Lūgšana un pielūgsme, šķiet, ka abi šie priekšstati ir līdzīgi, tomēr, skatoties uz to nozīmi, tie ir ārkārtīgi atšķirīgi. Pēc Jēzus domām, var pāriet no lūgšanas uz pielūgsmi.
Ir vērts atzīmēt, ka lūgšana un pielūgsme var pastāvēt līdzās. Neatkarīgi no atšķirībām, lūgšanu un pielūgsmi var veikt kopā, lai sniegtu mieru un barību cilvēka garīgajai dzīvei.
Atslēgas
- Lūgšana ir saziņas veids ar augstāku spēku vai dievību, koncentrējoties uz personīgiem lūgumiem vai aizlūgumiem, savukārt pielūgsme pauž godbijību un pielūgsmi.
- Pielūgsme ietver plašāku darbību klāstu, piemēram, dziedāšanu, dejošanu un rituālus, savukārt lūgšana ir verbāls vai kluss dialogs.
- Lūgšanu var veikt individuāli vai grupā, savukārt pielūgsme ietver kopīgu līdzdalību, un to var veikt reliģiskās iestādēs vai neformālā vidē.
Lūgšana pret pielūgsmi
Lūgšana ir saziņas veids ar augstāku spēku vai dievišķo būtni. Tas ietver pateicības izteikšanu, lūgumu izteikšanu utt. Pielūgsme ir plašāks termins, kas ietver lūgšanu, bet ietver arī godbijību un godu pret dievību vai garīgu būtni, kas izpaužas ar rituālu un ceremoniju palīdzību.
Lūgšana ir dievbijības veids, kurā cilvēki lūdz Radītājam pēc labvēlības, lūdz Viņu, sarunājas ar Viņu vai pateicas Viņam par viņa darbību.
Tā ir cilvēka un Dieva mijiedarbība. Lūgšana balstās uz garīgumu, un, regulāri veicot, tā ved uz garīgu uzlabošanos.
Pielūgsme ir ziedošanās un Dieva pielūgsmes izpausme, ko var izteikt dziedāšanā himnas, lūdzot vai uzstājoties Dieva klātbūtnē.
Pielūgsme tiek definēta kā reliģiskas slavēšanas un nodošanās darbības, kā arī Dieva godināšana, kā reprezentācijas veids vai lūgšanas akts, slavējot Dievu. Tas ir apliecinājums par uzticību Dievam.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Lūgšana | dievināt |
---|---|---|
Definīcija | Komunikācija ar Dievu | Pateicības izrādīšana Dievam un Viņa diženuma atzīšana, vienlaikus izrādot pielūgsmi |
Nolūks | Runāt ar Dievu, izteikt lūgumus, lūgt labvēlību un pateikties viņam. | Parādot pateicību un mīlestību. |
Savtība | Var uzskatīt par savtīgu, jo tas iemieso cilvēka intereses. | Trūkst egoisma |
Mērķis | Garīgais progress | Rituāla izpildes sasniegšana |
Dziedāšana | Jā | Nē |
Priestera vadība | Nē | Jā |
Atkārtojums | Atkārtoti iegūst vairāk spēka | Jauda nepalielinās |
Bāze | Garīgums | Rituālisms |
Procedūra | Nav nepieciešama procedūra | Nepieciešama noteikta procedūra |
Kas ir lūgšana?
Lūgšana ir sava veida komunikācija. Grēksūdzi var izteikt ar lūgšanu. Tam nav nepieciešama īpaša tehnika, jo tā ir vienkārši komunikācija ar Dievu. Radījuma interese ir iemiesota lūgšanā.
Saskaņā ar Svētā Augustīna teikto, “īsta lūgšana nav nekas cits kā mīlestība”. Līdzīgi arī svētais Jānis Damaskāns klasisko lūgšanu raksturoja kā “prāta un sirds paaugstināšanu pie Dieva vai labu lūgšanu no Viņa”.
Šādos gadījumos tas ir savtīgi, nevis pielūgsme. Lūgšana ir pilnīgi spontāna cilvēka domāšanas izpausme attiecībā uz Dieva garu.
Lūgšana ved uz garīgo apgaismību. Lūgšanas palīdz mums sasniegt mūsu mērķus. Tiek uzskatīts, ka lūgšanu atkārtošana palielina to spēku.
Lūgšana ir gara dzīvības spēks. Tas tiek darīts vai izpildīts regulāri, un tas ietver dziedāšanu un dziedāšanu. Lūgšanai priestera vadība nav nepieciešama. To var runāt atsevišķi.
Mūsu lūgšanas varētu Viņam pateikt, ka mēs Viņu mīlam un novērtējam visu, ko Viņš ir darījis mūsu labā. Lūgšana ir arī līdzeklis, lai uzdotu Dievam jautājumus vai lūgtu Viņu.
Tas ietver lūgšanu Dievam par labu veselību ģimenes locekļiem vai draugiem, spēku un izturību grūtībās un mierinājumu, kad vien tas ir vajadzīgs.
Lūgšana ir vairāk nekā tikai lietu lūgšana Dievam. Tas darbojas kā saziņas līdzeklis starp jums un Dievu, ļaujot padziļināt jūsu saikni ar Viņu.
Tāpat kā neviena draudzība nevar attīstīties, ja tās nav sadraudzība, tas pats attiecas uz mūsu attiecībām ar Kungu. Mēs nevaram kļūt tuvāk Viņam, kamēr mēs nelūdzam.
Tā ir mijiedarbība ar Dievu, tā ir laika pavadīšana vienatnē ar Dievu un stāstīšana Viņam par sevi.
Lūgšana ir saikne ar visu (Dievu, dabu vai realitāti, kā jūs to uztverat), kurā jūs kļūstat saistīti ar visu.
Kas ir pielūgsme?
Pielūgsme tiek definēta kā reliģiska pielūgsme un ziedošanās. Tā atzīst un pauž Dieva majestāte. Cilvēki izsaka pateicību par dialoga ar Dievu iznākumu.
Pielūgsme ir balstīta uz rituālismu un noved pie rituāla piepildījuma. Cilvēki bieži demonstrē savu nodošanos un pielūgsmi pret viņu daudzos veidos, piemēram, pielūdzot viņu, ziedojot viņa labā un palīdzot citiem Dieva vārdā.
Pielūgsme tiek definēta kā reliģiska pielūgsme un ziedošanās. Tas ved uz godbijību pret Dievu. Citiem vārdiem sakot, pielūgsme ir mīlestības pret Dievu izpausme, un tā sastāv tikai no Dieva slavēšanas.
Pielūgsme, atšķirībā no lūgšanām, nenozīmē grēksūdzi un nav dialogs ar Dievu. Tas ir dzīvesveids, kas ir jāpraktizē noteiktā veidā.
Pielūgsme nav savtīga. Mēs tikai izsakām savu pateicību Dievam, kad pielūdzam.
Rituālisms ir pielūgsmes pamatā. Pielūgsme ved uz rituālu attīstību. Pielūgsmes rezultāts ir ceremoniāls sasniegums.
Tas neiegūst spēku, tikai atkārtojot, kas ir ļoti svarīgi atcerēties. Dievkalpojums ir metode, kā distancēties no ikdienas dzīves.
Tā ir metode, kā atbrīvoties no ikdienas dzīves vienmuļības. Tā ir mainīga pieredze, kas tuvina ierobežoto neierobežotajam.
Arī pielūgsme netiek praktizēta regulāri. Dažu reliģiju, piemēram, hinduisma, gadījumā tas tiek darīts reliģiskos svētkos. Dziedāšana nav daļa no pielūgsmes. Tas ietver gan darbību, gan izskatu.
No otras puses, dziedāšana var būt daļa no pielūgsmes, bet pielūgsme kopumā nesastāv no dziedāšanas. Laiku pa laikam dievkalpojumam ir nepieciešama priestera palīdzība.
Pielūgsme tās visvienkāršākajā formā ir Dieva slavēšana un visa Viņa paveiktā atzīšana. Mēs slavējam Dievu, jo Viņš ir tā cienīgs.
Dievs tiek parādīts kā ārkārtīgi spēcīgs un mīlošs Dievs, ja mēs uzskatām visu, ko Viņš ir darījis caur radīšanu un pestīšanu, un mēs varam paust savu mīlestību un cieņu pret Viņu caur pielūgsmi.
Viņš ir mūsu būtības avots, mūsu spēja domāt un pat mūsu spējas pielūgt, pirmkārt.
Galvenās atšķirības starp lūgšanu un pielūgsmi
- Lūgšana ir sava veida saikne ar Dievu. Tas nozīmē “sasniegt Dievu” vai “izjust pateicību”. No otras puses, pielūgsme attiecas uz reliģisku pielūgsmi un ziedošanos. Tas ved uz godbijību pret Dievu. Pielūgsme ir mīlestības uz Dievu izliešana.
- Lūgšana atspoguļo radības intereses. Tātad šajā scenārijā tas ir vērsts uz sevi. Tikmēr pielūgsme nav savtīga, jo tā pauž mūsu pateicību Dievam.
- Lūgšana ir garīga; tas ved uz garīgo attīstību. No otras puses, pielūgsme ir balstīta uz rituālismu un noved pie rituāla progresa.
- Lūgšana ietver dziedāšanu. Turpretim pielūgsme neietver dziedāšanu. Tas ietver gan darbību, gan sniegumu.
- Lūgšanai nav nepieciešama garīdznieka palīdzība. To var runāt pats, bet dievkalpojumam laiku pa laikam ir nepieciešama priestera palīdzība.
- Parasti tiek uzskatīts, ka lūgšanu atkārtošana palielina viņu spēku, bet pielūgsmes atkārtošana nepalielina to spēku.
- Viena no galvenajām atšķirībām starp lūgšanu un pielūgsmi ir tāda, ka lūgšanai nav nepieciešams īpašs process. Savukārt pielūgsmei ir nepieciešama noteikta pieeja.
- Parasti tiek uzskatīts, ka lūgšanu atkārtošana palielina viņu spēku, bet pielūgsmes atkārtošana nepalielina to spēku.
- https://books.google.com/books?hl=en&lr=&id=XV3MSDLAt6kC&oi=fnd&pg=PR7&dq=prayer+and+worship&ots=-DwOEgdaWz&sig=q0NK3cVlBup9NN5FGKKG-WA6sNI
- https://ixtheo.de/Record/1483945111
Pēdējo reizi atjaunināts: 20. gada 2023. jūlijā
Chara Yadav ir ieguvusi MBA grādu finansēs. Viņas mērķis ir vienkāršot ar finansēm saistītas tēmas. Viņa ir strādājusi finanšu jomā apmēram 25 gadus. Viņa ir vadījusi vairākas finanšu un banku nodarbības biznesa skolām un kopienām. Vairāk lasiet pie viņas bio lapa.