Pamatprincipi un likumi regulē konkrētas tautas pārvaldību. Personām ir savas tiesības, tāpat arī valdībai. Tas labi atbilst arī ierobežojumiem.
Demokrātiskās valstīs valdošie likumi piedāvā brīvību un ierobežojumus nācijas un tās iedzīvotāju labklājībai. Šajā kontekstā divi dažādi termini vienmēr ir bijuši sajaukti; Konstitūcija un konstitucionālisms.
Abi ir tehniski saistīti kopā. Tomēr tie atšķiras viens no otra dažos būtiskos aspektos.
Atslēgas
- Konstitūcija ir rakstisks dokuments, kurā izklāstīti valdības pamatprincipi un likumi, savukārt konstitucionālisms ir pārliecība, ka ir svarīgi ievērot šos principus un likumus.
- Konstitūcijas tiek radītas politisko apvērsumu vai pārejas laikā, savukārt konstitucionālisms ir nepārtraukts konstitūcijā izklāstīto principu ievērošanas process.
- Konstitūcijas var ievērojami atšķirties pēc satura un struktūras, taču konstitucionālisms ir universāls jēdziens, kas uzsver tiesiskumu un indivīda tiesību aizsardzības nozīmi.
Konstitūcija pret konstitucionālismu
Atšķirība starp Konstitūciju un Konstitucionālismu ir tāda, ka valdība veido Konstitūciju, bet pašu valdību kontrolē konstitucionālisms, kas ierobežo tās pilnvaras un pilnvaras. Pēdējais patiešām ir likums, kas ļauj cilvēkiem un valdībai ievērot Satversmē noteiktos noteikumus un principus.
Konstitūcija kopumā ir rakstisks dokuments ar nācijas pamatlikumiem. Konstitūcija nosaka visu ietvaru tam, kādai jābūt valdības struktūrai, un spilgti aplūko katra elementa funkcionalitāti.
Tādējādi sabiedrības principi tiek noteikti no sakņu līmeņa. Tas dod precīzas normas un principus, kas valdībai jāievēro.
No otras puses, konstitucionālisms pati par sevi ir pārvaldības sistēma, kas kontrolē un ierobežo valdības pilnvaras. Tas ir tas, kas nosaka katra indivīda brīvību un ierobežojumus nācijā.
Tajā ietilpst arī valdība. Valdībai ir jāizmanto sava vara saskaņā ar konstitucionālismu.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Konstitūcija | Konstitucionālisms |
---|---|---|
Definīcija | Tautas pamatlikumi | Valsts pārvaldības pamatprincipi |
Galvenais uzsvars | Konstitūcija uzsver “Kā” uz valdības faktoriem. | Konstitucionālisms uzsver valdības ierobežojumu. |
Mācība | Noteikumi un noteikumi, kas jāievēro | Ierobežojumi, kas valdībai jāievēro |
formāts | Konstitūcija ir rakstisks dokuments. | Nav obligāti jābūt dokumentam. Tas arī nav rakstīts. |
Esība | Konstitūcija nevar pastāvēt bez konstitucionālisma. | Tas var ļoti labi izdzīvot valstī, kurā nav nekādu rakstisku dokumentu. |
Kas ir Konstitūcija?
Konstitūcija ir noteiktas vienības pamatprincipu vai precedentu kopums, kas palīdz saprast, kā tā ir jāpārvalda.
Konstitūcija ir pamatlikumu kopums, kas jāievēro valdībai un jebkurai personai. Tas piedāvā veidu, kā pārvaldīt valsti.
Šie pamatlikumi vai principi ir ierakstīti dokumentā, un tāpēc to sauc par “Rakstīgo konstitūciju”. Tas palīdz demonstrēt valsts sociālo un politisko struktūru.
Tas ietver arī nācijas juridisko personu. Tas ir galvenais un galvenais valsts likums. Valdība to ieskicē, un pēdējos gados daudzas valstis ir mainījušas savu konstitūciju, kas ir neparasti, bet nepieciešami.
Konkrētā veidā Konstitūcija tiek definēta kā
- Tautas pamatlikums
- Sistēma, kas integrē un sadarbojas ar organizāciju un individuālajām normām
- Valdības organizācija
Tā ir struktūra, kas jāievēro valdībai un arī parastajam cilvēkam. Konstitūcija nosaka valdības pamatu. Konstitūcija piedāvā indivīdiem kolektīvās tiesības un brīvību, un ikvienam ir jāievēro likums.
Kas ir konstitucionālisms?
Konstitucionālisms ir vadošais likums, kas palīdz regulēt valdības funkcionalitāti. Kā tāds konstitucionālisms nosaka valdības darbības standartus. Tas patiešām nosaka ierobežojumus valdībai.
Konstitucionālisms definē valdības rīcību kā leģitīmu vai nē.
Neviena valdība nedrīkst strādāt ārpus konstitucionālisma principiem, un, ja tā rīkojas, tā tiek uzskatīta par nederīgu. Ir jāsaprot, ka konstitūcija negarantē konstitucionālismu. Tas ir otrādi.
Tautai ir jābūt regulējošiem likumiem, lai valdība varētu noteikt konstitūciju. Arī valstis, kurām ir konstitūcija un kurām nav konstitucionālisma, padara to neaizsargātu, jo noteikumus var pārkāpt jebkurā brīdī.
Tālāk ir dotas konstitucionālisma pamatiezīmes
- Tautas suverenitāte
- Varas dalīšana
- Atbildīga un atbildīga valdība
- Tiesiskums
- Neatkarīga tiesu vara
- Individuālo tiesību ievērošana
- Cieņa pret pašnoteikšanos
- Civilā kontrole pār militāro spēku
- Policija regulē likums un tiesas kontrole
Kā tāds konstitucionālisma jēdziens palīdz atjaunot mieru tautā. Bez tā valdība var rīkoties neatkarīgi, bez jebkādām pārvaldes iestādēm, kas tos apšaubītu.
Pat ja tiek apšaubīts, nav tiesību aktos, kas teiktu, ka darbība bija nepareiza. Tas ir plaši izvairās valstīs, kurās ir spēcīgs konstitucionālisms, kas ierobežo valdību, un tas pats būs to ievēro ikviena izveidotā valdība.
Galvenās atšķirības starp konstitūciju un konstitucionālismu
- Galvenā atšķirība starp konstitūciju un konstitucionālismu ir tā, ka konstitūcija ir uzrakstīta, bet konstitucionālisms nav.
- Konstitūcija ir valsts augstākais likums, savukārt konstitucionālisms ir tas, kas ļauj tai leģitīmi darboties.
- Valdība var mainīt konstitūcijas grozījumus, savukārt konstitucionālismu nevar mainīt.
- Konstitūcijas neesamība joprojām var likt uzņēmumam uzplaukt, savukārt konstitucionālisma neesamība sagraus valsti, jo pie varas esošajai valdībai nav regulējoša likuma.
- Konstitūcija ir noteikumi un noteikumi, kas noteikti valdības un sabiedrības struktūrai, savukārt konstitucionālisms nosaka ierobežojumus pašai valdībai.
- https://academic.oup.com/icon/article/8/4/950/667092?login=true
- https://heinonline.org/HOL/LandingPage?handle=hein.journals/tlr87&div=59&id=&page=
Pēdējo reizi atjaunināts: 14. gada 2023. oktobrī
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Rakstā sniegtais visaptverošais skaidrojums par konstitucionālisma lomu valdības funkcionalitātes regulēšanā ir ļoti informatīvs. Sniegtās detalizētās atziņas ir būtiskas, lai izprastu šo jēdzienu.
Pilnīgi piekrītu. Raksta skaidrojums par konstitucionālisma pamatiezīmēm izgaismo svarīgus principus, kas nosaka valdības darbību.
Šajā rakstā ir uzsvērtas būtiskās atšķirības starp konstitūciju un konstitucionālismu. Tas precizē abu jēdzienu lomu nācijas pārvaldībā, kas ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kā valsts ir jāpārvalda.
Pilnīgi piekrītu. Detalizēts konstitūcijas un konstitucionālisma salīdzināšanas parametru skaidrojums sniedz vispusīgu izpratni par to lomu un nozīmi pārvaldībā.
Rakstā izsmeļošais jēdzienu “konstitūcija” un “konstitucionālisms” skaidrojums sniedz vispusīgu izpratni par to lomu un nozīmi nācijas pārvaldībā.
Pilnīgi noteikti. Raksta uzsvars uz atšķirību starp konstitūciju un konstitucionālismu ir ļoti svarīgs, lai izprastu nācijas pārvaldības sistēmu.
Uzteicama ir raksta skaidrība, definējot konstitūcijas un konstitucionālisma lomas nācijas pārvaldībā. Detalizētās atziņas palīdz vispusīgi izprast šos būtiskos jēdzienus.
Pilnīgi piekrītu. Raksts efektīvi uzsver konstitucionālisma nozīmi valdības funkcionalitātes regulēšanā.
Sadaļa “Galvenās atziņas” ir īpaši informatīva, atklājot konstitūciju un konstitucionālisma pamatprincipus, kā arī to, kā tie ietekmē un regulē valsts pārvaldību.
Uzsvars uz to, kā konstitūcija un konstitucionālisms ir savstarpēji saistīti, bet būtiski atšķiras, ir absolūti svarīgs, lai izprastu demokrātisku valstu pārvaldību.
Piekritu. Sniegtā salīdzināšanas tabula kalpo arī kā noderīgs instruments, lai vēl vairāk izprastu atšķirības starp konstitūciju un konstitucionālismu.
Atšķirība starp konstitūciju un konstitucionālismu ir efektīvi uzsvērta šajā rakstā. Tas sniedz vērtīgu informāciju par būtiskajiem jēdzieniem, kas pārvalda nāciju.
ES piekrītu. Raksta uzsvars uz tautas suverenitāti, varas dalīšanu un tiesiskumu kā konstitucionālisma galvenajām iezīmēm ir īpaši apgaismīgs.
Raksts efektīvi ilustrē konstitūcijas funkcijas likumu un principu noteikšanā un to, kā konstitucionālisms kalpo kā mehānisms valdības pilnvaru ierobežošanai. Paskaidrojums sniedz vērtīgas atziņas.
Pilnīgi noteikti. Padziļināts skaidrojums par to, kas veido konstitūciju un konstitucionālisma lomu nācijas pārvaldībā, ir ļoti izglītojošs.
Detalizētās konstitūcijas un konstitucionālisma definīcijas palīdz noskaidrot to lomu nācijas pārvaldībā. Šis gabals sniedz informatīvu un pamatīgu izpratni par tēmu.
Es nevarēju vairāk piekrist. Skaidra atšķirība starp konstitūciju un konstitucionālismu ir būtiska, lai izprastu valsts varas struktūru jebkurā valstī.
Atšķirība starp konstitūciju un konstitucionālismu ir lieliski formulēta. Rakstā efektīvi tiek atspoguļota abu jēdzienu nozīme nācijas pārvaldībā.
Rakstā efektīvi izskaidrotas konstitūcijas un konstitucionālisma lomas pārvaldībā, sniedzot skaidru un vispusīgu izpratni par nācijas funkcionēšanas principiem.
Pilnīgi noteikti. Rakstā detalizētais konstitucionālisma pamatpazīmju apskats sniedz pamatīgu izpratni par principiem, kas nosaka nācijas pārvaldību.