta, cits uz grīdas un tā tālāk. Šīs darbības var notikt arī dažādos periodos.
Sadarbību var klasificēt arī kā primāro, sekundāro vai terciāro. Primārajai sadarbībai, kas notiek primārajās grupās, piemēram, draugiem un ģimenes locekļiem, ir nepieciešama tieša mijiedarbība.
No otras puses, sekundārā sadarbība notiek starp tādām grupām kā valdība un indivīdi, un terciārā sadarbība notiek starp grupām vai indivīdiem, kuri citādi konkurētu.
Kas ir konflikts socioloģijā?
Sadarbība ir konflikta polārs pretstats. Mērķtiecīga darbība, kurā viena persona mēģina kavēt otra centienus, tiek saukta par konfliktu. Vēl viens piemērs ir, kad viena indivīdu grupa mēģina kavēt citas grupas centienus.
Konflikts, tāpat kā sadarbība, ir cilvēka un cilvēku civilizācijas pamatelements.
Konflikti rodas, ja viena grupa noraida citas personas ideālus un standartus vai cenšas apliecināt autoritāti. Pretīgums, nicinājums, naids un naids ir bieži sastopami konfliktos, kas var pāraugt līdz fiziskai vardarbībai.
Tie var izraisīt arī tiešu konfliktu. No otras puses, dažas konfrontācijas var izraisīt konstruktīvus sociālos uzlabojumus. Piemēram, būtu jāatceļ regresīvās sociālās paražas, piemēram, bērnu laulības.
Konfliktam ir šādas īpašības:
- Konflikts nav vienīgais, kas nosaka kultūru. Tā ir apzināta darbība.
- Dalībnieki sacenšas viens ar otru, lai sasniegtu savus mērķus.
- Konflikts ir sociālo pārmaiņu katalizators. Tas galvenokārt ir nelīdzsvarotības izpausme.
- Tā galvenokārt ir privāta izklaide.
- Dažreiz tas var kļūt intensīvāks un ietvert lielu skaitu cilvēku. Sākumā tas parādās vienas grupas līmenī, bet galu galā tas ietekmē visu kopienu.
- Sociālo konfliktu galvenais cēlonis ir asimetriskas sociālās, politiskās un ekonomiskās saites un relatīvas trūkuma sajūta.
Galvenās atšķirības starp sadarbību un konfliktu socioloģijā
- Socioloģijā sadarbība tiek definēta kā nosacījums, kad divi vai vairāki divi indivīdi, kas atrodas grupā, veic darbību vai uzdevumu, lai sasniegtu noteiktu kopīgu mērķi, turpretim, salīdzinoši, socioloģijā konflikts tiek noteikts kā cilvēki, apzināti traucēt citu darbu.
- Sadarbības jēdziena būtība apzīmē kopīgu darbu, savukārt, no otras puses, jēdziena konflikts būtība ir tieši pretēja, kas ir traucēt citiem strādāt un nestrādāt kopā.
- Sadarbības mērķis vai mērķis ir iegūt kopīgu mērķu kopumu, turpretim salīdzinoši, no otras puses, jebkura konflikta mērķis vai mērķis ir atkāpties no šādām lietām un tikai izraisīt haoss.
- Divi dažādi sadarbības veidi ir tiešā un netiešā sadarbība, savukārt, no otras puses, salīdzinoši divi dažādi zināmie konfliktu veidi ir tiešais un netiešais konflikts.
- Sadarbības piemērs ir – Pāris, kurš vienojies dalīt mājas pienākumus. Sadarbojoties viņi var labāk līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi un pavadīt vairāk brīvā laika, savukārt salīdzinoši, no otras puses, konflikta piemērs ir – Divi draugi, kuri nepārtraukti strīdas par to, ka viens no viņiem bez atļaujas paņem otra automašīnu. Abiem draugiem ir kopīgs mērķis: viņi abi vēlas aizņemties viens otra automašīnu, taču viņiem ir pretēji viedokļi par to, kā to paveikt.
- https://www.proquest.com/openview/92211c34a3aab6a4e2b9a36d5f9218de/1?pq-origsite=gscholar&cbl=1817355
- https://academic.oup.com/sf/article-abstract/41/2/177/2227294
- https://heinonline.org/HOL/LandingPage?handle=hein.journals/josf29&div=52&id=&page=
- https://heinonline.org/HOL/LandingPage?handle=hein.journals/rlwe4&div=7&id=&page=
Pēdējo reizi atjaunināts: 25. gada 2023. novembrī
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
