Izmeklēšana pret izmeklēšanu: atšķirība un salīdzinājums

Vārds izziņa nozīmē pieprasīt informāciju. Un vārds izmeklēšana nozīmē formālu sistemātisku izpēti vai izpēti. Lai gan vārdi nozīmē nedaudz līdzīgu, tiem ir ļoti atšķirīga nozīme, it īpaši oficiālajās nodaļās.

Policijas departaments, CBI, CID, FIB un tiesas ir oficiālās nodaļas, kurām likumīgi ir tiesības veikt izmeklēšanu vai izmeklēšanu. Un tur mēs redzēsim atšķirīgās atšķirības starp diviem vārdiem.

Atslēgas

1. Izmeklēšanā tiek meklēta informācija un apkopoti fakti, lai izprastu konkrētu situāciju vai problēmu.
2. Izmeklēšanā tiek pārbaudīti un analizēti pierādījumi, lai noteiktu konkrēta notikuma vai nozieguma cēloni.
3. Izmeklēšana ir mazāk formāla un mazāk koncentrēta nekā izmeklēšana.

Izmeklēšana pret izmeklēšanu

Izziņa ir process, kurā tiek pieprasīta konkrēta informācija, lai noskaidrotu patiesību, vai arī tas ir juridisks process, ko veic tiesa vai maģistrāts. Izmeklēšana ir sistemātisks izpētes process, lai atrastu pierādījumus, kas norāda uz patiesību. Izmeklēšanu var veikt tikai pilnvarotas personas, piemēram, policija.

Izmeklēšana ir tiesvedība, ko veic maģistrāts vai tiesa. Tā mērķis ir noskaidrot reģistrētās lietas patiesumu. Tas ir tiesas process, lai noskaidrotu, vai tiesai iesniegtie pierādījumi saistībā ar lietu ir oriģināli vai viltoti.

Izmeklēšana ir virkne pētījumu vai izmeklēšanu, kas veikta, lai savāktu informāciju un pierādījumus pret apsūdzēto.

Tā ir pierādījumu un faktu vākšanas procedūra, ko veic policijas iestādes vai līdzīgi departamenti CBI, CID utt. Tas nav juridisks, kas nozīmē, ka tas nav saistīts ar tiesas spriedumu.

Salīdzināšanas tabula

Salīdzināšanas parametri	izmeklēšana	Izmeklēšana
Definīcija	Izmeklēšana ir informācijas pieprasīšanas process, lai noskaidrotu patiesību.	Izmeklēšana ir sistemātiska pētījumu procedūra pierādījumu vākšanai.
Mērķis	Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot patiesību, noskaidrot, vai apgalvojumi ir patiesi vai nē.	Izmeklēšanas mērķis ir savākt faktus un pierādījumus.
Vada	Maģistrāts vai tiesa veic izmeklēšanu.	Maģistrāta pilnvarota persona veic izmeklēšanu kā policists.
posms	Izmeklēšana ir lietas otrais posms.	Izmeklēšana ir lietas pirmais posms.
Procesa būtība	Izmeklēšana var būt gan tiesas, gan ārpustiesas process.	Izmeklēšana ir ārpustiesas process. Tas ir administratīvs process.

Kas ir Izziņa?

Izmeklēšana ir juridisks process, ko veic maģistrāts vai tiesa. Izmeklēšanu nekad neveic neviens cits, kā tikai maģistrāts vai tiesa.

Izmeklēšanas noteikums ir minēts 2. gada Kriminālprocesa kodeksa 1973. sadaļas g) apakšpunktā. Tajā teikts, ka jebkura izmeklēšana, izņemot tiesu, ir jāveic miertiesnesim vai tiesai.

Izmeklēšanas galvenais mērķis ir noskaidrot patiesību par lietu un to, vai informācijas izmeklēšana nosaka, vai apgalvojumi ir vai nav viltoti.

Tas var būt tiesas process vai ārpustiesas process. Izziņa tiek uzsākta, kad tiek iesniegta maksājuma lapad. Tas ir lietas otrais posms. Kad tiek veikta izmeklēšana, tiek uzsākts tiesas process.

Patiešām, 159. pants Kriminālprocesa kodekss, 1973, paskaidro, ka, lai veiktu izmeklēšanu, rīkojumu izdod maģistrāts vai tiesa.

Šī sākotnējā izmeklēšana tiek veikta, lai noskaidrotu, vai pārkāpums ir izdarīts. Un, ja tas tā ir, cik cilvēku ir iesaistīti un kas viņi ir?

Izmeklēšana palīdz izprast nozieguma būtību. Izmeklēšana palīdz iegūt informāciju no iesniegtās lietas, lai palīdzētu pierādīt pārkāpumu.

Kas ir Izmeklēšana?

Izmeklēšana ir sistemātiska izpētes procedūra, lai iegūtu pierādījumus un faktus. Izmeklēšanu veic pilnvarota likuma persona. Maģistrāts vai tiesa, piemēram, policists, pilnvaro personu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 2. panta g) apakšpunktu policijas darbinieka darbs ir izmeklēšana. Izmeklēšana ir pats pirmais lietas posms, kas tiek uzsākts, kad tiek iesniegta FIR vai sūdzība.

Izmeklēšana ir ārpustiesas process, un tā ir administratīvā procedūra. Izmeklēšanas galvenais mērķis ir savākt faktus un pierādījumus, lai noteiktu, vai ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sauktu apsūdzēto tiesā un iesniegtu apsūdzības lapu.

Izmeklēšana ietver meklēšanu, intervijas un pierādījumu vākšanu, ko pēc tam izmanto, lai informētu par kriminālprocesu. Izmeklēšanu veic juridiski pilnvarotas personas, taču ir arī privātdetektīvi.

Kriminālizmeklēšana ir koncepcija, kas aizsākās 1700. g. p.m.ē. Pirmā pieminēšana bija Hammurapi kodeksa rakstos, saskaņā ar kuriem apsūdzētājam un apsūdzētajam ir tiesības iesniegt pierādījumus no savas puses.

Galvenās atšķirības starp izmeklēšanu un izmeklēšanu

1. Izmeklēšanu veic maģistrāts vai tiesa, savukārt, no otras puses, izmeklēšanu veic tiesas pilnvarota persona, piemēram, policists.
2. Izmeklēšana var būt gan tiesas, gan ārpustiesas process. Izmeklēšana ir administratīvs process, ārpustiesas process.
3. Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot patiesību, noskaidrot, vai apgalvojumi ir patiesi vai nē. Izmeklēšanas mērķis ir savākt faktus, pierādījumus un cilvēkus no liecību sniegšanas.
4. Izmeklēšana tiek uzsākta, kad tiek iesniegta apsūdzība, savukārt izmeklēšana notiek, kad ir iesniegts FIR vai sūdzība.
5. Izmeklēšana ir lietas otrais posms, izmeklēšana ir pirmais posms.

Atsauces

1. https://search.proquest.com/openview/cd2b9d441604a1285e33f7c6841bd280/1?pq-origsite=gscholar&cbl=40590
2. https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/10584600701807752
3. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/j.2334-4822.2008.tb00499.x

Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā