Atturēšana un atmaksa ir divi termini, kas ir saistīti ar likumu. Abi termini ir cieši saistīti ar soda pamatojumu un tiem ir liela nozīme.
Lai gan atturēšana un atmaksa ir saistītas, tām ir atšķirīga nozīme un nozīme.
Atslēgas
- Atturēšanas mērķis ir novērst turpmāku noziedzīgu uzvedību, piemērojot sodus, savukārt atriebības mērķis ir sodīt likumpārkāpējus par viņu pagātnes darbībām.
- Atturēšana koncentrējas uz iespējamām sekām noziedzniekam un sabiedrībai, turpretim atmaksa uzsver morālo līdzsvaru starp noziegumu un sodu.
- Utilitārie principi atbalsta atturēšanu, savukārt atmaksa ir balstīta uz deontoloģiskajām taisnīguma teorijām.
Atturēšana pret atmaksu
Atturēšana ir ideja, ka indivīda sodīšana atturēs cilvēkus no līdzīgu noziegumu izdarīšanas. Atmaksa ir ideja, ka sods ir nepieciešams kā morāla atbilde uz pārkāpumiem. Atturēšanas mērķis ir apturēt turpmākos noziegumus, savukārt atmaksas mērķis ir sniegt morāla gandarījuma sajūtu.
Atturēšana ir sava veida likums, kurā apsūdzētājs tiek sodīts, lai viņš nevarētu atkārtot kļūdu.
Šāds sods tiek piekopts, lai sabiedrībā rādītu piemēru, ka turpmāk neviens neatkārtos vienu un to pašu kļūdu.
No otras puses, atmaksa attiecas uz sodu, kuru galvenais mērķis ir pieņemt atriebība uz apsūdzētāju.
To pašu nepatīkamo darbību upuris atkārto ar apsūdzētāju, lai liktu viņam saprast savu kļūdu.
Īsāk sakot, sodam ir jābūt samērīgam.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Atturēšana | Atmaksa |
|---|---|---|
| Ievads gads | Termins atturēšana tika ieviests 1764. gadā. | Gan lielās, gan mazākās lietās tiek izmantota atmaksas teorija. |
| Tēvs | Atturēšanas teorijas Tēvs jeb Radītājs ir Čezāre Bekarija. | Devis ir persona, kas iepazīstināja ar atmaksas teoriju. |
| Lietas tips | Atturēšanas teorija tiek izmantota smagākos aktos. | Atturēšana ir pārņemta no latīņu termina "atturošs", kas nozīmē "cīnīties no". |
| motīvs | Atturēšanas teorijas galvenais motīvs tiek izmantots, lai noteiktu ietekmi uz sabiedrību. | Atturēšana ir pārņemta no latīņu termina "deterrentem", kas nozīmē "cīnīties no". |
| Termina etimoloģija | Latīņu termins "atmaksa" ir galvenais termins, no kura ir cēlies atmaksa, kas nozīmē "atmaksāt to, kas pienākas". | Latīņu termins “atmaksa” ir galvenais termins, no kura ir cēlusies atmaksa, kas nozīmē “atmaksāt pienākošos”. |
Kas ir atturēšana?
Likumā ir dažādi sodu kopumi, tāpēc viens no sodiem ir Atturēšana.
Programmā Deterrence pieteicējs tiek brutāli sodīts par savu kļūdu, un sods ir tik bargs, ka apsūdzētājs pat nevar pret to protestēt.
Tāpēc apsūdzētājs nekad nesaņem iespēju sniegt pamatojumu.
Šāds sods tiek dots, lai rādītu piemēru un bailes sabiedrības cilvēku prātos, lai arī viņi neatkārtotu kļūdu.
Parasti šādi sodi ir vairāk piemērojami brutālām darbībām.
Atturēšanas likums stājās spēkā 1764. gadā, un to ieviesa Čezāre Bekarija, kas ir zināms kā atturēšanas tēvs.
Cesare Beccaria ieviesa šo likumu, lai rādītu piemēru sabiedrībai, lai cilvēki dzīvotu savās robežās.
Bet vēlāk tas pat noved pie daudzām citām negatīvām sekām.
Atturēšana ir latīņu termins no “atturēšanas”, un tā etimoloģiskā nozīme ir “cīnīties no”.
Daži ieguvumi, kas radās kopā ar atturēšanas teoriju, ir tādi, ka tā palīdz uzturēt drošību, zināmā mērā izvairās no nelegāla darba no sabiedrības utt.
Lai gan vēlāk šīs teorijas radītie trūkumi ir tādi, ka dažkārt kļuva grūti sodīt apsūdzētāju par smagiem noziegumiem, pieteicējam nekad nav bijusi iespēja attaisnot vai atvainoties par savām kļūdām utt.
Kas ir atmaksa?
Ir zināms, ka darbība, kurā apsūdzētājs tiek sodīts tāpat kā upuris, ir atmaksas teorija. Tā ir viena no soda teorijām, ko ieviesa tās radītājs Deviss.
Deiviss pirmo reizi šo teoriju ieviesa 1980. gados. Tas tika uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem sodiem, bet vēlāk tika arī kritizēts.
Atmaksa cēlies no latīņu termina “atmaksa”, un tā nozīme ir “atmaksāt to, kas pienākas”.
Atmaksas teorija tika izmantota gan nenozīmīgos, gan nozīmīgos gadījumos. Saskaņā ar šo teoriju, ja viņš tiks atrasts, piekļuves dalībniekam ir jācieš tāpat kā upurim vainīgs.
Piemēram, ja kāda persona ir kādu noslepkavota un līdz ar to līdzdalībnieks tiek atzīts par vainīgu, apsūdzētājam tiek piespriests nāvessods.
Taču vēlāk šī teorija tika kritizēta, jo pat ja apsūdzētājs tiks sodīts, upuris vairs neko nedarīs.
Tāpat kā piemērā, upuris jau ir miris; pat ja apsūdzētājs tiek sodīts, upuris vairs nebūs dzīvs.
Šī teorija dod labumu sabiedrībai, nodrošinot, ka apsūdzētājs tiks 100% sodīts, saglabā līdzsvaru utt.
Un trūkums ir tāds, ka apsūdzētājs nekad nesaņems iespēju sevi pilnveidot.
Galvenās atšķirības starp atturēšanu un atriebību
- 1764. gadā pirmo reizi tika ieviests Atturēšanas likums; no otras puses, 1980. gados tika izveidota atmaksas teorija.
- Cesare Beccaria bija persona, kas ieviesa atturēšanas teoriju. No otras puses, atmaksas teoriju izvirzīja Devis.
- Smagos noziegumos tiek pielietota Atturēšanas teorija, savukārt, no otras puses, gan lielos, gan mazākos gadījumos tiek izmantota atriebības teorija.
- Piemēra rādīšana cilvēku prātos ir Atturēšanas teorijas galvenais motīvs. No otras puses, atriebības teorija darbojas, pamatojoties uz atriebības motīvu.
- Atturēšana ir termins, kas cēlies no latīņu termina "atturēšana", kas nozīmē "cīnīties no". No otras puses, “atmaksa” ir latīņu valodas termins, kas ir zināms kā oriģinālais termins atmaksai, kas nozīmē “atmaksāt pienākošos”.
- https://heinonline.org/hol-cgi-bin/get_pdf.cgi?handle=hein.journals/scal56§ion=43
- https://heinonline.org/hol-cgi-bin/get_pdf.cgi?handle=hein.journals/tlr75§ion=63
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Atturēšana un atmaksa papildina plašākus tiesiskuma mērķus. Taču nevar nepamanīt to pielietojuma trūkumus.
Atturēšana ir pamatota, taču soda bardzība ir rūpīgi jāapsver. Izmaksas mērķis ir atjaunot morālo līdzsvaru, taču tas rada jautājumus par atriebības efektivitāti.
Atturēšana ir pieeja, ko izmanto, lai risinātu morālo atbildību, lai novērstu pārkāpumus un radītu pārmaiņas cilvēkos, savukārt atmaksa ir juridiska darbība, lai sodītu likumpārkāpēju.
Atturēšana un izrēķināšanās ir tikušas rūpīgi pārbaudītas daudzus gadus, taču to nozīme tiesību sistēmā liek turpināt ētiskas un efektīvas prakses izpēti.
Gan atturēšana, gan atmaksa ir svarīgas likuma un kārtības uzturēšanai sabiedrībā. Ir svarīgi, lai juristi labi izprastu abu pieeju aspektus efektīvai īstenošanai.
Tiesību teoriju evolūcija atklāj nepieciešamību izveidot godīgu un taisnīgu tiesību sistēmu. Atturēšanas un atmaksas punkti ir izšķiroši tiesību izpētē.