Novērojums pret secinājumu: atšķirība un salīdzinājums

Novērošana un secinājums var būt mulsinoši, jo viņi abi piedalās eksperimentā. Abu procesu metodes un to izmantošana ir atšķirīga.

Ne tikai eksperimentā, bet arī šīs divas metodes mēs izmantojam mūsu ikdienas dzīvē. Mēs novērojam lietas un pēc tam veidojam secinājumu vai spriedumu.

Atslēgas

1. Novērošana ir informācijas vākšana caur maņām, savukārt secinājums ir lēmums vai spriedums, kas balstīts uz šo informāciju.
2. Novērojums ir objektīvs un balstīts uz faktiem, savukārt secinājums ir subjektīvs un balstīts uz interpretāciju.
3. Novērošana ir pirmais solis zinātniskajā metodē, savukārt secinājums ir pēdējais solis, kas noved pie teoriju un likumu izstrādes.

Novērojums pret secinājumu

Novērojumi ir darbības pamanīšana un novērošana, lai iegūtu vairāk informācijas par to, jūs izmantosit savus piecus maņu orgānus, un tas ir eksperimenta pirmais posms. Secinājums ir galīgs un loģisks spriedums, kas izdarīts no novērojumiem, un jūs izmantosit tikai savas smadzenes.

Novērošana ir dzīvu vai nedzīvu lietu pamanīšanas process, lai par tām veidotu jaunu spriedumu. Novērojumi nav paredzēti tikai pētniecībai.

Ikdienā mēs izmantojam novērošanu, taču, tā kā tas ir smalks un ātrs process, ko veic smadzenes, šķiet, ka mēs to ne vienmēr apzināmies.

Secinājums ir argumenta noslēgšana vai izsecināšana. Galvenais slēdziena rīks ir novērojumi vai datu kopums pētījuma valodā.

Secinājums tiek izstrādāts no novērojumiem ar loģikas vai argumentācijas palīdzību. Secinājums būtībā ir novērojumu datu punktu savienošana, lai veidotu jaunu uztveri.

Salīdzināšanas tabula

Salīdzināšanas parametri	Novērošana	Secinājumi
Nozīme	Novērošana ir process, kurā kaut ko rūpīgi pārbauda, ​​lai iegūtu informāciju par to.	Secinājums ir spriedums, kas tiek pieņemts, sekojot informācijas kopumam.
Piegāde	Piecu maņu izmantošana ir novērošanas līdzeklis.	Secinājums ir garīgs process.
Nolūks	Novērojumu kopums palīdz nonākt pie secinājuma.	Sniedziet novērojumu loģisku skaidrojumu.
Piedalieties eksperimentā	Eksperimenta procesā novērošana ir pirmais posms.	Eksperimenta procesā noslēgums ir pēdējais posms.
Valsts	Novērošana ir tikai tādu lietu pamanīšana, kas notiek ar novērošanas subjektu.	Noslēgumā hipotēzes veidošanai tiek izmantotas jau iegūtās zināšanas.

Kas ir novērošana?

Mēs novērojam lietas pastāvīgi, lielākoties to neapzinoties, jo tā ir daļa no strauja garīga procesa. Kad mēs novērojam apzināti, tas ir, eksperimentam vai izmeklēšana, mēs to saucam par datiem.

Šos datus var savākt, izmantojot mūsu piecus maņu orgānus. Piecas maņas, redze, oža, skaņa, sajūta un garša, palīdz mums izpētīt informāciju un pamanīt izmaiņas, kas varētu notikt.

Novērošanas objekts var būt jebkas, gan dzīvs, gan nedzīvs. Šis ir datu vākšanas veids. Novērošana noved pie jebkura eksperimenta pēdējā soļa.

Eksperimenta galīgais paziņojums ir pilnībā atkarīgs no novērošanas procesa.

Pētījumā vai eksperimentā novērošana ietver dažus soļus. Pirmkārt, ir jāizvēlas mērķa noteikšana un novērošanas priekšmeta noteikšana.

Nākamais uzdevums ir saglabāt informāciju. Izstrādājot stratēģijas un analizējot detaļas, var izdarīt secinājumus vai secinājumus.

Kāds ir Secinājums?

Secinājums nozīmē kaut kā beigas vai kulmināciju. Tas ir lēmuma vai secinājuma kopsavilkums. Zinātnisks secinājums nozīmē novēroto ierakstu apkopojumu.

Loģisks novērojumu iznākums ir pazīstams kā secinājums. Secinājumus var izdarīt arī bez izpētes. Ikdienā mēs nonākam pie secinājumiem, pamanot izmaiņas un notikumu attīstību.

Secinājums ir pēdējais eksperimenta vai pētījuma solis. Secinājums ir atbildīgs par datu kopas sintezēšanu.

Secinājums sniedz trešo skatījumu, kas paver jaunu domu lauku eksperimenta jomā. Secinājums ir balstīts uz faktiem, faktiem, kas tiek savākti, novērojot vai uzraugot pētījuma priekšmetu.

Tas ir garīgs process, kurā dažādi novērojumi par tēmu tiek loģiskā veidā savienoti, veidojot jaunu priekšstatu.

Galvenās atšķirības starp novērojumiem un secinājumiem

1. Eksperimenta process ietver dažādus posmus. Novērošana ir pirmais eksperimenta solis, savukārt secinājums drīzāk ir jebkura eksperimenta pēdējais posms.
2. Novērošana ir nekas cits kā notiekošā pamanīšana, bet secinājums ir iepriekš pieņemtās izpratnes izmantošana, lai nonāktu pie pieņēmuma vai teorijas.
3. Novērošana ir process, kurā kaut ko rūpīgi pārbauda, ​​lai iegūtu informāciju par to, savukārt secinājums ir apsvērums hipotēze vai spriedums, pamatojoties uz saņemto informāciju.
4. Novērošana tiek veikta, izmantojot piecas maņas, redzi, skaņu, smaržu, sajūtu un garšu. No otras puses, secinājums ir mentāls process, kuru var sasniegt, pamatojoties uz mūsu agrāk iegūtajām zināšanām.
5. Novērojumi liek izdarīt secinājumus. Bez novērojumiem nevar izdarīt secinājumus. Vispirms mums ir jānovēro, lai varētu izdarīt secinājumu. Lai izdarītu secinājumus, nevar izvairīties no novērojumiem.
6. Novērošana nav paaugstināt jebkura pretruna vai jautājums, bet secinājums var radīt jautājumus no citiem.
7. Novērojums ir darbības pamanīšana, bet secinājums ir loģiski secināts.

Atsauces

1. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1053811911005799
2. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0735675715002739

Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā