Komunisms pret fašismu: atšķirība un salīdzinājums

Komunisms iestājas par privātīpašuma likvidēšanu un cenšas izveidot bezšķiru sabiedrību, kurā resursi tiek sadalīti vienādi starp pilsoņiem, izmantojot valsts kontroli. No otras puses, fašisms atbalsta autoritārismu, nacionālismu un valsts pārākumu pār indivīda brīvībām, ko raksturo diktatoriska vadība, domstarpību apspiešana un galējs militārisms, vienlaikus saglabājot valsts kontrolē esošo privātīpašumu.

Atslēgas

1. Komunisms ir politiska ideoloģija, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu kolektīvās īpašumtiesības un kontroles princips. Tajā pašā laikā fašisms ir galēji labēja ideoloģija, kas iestājas par totalitāru valdību un stingrām sociālajām hierarhijām.
2. Komunisms cenšas novērst šķiru atšķirības, bet fašisms veicina stingru sociālo šķiru hierarhiju.
3. Komunisms veicina vienlīdzību, bet fašisms veicina nacionālismu un autoritārismu.

Komunisms pret fašismu

Komunisms ir politiska teorija, kas atbalsta bezšķiru sabiedrību, kurā kopienai kolektīvi pieder un kontrolē visu īpašumu un resursus. Fašisms ir labējā ideoloģija, kas veicina autoritārismu un nacionālismu, kurai ir spēcīga centrālā valdība, kuru vada diktators.

Salīdzināšanas tabula

iezīme	Komunisms	Fašisms
Ekonomiskā sistēma	Valsts plānotā ekonomika, kuras mērķis ir bezšķiru sabiedrība un vienlīdzīga bagātības sadale	Privātīpašums ar spēcīgu valdības kontroli un uzsvaru uz valsts ekonomisko pašpietiekamību
Sociālā klase	Mērķis ir likvidēt sociālās klases un izveidot bezšķiru sabiedrību	Uzsver sociālo hierarhiju ar spēcīgu nacionālo identitāti un lojalitāti valstij
Valdība	Vienpartijas totalitāra valsts, kurā valda diktators vai neliela elites grupa	Vienpartijas totalitāra valsts ar spēcīgu nacionālistu vai populistu līderi
Individuālās tiesības	Pakārtots valsts vajadzībām	Pakārtots valsts vajadzībām un nacionālajai identitātei
Reliģija	Bieži valsts ateisms, reliģijas apspiešana	Var atšķirties, bet valsts to var izmantot nacionālās identitātes veicināšanai
Militārs	Spēcīga armija tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai aizstāvētu revolūciju un izplatītu komunistiskos ideālus	Spēcīgs militārais spēks tiek uzskatīts par nacionālās varas simbolu un paplašināšanas instrumentu
Starptautiskās attiecības	Mērķis ir globāla komunistiskā revolūcija	Agresīvs nacionālisms, imperiālisms un kara potenciāls

Kas ir komunisms?

Komunisms ir sociāli ekonomiska un politiska ideoloģija, kas iestājas par bezšķiru sabiedrības izveidi, kurā resursi un ražošanas līdzekļi parasti pieder un tiek kontrolēti visai kopienai, ko pārvalda centralizēta valdība. Tā radās kā reakcija uz nevienlīdzību un netaisnību, ko radījis kapitālisms, lai radītu vienlīdzīgāku un taisnīgāku sabiedrību.

Komunisma pamatprincipi

1. Privātīpašuma likvidēšana: Komunisms cenšas likvidēt privātīpašuma tiesības uz resursiem, ražošanas līdzekļiem un bagātību. Tā vietā viss īpašums kolektīvi pieder kopienai vai valstij, nodrošinot, ka bagātība tiek vienmērīgi sadalīta starp pilsoņiem.
2. Bezšķiru sabiedrība: Komunisma mērķis ir izskaust sociālās klases, piemēram, buržuāziju un proletariātu, atceļot atšķirības starp tām. Tas tiek panākts, vienlīdzīgi sadalot resursus un novēršot ekonomisko ekspluatāciju.
3. Centrālā plānošana un kontrole: Komunistiskajā sistēmā saimniecisko darbību centralizēti plāno un kontrolē valdība vai strādnieku šķiras intereses pārstāvoša pārvaldes institūcija. Tas nodrošina, ka ražošana tiek virzīta uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, nevis peļņas gūšanu.
4. Kopējā labklājība: Komunisms dod priekšroku sabiedrības kolektīvajai labklājībai, nevis individuālajām interesēm. Pamatvajadzības, piemēram, pārtika, mājoklis, veselības aprūpe un izglītība, tiek garantētas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa.
5. Internacionālisms: Komunisms iestājas par strādnieku šķiras starptautisko solidaritāti un iespējamo nacionālo robežu atcelšanu. Tā paredz globālu komunistisko sabiedrību, kas brīva no imperiālisma, ekspluatācijas un kariem.
6. Pāreja uz komunismu: Saskaņā ar marksisma teoriju komunisms ir sabiedrības attīstības pēdējais posms pēc sociālisma. Šī pāreja ietver proletariāta diktatūras izveidi, kurā strādnieku šķirai pieder politiskā vara, kas galu galā noved pie valsts iznīcības un pilnībā komunistiskas sabiedrības rašanās.

Kas ir fašisms?

Fašisms ir galēji labējā sociālpolitiskā ideoloģija, ko raksturo autoritārisms, nacionālisms un totalitārisms. Tas parādījās Eiropā 20. gadsimta sākumā kā atbilde uz sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem satricinājumiem pēc Pirmā pasaules kara. Fašisms slavina nāciju vai rasi augstāk par indivīdu, iestājoties par spēcīgu centralizētu valdību, kuru vada diktators un ko raksturo domstarpību, militārisma apspiešana un ultranacionālisma veicināšana.

Fašisma pamatprincipi

1. Autoritārā vadība: Fašisms uzsver viena līdera vai diktatora autoritāti, kuram ir absolūta vara pār valsti un tās pilsoņiem. Šis līderis tiek attēlots kā nācijas vai “volka” gribas iemiesojums, un viņam tiek piešķirta ievērojama kontrole pār valdības iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem un armiju.
2. Nacionālisms: Fašisms veicina ekstrēmu nacionālisma formu, paceļot nāciju vai rasi augstāk par visu. Tā uzsver nācijas pārākumu un cenšas saliedēt tās tautu zem kopīgas identitātes, ko raksturo simboli, rituāli un propaganda, kas slavina tautas vēsturi, kultūru un sasniegumus.
3. Totalitārisms: Fašistiskie režīmi cenšas pilnībā kontrolēt visus sabiedrības aspektus, tostarp politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras jomu. Domstarpības un opozīcija tiek apspiesta ar cenzūras, propagandas, uzraudzības un spēka pielietošanas palīdzību, lai nodrošinātu absolūtu lojalitāti valstij un tās ideoloģijai.
4. Militārisms: Fašisms slavina karu un militāristiskās vērtības, uzskatot konfliktu par dabisku un nepieciešamu līdzekli nacionālās dominēšanas apliecināšanai un teritoriālās ekspansijas sasniegšanai. Militārais spēks un iekarojumi ir fašistiskās ideoloģijas pamatā, un militārpersonām ir ievērojama loma iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanā.
5. Antidemokrātisks: Fašisms noraida liberāli demokrātiskās vērtības un institūcijas, uzskatot tās par vājām un neefektīvām. Tā vietā tā iestājas par demokrātijas atcelšanu par labu vienpartijas valstij vai autoritāram režīmam, kur indivīda tiesības un brīvības ir pakārtotas valsts un tās vadītāja interesēm.
6. Sociālā hierarhija: Fašisms veicina hierarhisku sociālo kārtību, kuras pamatā ir priekšstati par rasi, etnisko piederību vai šķiru, un dažas grupas tiek uzskatītas par pārākām, bet citas - zemākas. Diskriminācija, vajāšana un vardarbība pret marginalizētām vai mazākumtautību grupām ir izplatīta parādība, jo fašistiskā ideoloģija cenšas attīrīt un stiprināt nacionālo vai rasu kopienu.

Galvenās atšķirības starp komunismu un fašismu

• Ekonomiskā ideoloģija:
  • Komunisms iestājas par privātīpašuma un resursu un ražošanas līdzekļu kolektīvās īpašumtiesību atcelšanu.
  • Fašisms pieļauj privātīpašuma tiesības, bet stingrā valsts kontrolē, saglabājot kapitālisma veidu.
• Sociālā organizācija:
  • Komunisma mērķis ir bezšķiru sabiedrība, kurā resursi ir vienādi sadalīti starp pilsoņiem, par prioritāti izvirzot kolektīvo labklājību.
  • Fašisms veicina hierarhisku sociālo kārtību, kas balstīta uz priekšstatiem par tautību, rasi vai etnisko piederību, izraisot mazākumtautību grupu diskrimināciju un vajāšanu.
• Valdības loma:
  • Komunisms iestājas par centralizētu valdību, kas kontrolē ekonomiskās aktivitātes, sociālo politiku un resursu sadali.
  • Fašisms atbalsta autoritāru valdību, ko vada viens līderis, kuram ir absolūta vara pār visiem sabiedrības aspektiem, ieskaitot politisko, ekonomisko un kultūras jomu.
• Pieeja indivīda tiesībām:
  • Komunisms dod priekšroku kolektīvajām tiesībām, nevis individuālajām tiesībām, lai nodrošinātu visu pilsoņu vienlīdzību un sociālo taisnīgumu.
  • Fašisms apspiež individuālās tiesības un brīvības par labu valsts interesēm, izmantojot cenzūru, uzraudzību un domstarpību vajāšanu.
• Internacionālisms pret nacionālismu:
  • Komunisms iestājas par strādnieku šķiras starptautisko solidaritāti un paredz pasauli bez nacionālajām robežām.
  • Fašisms veicina ultranacionālismu, slavinot nāciju vai rasi pāri visam un iestājoties par ekspansionismu un militārismu.

Atsauces

1. https://psycnet.apa.org/record/1940-05625-001

Pēdējo reizi atjaunināts: 02. gada 2024. martā