Budžets ir oficiāls paziņojums par ienākumu un izdevumu tāmi noteiktā periodā, pamatojoties uz iepriekšējiem ierakstiem un plāniem.
Budžetu var sastādīt persona, komanda, uzņēmums, valdība, uzņēmums vai ikviens, kam jāuzrauga savi ieņēmumi un izdevumi. Budžetu var klasificēt kā statisku vai fiksētu budžetu, pamatojoties uz tā adaptīvo raksturu.
Atslēgas
- Statiskie budžeti visu periodu nemainās neatkarīgi no faktiskajiem uzņēmējdarbības rezultātiem.
- Elastīgi budžeti tiek pielāgoti faktiskajam ražošanas līmenim vai citiem būtiskiem faktoriem, ļaujot veikt precīzāku veiktspējas novērtējumu.
- Uzņēmumi izmanto elastīgus budžetus, lai labāk pielāgotos mainīgajiem uzņēmējdarbības apstākļiem, savukārt statiskie budžeti nodrošina fiksētu finanšu plānu.
Statiskais budžets salīdzinājumā ar elastīgo budžetu
Atšķirība starp statisko un elastīgo budžetu slēpjas to pielāgošanās spēju būtībā. Statisku budžetu, kad tas ir izveidots, nevar mainīt neatkarīgi no izmaiņām, kas notiek tā pieņemtajā darbībā pirms noteiktā perioda beigām. Tomēr elastīgu budžetu var brīvi pielāgot atbilstoši izmaiņām jebkurā noteiktā laika posmā.
Statiskais budžets ir sava veida budžets, kurā attiecīgās struktūras ienākumi un izdevumi ir iepriekš noteikti nākamajam periodam. Pat jebkura iepriekšnoteikto skaitļu izmaiņu svārstību gadījumā tā paliek statiska, ti, tāda pati.
Savukārt elastīgs budžets iepriekš nenosaka perioda naudas plūsmu. Tas var brīvi mainīties atbilstoši stundas vajadzībām un izmaiņām savā darbībā. Tas ir sarežģītāks, jo tas ir jāpārvērtē atbilstoši vajadzībām jebkurā pārskata periodā.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Statiskais budžets | Elastīgs budžets |
|---|---|---|
| Definīcija | Tas ir iepriekš noteikts ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam periodam. | Tas ir elastīgs ienākumu un izdevumu pārskats, kas var brīvi mainīties atkarībā no aktivitātes līmeņa izmaiņām. |
| Pieņēmums | Budžets tiek veidots, pieņemot, ka nosacījumi nemainīsies. | Tas ir paredzēts, lai mainītu atbilstoši vajadzībām |
| Pielāgošanās spējas pakāpe | neviens | Var mainīt pēc vēlēšanās, ti, tas ir dinamisks |
| Sagatavošanas vieglums | Viegli sagatavojams, jo tiek veidots tikai viens budžets ar fiksētiem skaitļiem | Ļoti sarežģīti, jo ir jāsagatavo budžetu virkne dažādos izmaiņu/aktivitātes līmeņos. |
| Gatavošanas laiks | Sagatavošanai nepieciešams mazāk laika | Sagatavošanās prasa vairāk laika |
| Izmaksu klasifikācija | Izmaksas netiek klasificētas tipos (mainīgās, fiksētās vai daļēji mainīgās), jo nepastāv mainīgums. | Izmaksas tiek klasificētas pēc to mainīguma rakstura. |
| salīdzinājums | Budžetā paredzēto un faktisko datu salīdzināšana ir sarežģīta, ja skaitļi atšķiras | Budžetā paredzēto un faktisko datu salīdzināšana ir vienkāršāka un reālistiskāka. |
| Noviržu pārbaude | Tā statiskā rakstura dēļ ir vieglāk pārbaudīt faktisko un pieņemto skaitļu atšķirības pakāpi (dispersiju). | Ir ļoti grūti pārbaudīt atšķirības starp datiem, jo pats budžets mainās atkarībā no aktivitātes līmeņa |
| Cenas fiksācija | Ja dati atšķiras, cenu fiksēšana kļūst sarežģīta. | Cenu fiksēšana ir vienkāršāka, jo var ievērot atšķirības starp datiem |
| Iznākums | Tas ir mazāk efektīvs, jo izmaiņas ir vienīgā konstante. | Tas ir efektīvāks tā adaptīvā rakstura dēļ. |
Kas ir statiskais budžets?
Statiskais budžets ir tāda veida budžets, kurā personas, komandas, uzņēmuma, uzņēmuma vai pat valdības ienākumu un izdevumu kvantitatīvie skaitļi tiek fiksēti, pamatojoties uz pieņēmumiem un iepriekš savāktiem datiem par noteiktu laika posmu, kas var būt no ikdienas līdz gadā vai pat vairāk.
Šis ir vienkāršāk sagatavojams budžets, jo visi skaitļi ir iepriekš noteikti un neņem vērā turpmākās svārstības un aktivitātes līmeņa izmaiņas. Tas pieņem, ka apstākļi paliks nemainīgi.
Piemēram, uzņēmums 20. gadā aprēķināja, ka tā ienākumi ir 8 miljoni USD, bet izdevumi — 2021 miljoni USD. Tomēr gada beigās tika konstatēts, ka tā ienākumi bija tikai USD 16 miljoni.
Atšķirību starp abām vērtībām sauc par statisku dispersiju. Taču, tā kā pieņemtie un faktiskie dati atšķīrās, preču izmaksas un cenu fiksēšana kļuva sarežģīta. Tādējādi, lai gan tā ir efektīva dispersijas analīzei, tā nav reāla, jo pārmaiņas ir vienīgā konstante ekonomikā.
Statisko budžetu izmanto organizācija, kas nodarbojas ar precēm ar fiksētām cenām un darījumiem, valsts un izglītības organizācijas utt.
Kas ir elastīgs budžets?
Elastīgs budžets ir tāds budžets, kas tiek sagatavots tā, lai tas varētu mainīties atkarībā no izmaiņām tā sagatavošanas laikā izdarītajos pieņēmumos.
Šis ir sarežģīts budžets, kas jāsagatavo, jo ir jāņem vērā visas izmaiņas un variācijas, kas var notikt nākamajā pārskata periodā, un jāveic sērija budžetu, lai izpildītu konkrētas izmaiņas.
Ir jābūt precīzām zināšanām par to, kuras izmaksas ir fiksētas un kuras nav, un priekšzināšanām par pieņēmumu izmaiņu ietekmi. Tas darbojas ar pārdošanu, ka izmaiņas noteikti notiks, un tāpēc tās ir veidotas kā elastīgas.
Piemēram, uzņēmumam modes industrijā ir elastīgs budžets, jo modes stili bieži mainās. Tas ir efektīvs arī jauniem uzņēmumiem, jo nav noteiktas jaunu uzņēmumu izmaksas un pārdošanas apjoms.
Galvenās atšķirības starp statisko budžetu un elastīgo budžetu
- Statiskais budžets ir stingrs un nemainās, savukārt elastīgais budžets mainās atkarībā no situācijas.
- Sagatavojot statisko budžetu, tiek pieņemts, ka pārskata periodā nebūs svārstību, savukārt elastīgais budžets ir izstrādāts, lai pielāgotos izmaiņām.
- Statiskajam budžetam nav pielāgojamības pakāpes, savukārt elastīgs budžets, kā norāda nosaukums, ir elastīgs.
- Tas aizņem daudz vairāk laika un pieredze elastīgu budžetu nekā statisku budžetu, kas ir salīdzinoši vienkāršāks.
- Ir grūti salīdzināt faktiskos un budžeta datus, ja skaitļi atšķiras statiskā budžetā, savukārt elastīgā budžetā tas ir vieglāk.
- Ir arī grūti noteikt un klasificēt izmaksas statiskā budžetā, ja dati atšķiras, savukārt elastīgā budžetā ir vieglāk sasniegt datus, jo budžets tiek koriģēts atbilstoši cilvēka vajadzībām.
- Statisks budžets tiek izmantots reti, un tas nav reāls, jo ekonomika visu laiku mainās, savukārt elastīgie dati ir reālistisks tirgus attēlojums.
- https://academic.oup.com/ajcp/article-abstract/84/2/202/1779551
- https://www.jstor.org/stable/2350614
Pēdējo reizi atjaunināts: 14. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Chara Yadav ir ieguvusi MBA grādu finansēs. Viņas mērķis ir vienkāršot ar finansēm saistītas tēmas. Viņa ir strādājusi finanšu jomā apmēram 25 gadus. Viņa ir vadījusi vairākas finanšu un banku nodarbības biznesa skolām un kopienām. Vairāk lasiet pie viņas bio lapa.
Budžeta plānošanas elastība ir nenovērtējama, lai risinātu uzņēmējdarbības dinamisko raksturu, savukārt statiski budžeti var nodrošināt pamatu stabilai finanšu plānošanai.
Elastīgo budžetu pielāgojamība ļauj organizācijām labāk reaģēt uz mainīgajiem uzņēmējdarbības apstākļiem, padarot tos par vērtīgu instrumentu finanšu plānošanā.
Gan statiskam, gan elastīgam budžetam ir savi plusi un mīnusi, un ir svarīgi izvēlēties pareizo budžeta veidu, lai apmierinātu organizācijas vai indivīda īpašās vajadzības.
Statiski un elastīgi budžeti piedāvā izteiktas priekšrocības dažādās situācijās, veidojot organizāciju finanšu stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesus.
Statiskā un elastīgā budžeta lomas atzīšana dažādos apstākļos, piemēram, valsts iestādēs un uzņēmumos, izceļ budžeta veidošanas prakses atšķirīgo pielietojumu.
Statiskos budžetus ir vienkāršāk sagatavot, bet elastīgi budžeti nodrošina precīzāku uzņēmuma darbības rezultātu novērtējumu.
Ņemot vērā pielāgojamības pakāpi un dispersijas pārbaudes vieglumu, organizācijas var izmantot statiskā un elastīgā budžeta stiprās puses, lai uzlabotu savu finanšu plānošanu un lēmumu pieņemšanu.
Budžets ir būtisks instruments, lai jebkura persona vai organizācija varētu sekot līdzi savām finansēm, un izpratne par atšķirībām starp statisko un elastīgo budžetu ir svarīga labākai plānošanai un pielāgošanās spējai.
Statisku un elastīgu budžetu ietekme uz cenu fiksāciju un dispersijas analīzi liecina, ka ir rūpīgi jāapsver, lai izvēlētos piemērotāko budžeta veidošanas pieeju.
Izpratne par atšķirībām starp statisko un elastīgo budžetu ir būtiska, lai uzņēmumi pieņemtu pārdomātus lēmumus un uzlabotu savus finanšu rādītājus.
Budžetā paredzēto un faktisko datu salīdzinājums ir būtisks finanšu novērtējuma aspekts, un budžeta raksturs būtiski ietekmē šī salīdzināšanas precizitāti un vieglumu.
Statiskā un elastīgā budžeta atšķirīgā rakstura atzīšana finanšu resursu pārvaldībā ir būtiska, lai visaptveroši izprastu budžeta veidošanas praksi dažādās nozarēs.
Statisku un elastīgu budžetu ietekme uz dispersiju analīzi un izmaksu klasifikāciju sniedz vērtīgu ieskatu par budžeta veidošanas pieeju ietekmi uz finanšu pārvaldību.
Statisko un elastīgo budžetu pielāgošanās spēju, sagatavošanas laika un dispersijas pārbaudes viegluma salīdzinājums skaidri parāda katra veida priekšrocības dažādiem scenārijiem.
Statisku un elastīgu budžetu stratēģiskā ietekme uzsver nepieciešamību pieņemt apzinātus lēmumus, izvēloties vispiemērotāko budžetu ilgtermiņa finanšu mērķu sasniegšanai.
Dažādu budžeta metožu rezultāti efektivitātes un cenu noteikšanas ziņā atspoguļo stratēģiskās sekas, izvēloties vispiemērotāko budžetu, lai tas atbilstu organizācijas mērķiem.
Statisku un elastīgu budžetu efektivitāte, risinot izmaiņas uzņēmējdarbības apstākļos, uzsver nepieciešamību organizācijām saskaņot budžeta veidošanas praksi ar savu darbības vidi.
Izmaksu klasifikācija statiskajos un elastīgajos budžetos atspoguļo to pieeju mainīguma risināšanai, un šī izpratne ir būtiska efektīvai budžeta pārvaldībai.
Izpratne par statisku un elastīgu budžetu piemērotību, pamatojoties uz mainīguma un pielāgojamības raksturu, ir ļoti svarīga efektīvai finanšu plānošanai un lēmumu pieņemšanai.
Izvēloties starp statisku un elastīgu budžetu, ir jāizsver to kompromisi un budžeta stratēģijas jāsaskaņo ar organizācijas ilgtermiņa mērķiem.
Budžeta ietekme uz cenu noteikšanu izceļ stratēģiskās sekas, kas izriet no piemērotas budžeta veidošanas pieejas izvēles finanšu mērķu sasniegšanai.