Fizika ir visu pārējo pašlaik izmantoto tehnisko principu pamats. Skaņas, ko dzirdam, un gaisma, ko redzam un ar ko mijiedarbojamies, ir nozīmīgas, jo tās ir saistītas ar dažādām lietām.
Skaņas viļņi ir sava veida mehānisks vilnis, kas pārraida informāciju no vienas vides uz otru, izdarot spiedienu un vibrāciju.
Tie atšķiras pēc to īpašībām un īpašībām. Šī ideja ir iespējama, izmantojot tādus jēdzienus kā intensitāte, ātrums un ātrums, kā arī viļņu skaits, viļņa garums un frekvence. Lai gan viļņa garums un frekvence ir saistīti, tie ir apgriezti proporcionāli.
Atslēgas
- Viļņa garums attiecas uz attālumu starp divām secīgām viļņa virsotnēm vai ieplakām.
- Frekvence ir viļņu skaits, kas šķērso punktu noteiktā laika periodā.
- Jo īsāks viļņa garums, jo augstāka frekvence, un otrādi.
Viļņa garums pret frekvenci
Atšķirība starp viļņa garumu un frekvenci ir tāda, ka attālums starp divām secīgām virsotnēm vai ieplakām, vai skaņas viļņi, mēra viļņa garumā. Tomēr, gluži pretēji, skaņas viļņu atkārtošanās reižu skaitu laika vienībā sauc par frekvenci. Turklāt viļņa garums un frekvence ir apgriezti proporcionāli viens otram. Tas nozīmē, ka jo augstāka ir viļņa garuma vērtība, jo mazāka ir frekvence un otrādi.
Termins "viļņa garums" attiecas uz atstarpi starp skaņas viļņiem. Terminu “Lamba” lieto, lai aprakstītu un apzīmētu viļņa garumu. Runājot par viļņa garumu, izmantotā mērvienība ir metrs, kas ir arī starptautiskā standarta mērvienība.
Viļņa garumu jeb lambda aprēķina kā gaismas ātrumu vai ātrumu dalītu ar frekvenci. Redzamās gaismas viļņa garums ir nemainīgs no 400 nm līdz 700 nm. Nozīmīgākais lielums ir attālums, ko aprēķina, izmantojot viļņa garumu.
Viļņu atkārtošanos sauc par frekvenci. Burts “f” apzīmē frekvenci. Hertz, kas ir arī frekvences SI vienība, ir mērvienība, ko izmanto, runājot par frekvenci.
Aprēķinot frekvenci, sadaliet izkliedētās gaismas ātrumu ar konkrētā skaņas viļņa viļņa garuma vērtību, lai iegūtu rezultātu Hz. Skaņas viļņu frekvence ir no 20 Hz līdz 20 kHz. Laika mērīšana tiek veikta pēc frekvences.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Viļņa garums | Biežums |
---|---|---|
Definīcija | Attālums starp divām secīgām virsotnēm, ieplakām vai skaņas viļņiem. | Skaņas viļņu gadījumu skaits laika vienībā. |
Koncepcija, kas attiecas uz | Attālums starp skaņas viļņiem. | Viļņu atkārtošanās. |
Apzīmēts kā | Lambda/ λ | f |
SI vienība | Metrs | Hertz |
Diapazons | 400nm - 700nm | 20Hz - 20 KHz |
Aprēķināts kā | Viļņa garums = gaismas ātrums/frekvence | Frekvence = gaismas ātrums/viļņa garums |
Kas tiek iegūts? | Attālums | Laiks |
Kas ir Viļņa garums?
Attālums starp divām secīgām virsotnēm vai ieplakām vai skaņas viļņiem tiek saukts par viļņa garumu. Termins “viļņa garums” attiecas uz skaņas viļņu atdalīšanas mērījumu.
“Lamba” apraksta un apzīmē viļņa garumu. Runājot par viļņa garumu, izmantotā mērvienība ir metrs, kas ir arī starptautiskā standarta mērvienība.
Viļņa garumu, kas pazīstams arī kā lambda, aprēķina, dalot gaismas ātrumu vai ātrumu ar frekvenci. Redzamās gaismas viļņa garums ir nemainīgs no 400 līdz 700 nanometriem. Nozīmīgākais mērījums ir attālums, ko nosaka viļņa garums.
Ja kāds dzird dažādus skaņu augstumus, toņus un intonācijas, kas var būt gan augstas, gan zemas, tas notiek skaņas viļņu atšķirības vai atstatuma dēļ.
Kad viļņi ir tuvāk, viļņa garums ir īsāks, un tad tie rada skaņu ar augstu toni. Tomēr pretējā gadījumā, kad viļņi atrodas tālāk viens no otra, tie rada zemākas skaņas skaņas.
Kas ir Frekvence?
Skaņas viļņu gadījumu skaitu laika vienībā sauc par frekvenci. Frekvences jēdziens attiecas uz viļņu atkārtošanos.
Burts “f” parasti tiek izmantots, lai attēlotu frekvenci. Runājot par frekvenci, mērvienība ir Hertz, kas ir arī frekvences SI vienība.
Nosakot frekvenci, sadaliet virzītās gaismas ātrumu ar konkrētā skaņas viļņa viļņa garuma vērtību, lai iegūtu rezultātu Hz. Skaņas viļņu frekvence ir no 20 Hz līdz 20 kHz. Laika mērīšana ir frekvence.
Dažos gadījumos var dzirdēt frekvenci. Tomēr citos gadījumos frekvenci nevar dzirdēt. Ultraskaņas skaņas viļņu gadījumā, kur frekvence ir ievērojami augsta, frekvences skaņu nevar dzirdēt.
Tomēr to var dzirdēt audio frekvencēs. Zemes drebēšanas vai dabas katastrofas zemestrīces biežums ir ļoti zems. No otras puses, ultraskaņa viļņiem ir ļoti augstas frekvences.
Galvenās atšķirības starp viļņa garumu un frekvenci
- Viļņa garumu mēra kā attālumu starp divām secīgām virsotnēm vai divām secīgām ieplakām vai skaņas viļņiem. No otras puses, frekvenci sauc par skaņas viļņu gadījumu skaitu laika vienībā.
- Viļņa garums ir jēdziens, lai izmērītu attālumu starp skaņas viļņiem. No otras puses, frekvence ir jēdziens, kas saistīts ar viļņu atkārtošanos.
- Viļņa garums tiek raksturots un apzīmēts kā “Lamba”. No otras puses, frekvence tiek apzīmēta kā “f”.
- Mērvienība, ko izmanto, strādājot ar viļņa garumu, ir mērītājs. Tomēr tā ir arī starptautiskā standarta mērvienība. No otras puses, mērvienība, ko izmanto, strādājot ar frekvenci, ir Hertz, kas ir arī frekvences SI vienība.
- Aprēķinot viļņa garumu vai lambda, tas tiek norādīts kā gaismas ātrums vai ātrums dalīts ar frekvenci. No otras puses, aprēķinot frekvenci, atbilde Hz izteiksmē tiek sniegta kā virzītās gaismas ātrums, kas dalīts ar konkrētā skaņas viļņa viļņa garuma vērtību.
- 400 nm līdz 700 nm ir redzamās gaismas viļņa garuma fiksētā vērtība. No otras puses, dzirdamo skaņas viļņu frekvence svārstās no 20 Hz līdz 20 kHz.
- Attālums ir vissvarīgākais rādītājs, ko aprēķina pēc viļņa garuma. No otras puses, biežums ir saistīts ar laika mērīšanu.
- https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/lpor.201500226
- https://ieeexplore.ieee.org/abstract/document/1130391/
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūlijā
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Visaptverošie viļņu garuma un frekvences skaidrojumi, kā arī praktiski piemēri padara skaņas viļņu fiziku pieejamu un saistošu lasītājiem.
Praktiskie piemēri un viļņu garuma un frekvences salīdzinošā analīze bagātina rakstu, padarot to par informatīvu un intelektuāli stimulējošu lasāmvielu.
Rakstā ir labi izklāstīta viļņa garuma un frekvences sarežģītība, nodrošinot vērtīgu resursu tiem, kas vēlas padziļināti izprast skaņas viļņu fiziku.
Rakstā ir sniegta detalizēta izpratne par skaņas viļņu viļņa garumu un frekvenci, kā arī reāli piemēri, kas ilustrē to ietekmi uz skaņas toņiem. Visaptverošā salīdzināšanas tabula sniedz papildu skaidrību saturam.
Detalizēts skaidrojums un salīdzināšanas tabula padara viļņa garuma un frekvences jēdzienus viegli saprotamus, nodrošinot lasītājus ar dažāda līmeņa priekšzināšanām.
Praktisku pielietojumu un piemēru iekļaušana nostiprina izpratni par viļņa garumu un frekvenci, padarot rakstu informatīvu un saistošu.
Raksts efektīvi atspoguļo skaņas viļņu viļņu garuma un frekvences sarežģītību, padarot tos pieejamus lasītājiem, izmantojot skaidrus un precīzus paskaidrojumus.
Detalizēts viļņu garuma un frekvences pārklājums sniedz visaptverošu ieskatu skaņas viļņu fizikā, rūpējoties par lasītājiem, kuriem ir liela interese par šo tēmu.
Sīki izstrādāti viļņa garuma un frekvences skaidrojumi ir labi izklāstīti, sniedzot visaptverošu izpratni par šiem jēdzieniem. Praktiskie piemēri tam, kā viļņa garums un frekvence ietekmē skaņas viļņu toņus, ir saprotami un uzlabo mācību pieredzi.
Praktiskie piemēri efektīvi ilustrē attiecības starp viļņa garumu, frekvenci un skaņas augstumu. Tas padara saturu pieejamāku un saistošāku.
Šajā rakstā aprakstītais viļņa garums un frekvence ir pamatīgs un sniedz vērtīgu ieskatu lasītājiem, kurus interesē skaņas viļņu fizika.
Rakstā ir sīki izskaidroti skaņas viļņu viļņa garuma un frekvences jēdzieni, tādējādi atvieglojot šo principu fizikas izpratni. Piedāvātā salīdzināšanas tabula ir ļoti noderīga, lai atšķirtu divus parametrus.
ES piekrītu. Detalizēts viļņa garuma un frekvences skaidrojums skaņas viļņos ir ļoti informatīvs un labi izpētīts.
Rakstā ir rūpīgi izklāstīti viļņa garuma un frekvences jēdzieni, piedāvājot lasītājiem padziļinātu izpratni par skaņas viļņu fiziku. Salīdzinājuma tabula kalpo kā vērtīgs atskaites punkts, lai atšķirtu abus parametrus.
Visaptverošais viļņa garuma un frekvences skaidrojums, ko atbalsta vizuāli pievilcīga salīdzināšanas tabula, bagātina lasītāju mācību pieredzi.
Rakstā ir sniegta skaidra atšķirība starp viļņa garumu un frekvenci, izceļot to nozīmi skaņas viļņu un to īpašību izpratnē. Efektīvi izskaidrotas arī aprēķinu metodes un mērvienības gan viļņa garumam, gan frekvencei.
Salīdzināšanas tabula ir lielisks vizuāls palīglīdzeklis, lai izprastu atšķirības starp viļņa garumu un frekvenci. Tas pievieno vērtību raksta vispārējai skaidrībai.
Rakstā tiek piedāvāta padziļināta skaņas viļņu viļņa garuma un frekvences analīze, uzlabojot lasītāja zināšanas par šiem pamatprincipiem.
Rakstā ir sniegts visaptverošs pārskats par skaņas viļņu viļņa garumu un frekvenci, uzlabojot lasītāja zināšanas par pamatā esošo fiziku. Viļņa garuma un frekvences praktiskā ietekme uz skaņas toņiem ir labi formulēta.
Rakstā ir dziļi iedziļināties viļņa garuma un frekvences jēdzienos, sniedzot visaptverošu izpratni par skaņas viļņu fiziku. Paskaidrojumi ir skaidri un labi pamatoti ar atbilstošu informāciju.
Es novērtēju skaidrojumu par viļņa garumu un frekvenci, kā arī praktisko pielietojumu skaņas viļņu raksturlielumu izpratnē.