Tehnoloģijai ir milzīga loma mūsu visu dzīvē. Mēs visi strādājam ar daudziem sīkrīkiem un citiem objektiem, un tādējādi ikdienā saskaramies ar dažāda veida programmatūru.
Programmatūra palīdz mums veikt konkrētus uzdevumus. Tas arī ļauj mums darboties ar datoru.
Tas darbojas kā starpnieks starp aparatūru un datoru. Rezumējot, programmatūra ir būtiska sastāvdaļa, kas ļauj lietotājiem darboties un veikt jebkuru konkrētu uzdevumu.
Galvenā programmatūras atšķirība ir atvērtā pirmkoda programmatūra un patentēta programmatūra.
Atslēgas
- Atvērtā pirmkoda programmatūru var bez maksas izmantot, izplatīt un modificēt, un tās pirmkods ir publiski pieejams, lai ikviens varētu piekļūt un modificēt; patentētā programmatūra ir privātīpašums un tiek kontrolēta ar ierobežojumiem tās lietošanai un modificēšanai.
- Atvērtā pirmkoda programmatūru izstrādā un uztur līdzstrādnieku kopiena, koncentrējoties uz sadarbību un pārredzamību; patentētu programmatūru izstrādā viens uzņēmums vai komanda, koncentrējoties uz peļņu un intelektuālā īpašuma aizsardzību.
- Atvērtā pirmkoda programmatūra var būt elastīgāka un pielāgojamāka, nodrošinot ātrākas inovācijas un kļūdu labojumus; patentēta programmatūra var piedāvāt labāku drošību un tehnisko atbalstu, taču tai var būt augstākas izmaksas un mazāka elastība.
Atvērtā pirmkoda programmatūra salīdzinājumā ar patentētu programmatūru
Atvērtā pirmkoda programmatūra ir datora programmatūra, kas tiek izplatīta kopā ar tās pirmkodu, ļaujot ikvienam to skatīt, modificēt vai izplatīt. Patentēta programmatūra ir datora programmatūra, kas pieder uzņēmumam vai fiziskai personai, un tās pirmkods tiek turēts noslēpumā.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametrs | Atvērtā koda programmatūra | Patentēta programmatūra |
|---|---|---|
| Definīcija | Atvērtā pirmkoda programmatūra attiecas uz programmatūru, kurā ir avota kods ar licenci, kas ir pieejama brīvai lietošanai, modificēšanai un izplatīšanai. | Patentēta programmatūra attiecas uz programmatūras veidu, kas satur licencētu avota kodu un ir aizsargāts ar autortiesībām lietošanai. |
| Sadarbība | Atvērtā pirmkoda programmatūra ir izstrādāta atklātai sadarbībai. | Patentēta programmatūra nav paredzēta atklātai sadarbībai, bet tikai tās radītājam un lietotājiem, kuri par to ir samaksājuši. |
| pieeja | Atvērtā pirmkoda programmatūrai ir atvērta piekļuve; tas ir, tai var piekļūt ikviens. | Patentētai programmatūrai var piekļūt tikai tie, kas to izstrādājuši, un tie, kas par to ir samaksājuši. |
| Elastīgums | Atvērtā pirmkoda programmatūra ir elastīga; to var izmantot, modificēt un izplatīt ikviens. | Patentētai programmatūrai ir ierobežota elastība; tas ir, tā lietošanai ir ierobežojumi. |
| Piemērs | FreeBSD (Berklee Software Distribution), Android, LibreOffice un Ubuntu ir daži atvērtā pirmkoda programmatūras piemēri. | Windows, Microsoft, macOS, Adobe Photoshop un Adobe Flash Player ir daži patentētas programmatūras piemēri. |
Kas ir patentēta atvērtā pirmkoda programmatūra?
Programmatūru var iedalīt divos veidos: -
- Atvērtā pirmkoda programmatūra
- Patentēta programmatūra
Atvērtā pirmkoda programmatūra ir programmatūras veids ar bezmaksas licencētu pirmkodu, kas ir pieejams visiem. Atvērtā pirmkoda programmatūra sākās ar Richard Stallman, Brīvās programmatūras fonda dibinātāju.
Viņš tiek slavēts kā bezmaksas programmatūras pionieri. Viņš uzrakstīja un izlaida GNU vispārējo publiku Licence jo 1989.
Šī ir bezmaksas programmatūras licence, kuru var bez maksas izmantot ikviens. Atvērtā pirmkoda programmatūras raksturīga iezīme ir tā, ka tā ir izstrādāta atklātai sadarbībai.
Lai gan tai var būt licence, atvērtā pirmkoda programmatūra nodrošina sadarbību starp cilvēkiem. Tas nozīmē, ka cilvēki var mainīt tā avota kodu un citas funkcijas.
Kā norāda nosaukums, atvērtā pirmkoda programmatūrai ir atvērta piekļuve. Ikviens var tai piekļūt.
Ikviens var piekļūt tā avota kodam. Atvērtā pirmkoda programmatūra ir arī novērtēta un pazīstama ar savu elastību.
Atvērtā pirmkoda programmatūras lietotāji var viegli interpretēt, modificēt, izmantot un izplatīt to jebkuram citam bez jebkādiem ierobežojumiem. Tomēr šo programmatūru nevar izmantot bez programmēšanas zināšanām.
Atvērtā pirmkoda programmatūra ir izstrādāta un piemērota atvērtai lietotāju kopienai. Šāda veida programmatūra ir paredzēta plašai cilvēku grupai ar programmēšanas pamatzināšanām, kas vēlas sadarboties un izplatīt savus vai citu darbus.
Atvērtā pirmkoda programmatūras piemēri ir šādi:
- android
- FreeBSD (Berklee programmatūras izplatīšana)
- LibreOffice
- Ubuntu
- GNOME
- Firefox
Kas ir patentēta programmatūra?
Patentēta programmatūra ir cita veida programmatūra. Patentēta programmatūra attiecas uz programmatūras veidu, kas ir aizsargāts ar autortiesībām un licencēts tās lietošanas ziņā.
Patentētā programmatūra tiek apmaksāta. Jums būs jāmaksā par tā licenci, un tikai pēc tam varat to izmantot.
Patentēta programmatūra nav paredzēta nekādai sadarbībai. Tas ir izveidots tikai tā radītājam un citiem lietotājiem, kuri ir samaksājuši par licenci.
Atšķirībā no atvērtā pirmkoda programmatūras, patentētai programmatūrai nav atvērtas piekļuves. Tam var piekļūt tikai tie, kam tas pieder un ir to izstrādājuši.
Vēl viena svarīga iezīme ir saistīta ar tā elastību. Salīdzinot ar atvērtā pirmkoda programmatūru, patentētai programmatūrai ir ļoti ierobežota elastība.
Tam ir ierobežojumi attiecībā uz tā lietošanu. Patentētā programmatūra ir aizsargāta ar autortiesībām.
Tās ir avota koda sākotnējā radītāja vai radītāja intelektuālā īpašuma tiesības. Tādējādi šai programmatūrai ir ierobežota elastība, jo tā ir aizsargāta ar autortiesībām.
Tomēr patentētu programmatūru var izmantot ikviens, neatkarīgi no viņu prasmēm. Šī programmatūra nav paredzēta atvērtai kopienai, bet gan cilvēkiem, kuriem pieder tiesības uz pirmkodu, un tiem, kuri ir samaksājuši par tā izmantošanu.
Patentētas programmatūras piemēri ir šādi: –
- Windows
- microsoft
- macOS
- Adobe Photoshop
- Adobe Flash Player
- iTunes
Galvenās atšķirības starp atvērtā pirmkoda programmatūru un patentētu programmatūru
Atšķirības ir šādas: -
- Atvērtā pirmkoda programmatūra ir programmatūra, kas ir atvērta lietošanai visiem. Taču patentēta programmatūra ir programmatūra, kas ir aizsargāta ar autortiesībām.
- Lai gan atvērtā pirmkoda programmatūra ir izstrādāta atklātai sadarbībai, patentētā programmatūra nav paredzēta sadarbībai, bet gan tikai radītājiem un lietotājiem, kuri par to maksājuši.
- Atvērtā pirmkoda programmatūrai ir atvērta piekļuve. Taču patentētai programmatūrai ir ierobežota un ierobežota piekļuve.
- Atvērtā pirmkoda programmatūra ir elastīga; ikviens to var izmantot, modificēt un izplatīt. Taču patentētai programmatūrai ir ierobežota elastība. Tās radītājiem pieder tiesības uz tā pirmkodu, un tikai tie, kas to ir samaksājuši un iegādājušies, var to izmantot tālāk.
- Atvērtā pirmkoda programmatūra nav paredzēta tiem, kam nav pamata zināšanu par programmēšanu. Tajā pašā laikā patentēto programmatūru var izmantot ikviens neatkarīgi no viņu prasmju līmeņa.
- Lai gan atvērtā pirmkoda programmatūras piemēri ir FreeBSD, Android, LibreOffice, Ubuntu un Firefox, patentētā programmatūra ir Windows, Microsoft, Adobe Flash Player un Photoshop un iTunes.
- https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/jsc.2137
- https://pubsonline.informs.org/doi/abs/10.1287/isre.1110.0358
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Sandeep Bhandari ir ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Tapara universitātē (2006). Viņam ir 20 gadu pieredze tehnoloģiju jomā. Viņam ir liela interese par dažādām tehniskajām jomām, tostarp datu bāzu sistēmām, datortīkliem un programmēšanu. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Piemēri, kas sniegti gan atvērtā pirmkoda, gan patentētai programmatūrai, sniedza praktisku ieskatu to reālās pasaules lietojumprogrammās, uzlabojot raksta kopējo izglītojošo vērtību.
Es novērtēju līdzsvaroto pieeju, lai iepazīstinātu ar atvērtā pirmkoda un patentētās programmatūras priekšrocībām un ierobežojumiem.
Kā programmatūras izstrādātājs es atklāju, ka šis raksts ir intelektuāli stimulējošs programmatūras ainavas pārskats.
Atvērtā pirmkoda un patentētās programmatūras padziļinātā analīze sniedza vērtīgu ieskatu par to attiecīgajām funkcijām un ietekmi uz lietotājiem.
Es novērtēju šajā rakstā sniegto niansēto atklātā pirmkoda un patentētās programmatūras priekšrocību un ierobežojumu izpēti.
Visaptverošais atvērtā pirmkoda un patentētās programmatūras pārskats parādīja katras priekšrocības un ierobežojumus, piedāvājot lasītājiem visaptverošu izpratni par šo tēmu.
Rakstam izdevās demistificēt atvērtā pirmkoda un patentētās programmatūras nianses, kalpojot kā izglītojošs ceļvedis lasītājiem.
Rakstā lasītājam draudzīgā veidā tika sniegta informācija par programmatūras licencēšanas sarežģītību, padarot to par ieskatu bagātu resursu.
Atšķirība starp atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru tika skaidri parādīta, ļaujot niansētāk izprast to attiecīgās īpašības.
Raksts efektīvi atmaskoja izplatītos nepareizos priekšstatus par atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru, sniedzot visaptverošu pārskatu.
Īpaši saistoša un pārdomas rosinoša bija sadaļa par atvērtā pirmkoda programmatūras vēsturi un attīstību.
Skaidrās atklātā pirmkoda un patentētās programmatūras definīcijas un detalizēti apraksti radīja pārliecinošu lasīšanu, ļaujot lasītājiem aptvert tēmas sarežģītību.
Šis saturs būtu nenovērtējams studentiem vai profesionāļiem, kuri vēlas paplašināt savas zināšanas par programmatūras izstrādi un lietošanu.
Raksts veiksmīgi orientējās programmatūras licencēšanas sarežģītībā, padarot to pieejamu plašākai auditorijai.
Rakstā tika sniegts visaptverošs galveno atšķirību sadalījums starp atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru, ļaujot lasītājiem iegūt dziļāku izpratni par tēmu.
Es novērtēju uzsvaru uz katra veida programmatūras sadarbību un drošības aspektiem. Lietotājiem ir ļoti svarīgi apzināties šīs atšķirības.
Labi strukturētais un informatīvais saturs ir radījis bagātinošu lasīšanu, piedāvājot lasītājiem dziļāku izpratni par programmatūras izstrādes un lietošanas sarežģītību.
Detalizētā salīdzināšanas tabula efektīvi iezīmēja atklātā pirmkoda un patentētās programmatūras īpašības un atšķirības, uzlabojot raksta izglītojošo vērtību.
Šis raksts ir neticami informatīvs un labi strukturēts, sniedzot pamatīgu ieskatu par atšķirībām starp atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru. Skaidra salīdzināšanas tabula un detalizēti apraksti bija ļoti noderīgi.
Pilnīgi tev piekrītu! Man šķita īpaši interesanti uzzināt par abu veidu programmatūras vēsturi un īpašībām.
Šāda veida saturs mums ir vajadzīgs vairāk, lai izglītotu cilvēkus par tehnoloģijām, ko viņi izmanto ikdienā. Labi padarīts!
Raksta tonis ir ļoti akadēmisks, padarot to par vērtīgu resursu ikvienam, kas vēlas izprast programmatūras izstrādes un lietošanas sarežģītību.
Es atklāju, ka piemēri, kas sniegti gan atvērtā koda, gan patentētai programmatūrai, ir izglītojoši un ilustrē reālās pasaules lietojumprogrammas.
Salīdzinājuma tabula bija īpaši noderīga, apkopojot galvenās atšķirības starp atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru.
Raksts efektīvi kliedēja izplatītos mītus un pārpratumus, kas saistīti ar atvērtā pirmkoda un patentētu programmatūru, sniedzot labi pamatotu to atšķirību analīzi.
Atvērtā pirmkoda programmatūrai paredzētais vēsturiskais konteksts bija īpaši izglītojošs un padziļināja diskusiju.
Pārdomātā salīdzināšanas tabula un ilustratīvie piemēri paaugstināja šī raksta izglītojošo vērtību.