Lepnums pret pašcieņu: atšķirība un salīdzinājums

Termini lepnums un pašcieņa izklausās diezgan līdzīgi, un lielākā daļa iedzīvotāju tos uzskata par līdzīgiem, taču šie divi termini atšķiras. Lepnums ir augsts pašvērtējums, savukārt pašcieņa tiek definēta kā stabils pašvērtības līmenis.

Atslēgas

1. Lepnums ir gandarījuma sajūta par saviem sasniegumiem vai spējām, savukārt pašcieņa ir pašvērtības un cieņas sajūta.
2. Lepnums dažkārt var būt saistīts ar augstprātību vai pārākumu, savukārt pašcieņa ir līdzsvarotāka un pozitīvāka sajūta.
3. Lepnums var būt balstīts uz ārējiem faktoriem, piemēram, statusu vai atzinību, savukārt pašcieņas pamatā ir iekšējie faktori, piemēram, personīgās vērtības un uzskati.

Lepnums pret pašcieņu

Atšķirība starp lepnumu un pašcieņu ir tāda, ka lepnums ir pārmērīga pašcieņa pret sevi, turpretim termins pašnovērtējums ir pašvērtējums, bet ļoti stabilā un pozitīvā veidā. Lepnums pārspīlē jūsu spējas, savukārt pašcieņa liek jums justies savu spēju cienīgam. Abi termini atšķiras viens no otra.  

Lepnums ir psiholoģiskas iezīmes, ko izsaka katrs cilvēks. Lepnums tiek definēts kā īpašība, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka personai ir augsts pašvērtības līmenis.

Lepnumā mēs uzskatām, ka mūsu spējas ir labākās pār visiem citiem. Lepnums ļauj mums pieņemt lēmumus, kas mums nav veselīgi.  

Pašnovērtējumu var definēt kā psiholoģisku iezīmi, saskaņā ar kuru mums ir stabils pašvērtības līmenis. Pašvērtējums nekad neliek mums justies pārāk pārliecinātiem par savām spējām.

Tas sniedz mums gandarījumu, nesalīdzinot ar citiem. Mēs vienmēr pieņemam pozitīvus lēmumus attiecībā uz pašcieņu, jo esam stabilā prāta stāvoklī, kad jūtam sevī pašcieņu. 

Salīdzināšanas tabula

Salīdzināšanas parametri	Lepnums	Pašapziņa
Nozīme	Psiholoģiskā iezīme, kas nosaka pārmērīgu pašvērtības līmeni.	Psiholoģiskā iezīme, kas nosaka līdzsvarotu pašvērtības līmeni.
Pieeja	Lepnums ir negatīva pieeja uzvedībai.	Pašcieņa ir pozitīva uzvedības pieeja.
Salīdzinājums ar citiem	Mēs lepnumā salīdzinām sevi ar citiem.	Mēs nesalīdzinām sevi ar citiem zem pašcieņas.
Pārlieku liela pašpārliecinātība	Pārmērīga pašpārliecinātība ir lepnuma sastāvdaļa.	Pārmērīga pārliecība nav pašcieņas sastāvdaļa.
Cerības	Lepnums vienmēr prasa vairāk.	Pašnovērtējums ir apmierinošs.

Kas ir praids?

Terminu lepnums var raksturot kā ārkārtējas pašvērtības iezīmi, kurā mēs augstu vērtējam savas spējas pār citiem. Tā ir psiholoģiska iezīme, kurā mēs uzskatām, ka esam pārāki par citiem.  

Lepnums tiek uzskatīts par negatīvu aspektu, jo lepnums noved pie lietām, kas nav veselīgas. Lepnums rada tādas īpašības kā pārmērīga pārliecība, ego, attieksme utt., cilvēkā, un šīs īpašības ir kaitīgas cilvēka personībai.  

Lepnums vienmēr liek sevi padarīt par labāko, pat neņemot vērā citus. Tas neļauj jums palīdzēt cilvēkiem, jo ​​jums ir īpašība paturēt sevi pirmajā vietā. Lepnums vienmēr ir prieks par pārākumu.  

Lepnums vienmēr ir konkurētspējīgs. Mēs vienmēr sacenšamies, lai lepnumā pierādītu savu taisnību. Tas vienmēr novedīs pie salīdzināšanas, jo tas vienmēr vēlas ārkārtīgu gandarījumu dvēselei būt labākajam.  

Lepnums ir mūsu spēju nevajadzīga pārvērtēšana. Tas noved pie tā, lai sevi paceltu līdz līmenim, kas tiek uzskatīts par labāko.  

Cilvēks ar lepnumu nekad nepieņems kļūdu, ja kāds tās izlabos. Viņi pieņem lēmumus paši, neuzskatot sevi par pārākiem par citiem.

Praids neuzskata par palīdzību citiem sava pārākuma dēļ.  

Kas ir pašcieņa?  

Pašnovērtējumu var definēt kā atzinību, kas indivīdam ir par sevi. To var raksturot kā mūsu prasmju novērtējumu.

Tā kā tas ir balstīts uz novērtējumu, cilvēkiem var būt zems vai augsts pašvērtējums, pamatojoties uz viņu spēju novērtējumu.  

Pašnovērtējums ir pozitīva psiholoģiska iezīme. Pašcieņa liek mums piemīt pozitīvas iezīmes, piemēram, palīdzēt citiem, pieņemt kolektīvus lēmumus, slavēt citus par viņu sasniegumiem, mācīties no citiem utt.  

Pašnovērtējums vienmēr noved pie stabila pašnovērtējuma par savām spējām un sasniegumiem. Tas neizraisa pārliecību. Tas liek jums justies apmierinātam ar saviem sasniegumiem, nesalīdzinot tos ar citiem.  

Persona ar pašcieņu nekad nenosodīs citus par viņu neveiksmēm, bet palīdzēs viņiem cīnīties ar šo situāciju. Pašcieņas izpratne bez sprieduma. Tas liek jums mācīties no savām kļūdām, nesatraucoties par savu neveiksmi.  

Dažas iezīmes, kas piemīt personai ar pašcieņu, ir norādījumu ņemšana, izpratne, laba mācīšanās, būt pateicīgsuc Tā tiek uzskatīta par personības īpašību būt apmierinātam ar sevi.  

Pašnovērtējums raksturo to, ko mēs domājam par sevi. Tas nav balstīts uz citu vērtējumu. Tā ir savu stipro un vājo pušu pašnovērtējums un mācīšanās no tām. Pašcieņa palīdz arī jums būt sabiedriskam.  

Galvenās atšķirības starp lepnumu un pašcieņu  

1. Lepnums ir augsts pašvērtības līmenis par savām spējām, savukārt pašcieņa ir līdzsvarots pašvērtības līmenis sevī.  
2. Lepnums tiek uzskatīts par negatīvu uzvedības iezīmi, savukārt pašcieņa ir pozitīva personības iezīme cilvēka uzvedībā. 
3. Lepnumā mēs salīdzinām sevi ar citiem, lai būtu laimīgi, un esam pārāki, sniedz laimi, turpretim pašcieņas apstākļos mēs nesalīdzinām sevi, jo spēju stabila pašvērtība sniedz mums laimi.  
4. Pārmērīga pašpārliecinātība tiek uzskatīta par lepnuma stublāju, turpretim pārliecība nav pašcieņas sastāvdaļa.  
5. Cilvēks ar lepnumu nekad nav apmierināts ar panākumiem. Lepnums vienmēr alkst pēc vairāk, savukārt cilvēks ar pašcieņu ir apmierināts ar to, kas viņam ir, un mācās no savām kļūdām.  
6. Cilvēks ar lepnumu ir mazāk sabiedrisks, savukārt cilvēks ar pašcieņu ir draudzīgs un sabiedriskāks.  
7. Cilvēks ar lepnumu nav izteiksmīgs, savukārt cilvēks ar pašcieņu ir izteiksmīgs un labs komunikators.  

Atsauces

1. https://psycnet.apa.org/getdoi.cfm?doi=10.1037/rep0000166
2. https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/15298860802505053

Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā