Jaunattīstības valstis pret vismazāk attīstītajām valstīm: atšķirības un salīdzinājums

Jaunattīstības valstīs parasti vērojams mērens vai augsts industrializācijas un ekonomiskās izaugsmes līmenis, bieži vien ar ievērojamu infrastruktūras attīstību un piekļuvi tehnoloģijām, taču joprojām saskaras ar tādām problēmām kā nabadzība, nevienlīdzība un ierobežota piekļuve pamatpakalpojumiem. Savukārt vismazāk attīstītajām valstīm raksturīga galēja nabadzība, zems tautas attīstības līmenis, neatbilstoša infrastruktūra un liela atkarība no lauksaimniecības.

Atslēgas

1. Jaunattīstības valstīs ir zemāka ekonomiskā attīstība, industrializācija un cilvēku attīstība; vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir ekonomiski un sociāli visneaizsargātākās valstis.
2. Jaunattīstības valstīs var būt mērens ienākumu līmenis un infrastruktūra; VAV saskaras ar galēju nabadzību, vāju infrastruktūru un zemiem tautas attīstības rādītājiem.
3. Jaunattīstības valstis piedzīvo strauju izaugsmi un industrializāciju; VAV ir nepieciešams ievērojams starptautisks atbalsts un ieguldījumi, lai pārvarētu savas problēmas.

Jaunattīstības valstis salīdzinājumā ar vismazāk attīstītajām valstīm

Starpība starp Attīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis ir iedzīvotāju ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Jaunattīstības valstis izdzīvo nedaudz, to ienākumi uz vienu iedzīvotāju svārstās no vidējiem līdz zem vidējā, savukārt vismazāk attīstītajās valstīs ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir ļoti slikti.

---

 

Salīdzināšanas tabula

iezīme	Attīstības valstis	Vismazāk attīstītās valstis (VAV)
Ekonomiskais stāvoklis	Zemāki ienākumi un dzīves līmenis, salīdzinot ar attīstītajām valstīm	Zemi ienākumi, ierobežota industrializācija un augsta neaizsargātība pret ekonomiskiem satricinājumiem.
Tautas attīstības indekss (HDI)	Parasti zemāki HDI rādītāji (apvieno paredzamo dzīves ilgumu, izglītību un ienākumus)	Viens no zemākajiem HDI rādītājiem pasaulē.
Industrializācija	Dažādi rūpniecības attīstības līmeņi, bet kopumā mazāk industrializēti nekā attīstītajās valstīs.	Ļoti zems industrializācijas līmenis ar lielu atkarību no lauksaimniecības vai resursu ieguves.
Infrastruktūras	Mazāk attīstīta infrastruktūra, tostarp transporta, sakaru un sanitārijas sistēmas.	Ļoti maz attīstīta infrastruktūra, kas kavē ekonomisko izaugsmi un pamatvajadzību apmierināšanu.
Nabadzības līmenis	Augstāks nabadzības līmenis salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm.	Ļoti augsts nabadzības līmenis, ievērojama daļa iedzīvotāju dzīvo zem valsts nabadzības sliekšņa.
izglītība	Zemāks lasītprasmes līmenis un ierobežota piekļuve izglītībai, īpaši meitenēm.	Ļoti zems lasītprasmes līmenis un ierobežota piekļuve kvalitatīvai izglītībai.
Veselības aprūpe	Ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un augstāks zīdaiņu mirstības līmenis.	Ļoti ierobežota piekļuve veselības aprūpei ar neatbilstošām medicīnas iestādēm un personālu.
Ieguldījums	Zemāks ārvalstu un iekšzemes investīciju līmenis.	Ļoti zems investīciju līmenis, radot izaicinājumu ekonomikas attīstībai.
Ievainojamība	Vairāk pakļauti dabas katastrofām, klimata pārmaiņām un ekonomikas nestabilitātei.	Ļoti neaizsargāts pret ārējiem satricinājumiem vājas ekonomikas un ierobežoto resursu dēļ.
Piemēri	Ķīna, Indija, Brazīlija, Taizeme	Afganistāna, Haiti, Dienvidsudāna, Jemena

---

 

Kas ir jaunattīstības valstis?

Ekonomiskās īpašības

1. Industrializācija: Jaunattīstības valstīs parasti ir augoša rūpnieciskā bāze, un tādas nozares kā ražošana, celtniecība un pakalpojumi arvien vairāk dod ieguldījumu to IKP. Tomēr industrializācijas apjoms šajās valstīs ir ļoti atšķirīgs.
2. Ekonomiskā izaugsme: Šajās valstīs, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, bieži ir salīdzinoši augsts ekonomiskās izaugsmes temps. Šo pieaugumu var veicināt tādi faktori kā ārvalstu investīcijas, uz eksportu orientētas nozares un dabas resursu ieguve.
3. Infrastruktūras attīstība: Jaunattīstības valstu mērķis ir uzlabot savu infrastruktūru, tostarp transporta tīklus, enerģijas sistēmas, telekomunikācijas un veselības aprūpes iestādes. Investīcijas infrastruktūrā ir ļoti svarīgas, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi un uzlabotu dzīves līmeni.

Sociālās īpašības

1. Nabadzība un nevienlīdzība: Neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, daudzas jaunattīstības valstis cīnās ar plaši izplatīto nabadzību un ienākumu nevienlīdzību. Tādi faktori kā nevienlīdzīga bagātības sadale, izglītības un veselības aprūpes pieejamības trūkums un ierobežotas darba iespējas veicina pastāvīgu nabadzību šajās valstīs.
2. Piekļuve pamatpakalpojumiem: Piekļuve būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, tīram ūdenim, sanitārijai, veselības aprūpei un izglītībai, daudzās jaunattīstības valstīs joprojām ir nepietiekama. Valdības un starptautiskās organizācijas bieži vien par prioritāti nosaka piekļuves uzlabošanu šiem pakalpojumiem, lai uzlabotu cilvēku attīstības rezultātus.
3. Urbanizācija: Straujā urbanizācija ir izplatīta tendence jaunattīstības valstīs, jo lauku iedzīvotāji migrē uz pilsētām, meklējot labākas ekonomiskās iespējas. Tomēr neplānota pilsētu izaugsme var noslogot infrastruktūru un sociālos pakalpojumus, izraisot neoficiālas apmetnes un graustus.

Izaicinājumi un iespējas

1. Vides ilgtspējība: Jaunattīstības valstis saskaras ar vides problēmām, piemēram, mežu izciršanu, piesārņojumu un klimata pārmaiņu ietekmi. Ekonomiskās attīstības un vides saglabāšanas līdzsvarošana ir ļoti svarīga ilgtermiņa ilgtspējībai.
2. Politiskā nestabilitāte: Politiskā nestabilitāte, korupcija un pārvaldības jautājumi var kavēt attīstības centienus daudzās jaunattīstības valstīs. Iestāžu stiprināšana, labas pārvaldības veicināšana un pārredzamības veicināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai.
3. Piekļuve tehnoloģijām: Digitālās plaisas pārvarēšana ir būtiska jaunattīstības valstu attīstībai. Piekļuve tehnoloģijām un informācijas tīkliem var veicināt ekonomikas izaugsmi, uzlabot izglītības un veselības aprūpes sniegšanu un dot iespēju atstumtām kopienām.

 

Kas ir vismazāk attīstītās valstis?

Klasifikācijas kritēriji

1. Ienākumi: VAV parasti ir zems ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, kas bieži vien ir zemāks par noteiktu starptautisko organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas, noteikto slieksni.
2. Cilvēka līdzekļi: Šajās valstīs ir zems cilvēku attīstības līmenis, tostarp nepietiekama piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un uzturam, kā rezultātā ir augsts zīdaiņu mirstības, nepietiekama uztura un analfabētisma līmenis.
3. Ekonomiskā ievainojamība: VAV ir uzņēmīgas pret ārējiem ekonomikas satricinājumiem tādu faktoru dēļ kā atkarība no primārajām precēm, ierobežota eksporta dažādošana un pakļautība dabas katastrofām.

raksturojums

1. Galējā nabadzība: Nabadzība ir izplatīta vismazāk attīstītajās valstīs, un ievērojama daļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Ierobežota piekļuve pamata vajadzībām, piemēram, pārtikai, tīram ūdenim, pajumtei un veselības aprūpei, saasina nabadzīgo stāvokli.
2. Nepietiekami attīstīta infrastruktūra: VAV bieži vien trūkst atbilstošas ​​infrastruktūras, tostarp transporta tīklu, enerģētikas sistēmu, sanitārijas iekārtu un veselības aprūpes pakalpojumu. Slikta infrastruktūra kavē ekonomisko izaugsmi un apgrūtina piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem.
3. Atkarība no lauksaimniecības: Daudzas vismazāk attīstītās valstis ir ļoti atkarīgas no lauksaimniecības, lai nodrošinātu iztiku un ekonomisko iztiku. Tomēr lauksaimniecības produktivitāte bieži ir zema, un lauksaimnieki saskaras ar tādām problēmām kā zemes degradācija, klimata mainīgums un piekļuves trūkums modernām izejvielām un tehnoloģijām.

Attīstības izaicinājumi

1. Ierobežota piekļuve izglītībai un veselības aprūpei: Izglītības un veselības aprūpes sistēmas vismazāk attīstītajās valstīs ir nepietiekami attīstītas, kā rezultātā ir zems lasītprasmes līmenis, nepietiekami veselības aprūpes pakalpojumi un augsts mirstības līmenis, jo īpaši sieviešu un bērnu vidū.
2. Vāja pārvaldība un institucionālā kapacitāte: Vāja pārvaldība, korupcija un institucionālā neefektivitāte mazina attīstības centienus vismazāk attīstītajās valstīs. Pārvaldības struktūru stiprināšana, pārredzamības veicināšana un institucionālās kapacitātes palielināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai.
3. Parādu slogs: Daudzas vismazāk attīstītās valstis cīnās ar augstu ārējā parāda līmeni, kas ierobežo to spēju ieguldīt tādās attīstības prioritātēs kā izglītība, veselības aprūpe un infrastruktūra. Lai atvieglotu šo valstu parādu slogu, ir nepieciešami parādu atvieglojumi un ilgtspējīgi finansēšanas mehānismi.

Starptautiskais atbalsts un palīdzība

1. Oficiālā attīstības palīdzība (ODA): VAV ļoti paļaujas uz ārvalstu palīdzību un palīdzību no divpusējiem un daudzpusējiem donoriem, lai finansētu savus attīstības projektus un programmas. OAP ir izšķiroša nozīme, lai novērstu finansējuma deficītu prioritārajās nozarēs vismazāk attīstītajās valstīs.
2. Īpaši atbalsta pasākumi: Starptautiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds, sniedz mērķtiecīgu atbalstu un palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm, izmantojot tādas iniciatīvas kā uzlabotā integrētā sistēma (EIF) un Stambulas rīcības programma (IPoA) vismazāk attīstītajām valstīm.
3. Tirdzniecības preferences: VAV gūst labumu no preferenciāliem tirdzniecības režīmiem, piemēram, beznodokļu un bezkvotu piekļuve attīstīto valstu tirgiem, kuru mērķis ir veicināt to ekonomisko integrāciju un eksporta dažādošanu.

---

Galvenās atšķirības starp jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm

1. Attīstības valstis:
2. Mērens līdz augsts industrializācijas un ekonomiskās izaugsmes līmenis.
3. Salīdzinoši labāka infrastruktūras attīstība salīdzinājumā ar vismazāk attīstītajām valstīm.
4. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām pastāv, bet var būt mazāk ekstrēma nekā vismazāk attīstītajās valstīs.
5. Piekļuve pamatpakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, ir salīdzinoši labāka.
6. Lielāka ekonomikas dažādošana ārpus lauksaimniecības.
7. Vismazāk attīstītās valstis (VAV):
8. Raksturīga galēja nabadzība un zemi tautas attīstības rādītāji.
9. Ļoti maz attīstīta infrastruktūra, tostarp nepietiekama piekļuve būtiskiem pakalpojumiem.
10. Liela atkarība no lauksaimniecības iztikas un ekonomikas uzturēšanai.
11. Lielāka uzņēmība pret ārējiem ekonomiskiem satricinājumiem un dabas katastrofām.
12. Atkarīgs no nozīmīgas starptautiskās palīdzības un palīdzības attīstības centieniem.

Atsauces

1. https://www.econstor.eu/bitstream/10419/63616/1/537368140.pdf
2. https://www.iatp.org/sites/default/files/Interests_and_Options_of_Developing_and_Least-.pdf

Pēdējo reizi atjaunināts: 07. gada 2024. martā