Tiesības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veidošanas prasībām. Likums ir kaut kas tāds, kas cilvēku dzīvi atšķir no savvaļas dzīvniekiem. Likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzību un padarītu katru cilvēku stiprāku.
Cilvēka dzīvē ir dažādi aspekti, un katram elementam ir uzrakstīti vairāki likumi. Vispārējās tiesības un civiltiesības ir divi tādi likumi, kas ietekmē dažādas cilvēka dzīves daļas.
Atslēgas
- Civiltiesības balstās uz rakstiskiem kodeksiem un statūtiem, savukārt parastās tiesības balstās uz tiesu lēmumiem un precedentiem.
- Civiltiesībās tiesneši galvenokārt interpretē un piemēro likumu, savukārt parastajās tiesībās tiesnešiem ir tiesības ar saviem nolēmumiem radīt jaunus tiesību principus.
- Lielākā daļa Eiropas valstu ievēro civiltiesību sistēmu, savukārt parastās tiesības galvenokārt ir sastopamas angliski runājošajās valstīs, piemēram, ASV, Apvienotajā Karalistē un Kanādā.
Civillikums pret parastajām tiesībām
Atšķirība starp civiltiesībām un parastajām tiesībām ir tāda, ka civiltiesības attiecas uz strīdu vai problēmu, kas saistīta ar kopienu. Tā piemēro un interpretē tiesību normas konkrētu gadījumu risināšanai. No otras puses, vispārējās tiesības tiesa izšķir prasības, izmantojot nerakstītus likumu un noteikumu kopumus. Tas sniedz norādījumus par gaidāmajām problēmām.
Civiltiesības ir sistēma, kas attiecas uz kopienas locekļu personiskajām attiecībām. Tas neuzsver militārās, kriminālās un reliģiskās lietas. Civiltiesības radās senajā Romā un bija ļoti prestižas Eiropā.
Šis likums regulē un rūpējas par nenoziedzīgām darbībām cilvēku vidū. Tagad Civillikums ir sastopams gandrīz katrā tautā.
Vispārējās tiesības ir likums, kas izriet no tiesas precedenta un rituāliem. Vispārējās tiesības ir daļa no Anglijas tiesību aktiem, un tās nav balstītas uz statūtiem.
Parastajās tiesībās nav rakstītu tiesību kopuma, kas izriet no juridiskiem precedentiem. Ievērojamais Vispārējo tiesību elements ir piedāvājums, pieņemšana un izskatīšana.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzinājuma parametri | Civillikums | kopīgs likums |
---|---|---|
struktūra | Civillikums ir kodificēts likumu kopums, lai nodrošinātu taisnīgumu tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams. | Vispārējās tiesības nav kodificēts likumu kopums, un to pamatā ir paražas. |
sistēma | Civillikums ir inkvizitoriāla sistēma, kas nozīmē, ka pirmstiesas sēdes kontrolē tiesnesis. | Vispārējās tiesības ir sacīkstes sistēma, kas nozīmē, ka tajā ir iesaistīta tiesneša neiejaukšanās daļa. |
Tiesu precedents | Civillikums nesaista tiesas precedentu. | Vispārējās tiesības saista tiesas precedentu. |
Valstu skaits | Civiltiesības ir tik praktiskas un noderīgas, ka tās izmanto gandrīz 150 valstīs visā pasaulē. | 80 valstis izmanto parastos likumus. Skaitlis tik zems, jo nekur nav rakstīts. |
Galvenais avots | Civiltiesību primārie avoti ir pakārtotie tiesību akti un citi statūti. | Vispārējo tiesību primārie avoti ir tiesu prakse un tiesu precedenti. |
Kas ir Civillikums?
Civillikums ir kodētu vai rakstisku noteikumu, noteikumu un tiesas precedentu kopums, kas ir saistīts ar cilvēkiem, nevis krimināllietām. Civillikumi radās Eiropā un ir pakāpeniski paplašinājušies visā pasaulē.
Civillikumiem ir būtiska loma kārtības uzturēšanā sabiedrībā.
Cilvēkiem ir piešķirtas noteiktas tiesības, taču bez jebkādiem noteikumiem daži cilvēki var izmantot šīs tiesības, lai kaitētu citiem vai veiktu jebkādu pārkāpumu.
Civillikumi attiecas uz personīgām lietām, kas saistītas ar cilvēkiem, piemēram, īpašumu, naudu, mājokli, laulības šķiršanu un aizbildnība bērnu laulības šķiršanas gadījumā, bet civillikumi krimināllietas neskar.
Persona, kuras tiesības ir pārkāptas, var saņemt kompensāciju, iesūdzot tiesā vainīgs persona tiesā.
Piemēram, persona, kuru finansiāli izkrāpusi privātpersona vai uzņēmums, var nopelnīt bonusu, iesūdzot šo personu vai uzņēmumu.
Izkrāpto personu, kas ierosina civillietu tiesā, sauc par prasītāju, bet personu vai uzņēmumu, kas piemānīja, sauc par atbildētāju.
Prasītāja pienākums ir tiesā pierādīt, ka atbildētājs ir pārkāpis savas tiesības. Atšķirībā no krimināllikuma, civillikums likumpārkāpējus nesoda, bet paredz zaudējumu atlīdzināšanu.
Civiltiesības attiecas ne tikai uz indivīda tiesībām, bet arī uz sabiedrības labklājību.
Kas ir Vispārējās tiesības?
Vispārējās tiesības jeb judikatūra ir nerakstītu tiesību aktu kopums, kas balstīts uz tiesas precedentiem.
Standarta tiesību sistēma attīstījās Lielbritānija 17. gadsimtā koloniālajā periodā, kas tālāk izplatījās vairākās valstīs, piemēram, Indijā, Austrālijā, Kanādā, Honkongā un Jaunzēlandē.
Mēs tos saucam arī par tiesnešu pieņemtajiem likumiem, jo šie kopējie likumi ir galīgie spriedumi, ko tiesneši vairākās lietās pieņem, pamatojoties uz savu pieredzi, nevis ņemot vērā rakstītos tiesību aktus.
Citiem vārdiem sakot, šie likumi ir atvasināti no tiesu lēmumiem, kas pieņemti iepriekšējās lietās.
Dažreiz parastās tiesības stājas spēkā neparastos gadījumos, kad galīgo spriedumu nevar pieņemt, pamatojoties uz kodētiem vai rakstītiem likumiem.
Līdz ar to parasto tiesību primārais mērķis ir, lai tiesneša spriedums lietā varētu noderēt, izskatot citu līdzīgu lietu, kurā nevar ietvert kodētus likumus.
Piemēram, apgabaltiesas vai sesijas tiesas precedentu var izmantot paralēlas apgabaltiesas vai sesijas tiesas, lai lemtu par līdzīgiem jautājumiem.
Tomēr augstākas tiesas var pasludināt šīs parastās tiesības, ko atvasinājušas zemākas instances tiesas, vai arī tos attiecīgi grozīt, un tādējādi zemākajām tiesām ir jāievēro augstāko tiesu grozītie vispārējie tiesību akti.
Piemēram, Sesijas tiesas precedentu var mainīt godājamās Augstās tiesas.
Galvenās atšķirības starp civiltiesībām un parastajām tiesībām
- Civiltiesībās tiesneši mēdz piemērot noteikumus, kas jau ir uzrakstīti, citiem vārdiem sakot, piemērojamos kodeksus, savukārt parastajās tiesībās tiesnesis var radīt precedentus un nolēmumus konfliktējošām pusēm.
- Civiltiesību vēsture liecina, ka tās sākotnēji tika atvasinātas no Romas impērijas. No otras puses, parastās tiesības nāk no Anglijas tiesību sistēmas.
- Papildu tiesību akti un dažāda veida statūti tiek uzskatīti par civiltiesību primāro avotu, savukārt tiesu precedents un judikatūra ir parasto tiesību avoti.
- Apmēram 150 pasaules valstis savā tiesu sistēmā iekļauj civiltiesības. No otras puses, parastās tiesības tiek piemērotas 80 valstīs.
- Tiesu precedents ir būtiska tiesību sistēmu specifikācija. Civiltiesībām nav saistošu tiesas precedentu, savukārt parastās tiesības saista tiesas precedentus.
- https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9781503607552/html
- https://www.degruyter.com/document/doi/10.4159/9780674054011/html
Pēdējo reizi atjaunināts: 20. gada 2023. jūlijā
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.