Nozieguma vai grēka izdarīšana var izraisīt daudzas emocijas, un cilvēks, kas to izjūt, iziet cauri dažādiem posmiem. Bieži vien divi vārdi, vaina un pārliecība, tiek lietoti viens otram aizvietojami.
Bet starp viņiem ir smalka līnija, kas rada lielas atšķirības to cilvēku dzīvē, kuri to piedzīvo.
Atslēgas
- Vainas apziņa ir sirdsapziņas pārmetumi vai nožēla par kaut ko nepareizu, savukārt pārliecība ir stingri nostiprināta pārliecība vai viedoklis.
- Vainas apziņa rodas no cilvēka rīcības, turpretim personīgās vērtības, uzskati un principi ietekmē pārliecību.
- Vainas apziņa var novest pie personības izaugsmes un pašpilnveidošanās, savukārt pārliecība var vadīt lēmumu pieņemšanu un uzvedību.
Vaina pret pārliecību
Vainas apziņa attiecas uz nožēlu vai atbildību par nepareizu darbību, neatkarīgi no tā, vai tā ir tīša vai nejauša, vai personisku emocionālu reakciju uz nepareizu rīcību. Notiesājošs spriedums ir juridiska vainas atzīšana tiesā, kurā apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu bez saprātīgām šaubām.
Vainas apziņa ir jūtama, kad cilvēks saprot, ka ir izdarījis kaut ko nepareizi personiskā līmenī. Tas nav juridisks termins, bet vienkārši emocijas.
Tas noved pie sajūtas kauns cilvēks to piedzīvo un galu galā nonāk izmisumā. Bet, kad viņš vai viņa atgūstas no šīs nožēlas sajūtas, viņš vai viņa jūtas darīt kaut ko labāku.
Notiesāšana, no otras puses, ir vienkārši juridisks termins, ko lieto tiesa.
Iesniedzot krimināllietu tiesā, lietā apsūdzētā persona stājas zvērināto vai tiesneša priekšā un, ja persona tiek atzīta par vainīgu, tai tiek piespriests sods atbilstoši tiesas standartiem.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Vaina | Notiesāšana |
---|---|---|
avots | Vainas avots var būt indivīda pašrealizācija. | Notiesāšana notiek tikai tad, ja kāds tiek apsūdzēts tiesā. |
ietekme | Kauns, bezcerība, nevērība pret sevi | Cerība, apliecinājums, sava nozieguma pieņemšana, mudinājums reformēties |
Sods | Tas ir atkarīgs tikai no indivīda. | Bet šeit apsūdzētais saņem tiesas sodu. |
Konotācija | Pozitīvs | Negatīvs |
Veidi | Ir divu veidu vainas – piemērota un nepiemērota | Notiesājošs spriedums par dažādiem noziegumiem var būt dažāds. |
Kas ir vaina?
Parasti vaina tiek skatīta ar negatīvu pieskaņu vai drīzāk kaut ko, kam vajadzētu būt apkaunots no. Bet to var uzskatīt par apziņu, ja kāds ir izdarījis kaut ko nepareizi.
Tas ir sava veida etalons, kas norāda uz kāda pārkāptu uzvedību vai norāda uz to.
No otras puses, vainas apziņa var būt saistīta ar nožēlas sajūtu. Īpašumtiesības vai atbildība ir jāuzņemas personai, kas jūtas par kaut ko vainīga.
Parasti notiek tā, ka cilvēks, kurš jūtas vainīgs, izjūt šo neatliekamo vajadzību atbrīvot nožēlu vai sāpes, ko darījis nepareizi.
Ja cilvēks cieš no vainas apziņas, viņš vai viņa cenšas atklāt šo vainu vai dalīties ar kādu, lai atbrīvotu šo nastu. Tas nekad nav internalizēts.
Vainas apziņa prasa empātijas sajūtu, un tā tiek uzskatīta par kaut ko labu. Bet ir zināma vainas apziņa, kas tiek uzskatīta par neveselīgu un neproduktīvu, un to sauc par nepiemērotu vainas apziņu.
Iemesls, kāpēc vainas apziņa tiek uzskatīta par kaut ko labu, ir tas, ka tā mēdz izraisīt kaut kādas pārmaiņas. Tas norāda uz veidu koriģējošā darbība.
Tas parāda, ka cilvēks, kurš jūtas vainīgs, ir empātisks un empātija tiek uzskatīta par pozitīvu īpašību.
Kas ir pārliecība?
Vārdam notiesāšana ir saistīta ar tiesu. Persona tiek atzīta par notiesātu, ja viņa tiek atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā.
Tas ir juridisks termins, kas saistīts ar lietas konstatāciju. Šie termini tiek lietoti, ja pret personu tiek ierosināta krimināllieta vai tiesvedība.
Tagad apsūdzētajam var būt divas sekas – viņš tiks atbrīvots no visām apsūdzībām, pretējā gadījumā apsūdzētais var tikt notiesāts.
Tas ir krimināltiesas lēmums, saskaņā ar kuru apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu. Līdz ar to to var definēt kā tiesu, kas iztiesā vainīgo personu.
Tātad šo stāvokli, kad tiek atzīts vai pierādīts par vainīgu, ko sauc par pārliecību, nevar aizstāt ar vārdu "vainība".
Šeit ir iesaistīta konkrētas valsts tiesību sistēma, kas padara to nopietnāku.
Tas, vai apsūdzētā persona ir notiesāta vai nē, ir pilnībā atkarīgs no tiesneša vai zvērināto komisijas un tiesā iesniegtajiem pierādījumiem vai pierādījumiem.
Pēc notiesāšanas apsūdzētais kļūst par noziedznieku un tiek notiesāts atbilstoši viņa noziedzīgā nodarījuma pakāpei.
Lai panāktu notiesājošu spriedumu, lietai ir jābūt pārstāvētai zvērināto vai tiesneša priekšā tiesā, un ir jāievēro noteikti standarti.
Tādējādi notiesāšana ietver juridisku procesu, kas būtu stingri jāievēro, jo no tā ir atkarīga cilvēka dzīvība.
Galvenās atšķirības starp vainu un pārliecību
- Vainas apziņa ir termins, ko nespeciālisti lieto, lai norādītu uz noteiktu prāta stāvokli. Bet notiesāšana ir juridisks termins.
- Vainas sajūta rodas pēc tam, kad cilvēks ir izdarījis kaut ko tādu, ko viņš vai viņa uzskata par neētisku. Bet notiesāšana notiek tiesā.
- Vainas apziņu var uzskatīt par kaut ko pozitīvu. Taču notiesāšana rodas, kad kāds izdara noziegumu un tiek pierādīts tiesā. Tāpēc to nevar uzskatīt par kaut ko pozitīvu.
- Vaina nav jāpierāda, un cilvēkam tā ir jāapzinās. Bet pārliecībai ir nepieciešami pierādījumi.
- Vainas apziņa var atstāt smagu nastu cilvēkam, kas to jūt. Tas var likt jums justies apkaunotam un bezcerīgi. Bet pārliecība, no otras puses, nes cerību un padara nastu vieglu.
- https://psycnet.apa.org/getdoi.cfm?doi=10.1037/0022-3514.62.2.318
- https://psycnet.apa.org/record/1990-97773-004
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Ziņojumā sniegts detalizēts vainas un notiesāšanas salīdzinājums, uzsverot to attiecīgo ietekmi uz indivīdiem un tiesību sistēmu. Tas rosina pārdomas un ir informatīvs.
Patiešām, saturs dziļi iedziļinās vainas un pārliecības psiholoģiskajos un juridiskajos aspektos, piedāvājot ieskatu
Šķiet, ka vainas apziņa un pārliecība ir divi līdzīgi, taču atšķirīgi psiholoģiski stāvokļi, ko izraisa nepareizas rīcības sajūta. Tiesību sistēmai ir izšķiroša nozīme šo valstu diferenciācijā, kas ir ļoti interesanti
Jā, ir lietderīgi skaidri izprast šos jēdzienus, lai orientētos cilvēka pieredzes sarežģītībā, kā arī tiesvedībā
Vainas un notiesāšanas salīdzinājums šajā rakstā sniedz visaptverošu izpratni par atšķirīgiem emocionālajiem un juridiskajiem aspektiem. Tas izraisa jēgpilnas pārdomas par šīm tēmām
Izpratne par atšķirībām starp vainu un pārliecību ir ļoti svarīga gan psiholoģiskajā, gan juridiskajā kontekstā. Paldies, ka akcentējāt šīs svarīgās atšķirības.
Pilnīgi noteikti, šī detalizētā analīze sniedz vērtīgu ieskatu par šiem diviem stāvokļiem, atklājot to ietekmi
Šis salīdzinājums izceļ vainas un pārliecības sarežģītību, piedāvājot dziļu to emocionālās un juridiskās nozīmes izpēti. Tā ir aizraujoša šo psiholoģisko un juridisko stāvokļu analīze
Šis salīdzinājums ir patiesi izglītojošs, sniedzot dziļāku izpratni par sarežģījumiem starp vainas izjūtu un juridisko pārliecību. Lieliska lasāmviela!