Olbaltumvielas ir svarīga mūsu uztura sastāvdaļa. Tas palīdz veidot spēku un muskuļus. Tas atjauno šūnas un atbalsta augšanu. Šī proteīna sastāvs satur aminoskābes.
Aminoskābes ir organiski savienojumi, kas ir atbildīgi par olbaltumvielu ražošanu. Ir divu veidu aminoskābes, proti, neaizvietojamās un neaizvietojamās aminoskābes. To iedalījums kategorijās ir noteikts, ņemot vērā ķermeņa spēju tos sintezēt.
Atslēgas
- Organisms nevar sintezēt neaizvietojamās aminoskābes, kuras jāiegūst ar uzturu.
- Ķermenis var ražot neaizvietojamās aminoskābes, kas nav nepieciešamas no uztura avotiem.
- Abi veidi ir ļoti svarīgi olbaltumvielu sintēzei un vispārējai ķermeņa funkcijai.
Essential pret nebūtisku aminoskābi
Neaizstājamās aminoskābes ir tās, kuras organisms nevar sintezēt un kurām jābūt no pārtikas avotiem. Ir 9 neaizvietojamās aminoskābes. Mūsu ķermenis var ražot neaizvietojamās aminoskābes, pat nesaņemot tās no ārējiem pārtikas avotiem. Ir 11 neaizvietojamās aminoskābes.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana aminoskābe ko organisma sistēma nespēj ražot, sauc par neaizvietojamām aminoskābēm. Tāpēc tas ir jāuzņem no ārējiem avotiem un jāiekļauj uzturā.
No divdesmit aminoskābēm ir deviņas, ko sauc par neaizvietojamām aminoskābēm. Vēl viens termins, ko lieto šīm aminoskābēm, ir neaizstājamās aminoskābes.
Aminoskābi, ko indivīda sistēma var radīt un sintezēt pati, sauc par nebūtisku aminoskābi. Nav nepieciešams tos iekļaut savā uztura ieradumā.
No divdesmit cilvēcei zināmajām aminoskābēm vienpadsmit ir nebūtiskas. Šīs aminoskābes ir diezgan noderīgas toksīnu izvadīšanai no ķermeņa.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Neaizstājamā aminoskābe | Nebūtiskā aminoskābe |
|---|---|---|
| Definīcija | Cilvēka ķermenis nevar tos ražot pats. | Ķermenis spēj radīt šīs aminoskābes pats. |
| funkcija | Viņi strādā, lai atjaunotu un veidotu muskuļu audus. Neirotransmiteru veidošanai smadzenēs tie ražo prekursoru molekulas. | Tie darbojas, lai izvadītu toksīnus, palīdz smadzeņu darbībai, kā arī efektīvi sintezē eritrocītus un leikocītus. |
| Avoti | Tā kā tie ir jāiekļauj uzturā, to avoti ir ola, vistas gaļa, kvinoja, gaļa utt. | Organisms tos rada pats pēc jau esošo aminoskābju sadalīšanas. |
| Skaits | Ir deviņas neaizvietojamās aminoskābes. | Tie ir vienpadsmit. |
| Trūkums | Iespējams, ka cilvēks saskarsies ar to trūkumu, jo organisms tos neražo pats. | Lai gan to trūkums ir reti sastopams, tas joprojām var rasties sliktas veselības vai bada dēļ. |
Kas ir neaizstājamā aminoskābe?
Organismam nav iespējams patstāvīgi izveidot neaizvietojamās aminoskābes. Tāpēc tai ir jāpiekļūst no ārējiem avotiem, kas nozīmē, ka tas ir jāiekļauj uzturā.
Kopumā šādas neaizvietojamās aminoskābes ir deviņas. Augstai tīkla pakāpei proteīns izmantošana, ir nepieciešams nodrošināt sabalansētu neaizvietojamo aminoskābju uzņemšanu.
Kopumā ir zināms, ka pastāv divdesmit viena aminoskābe, un tās ir kopīgas visiem dzīviem organismiem. No tām deviņas neaizvietojamās aminoskābes organisms nevar sintezēt no nulles pietiekami ātri, lai apmierinātu ķermeņa vajadzības.
Šo aminoskābju ikdienas ieteicamā deva mainās un laika gaitā mainās.
Šīs neaizvietojamās aminoskābes ir svarīgas organisma muskuļu audu veidošanai un atjaunošanai. Tas arī tiek pakļauts procesam, kas katalizē prekursoru molekulu veidošanos.
Šīs molekulas savukārt palīdz attīstīt neirotransmiteru smadzenēs. Tā kā tos iegūst no ārējiem avotiem, parasti organismā rodas deficīts.
Šīs aminoskābes tiek iegūtas ar pārtikas produktiem. Šie pārtikas produkti ietver olas, gaļu, Kvinoja, vistas gaļa, augu olbaltumvielas utt. Šo aminoskābju uzņemšana ikdienā ir lielāka nepilngadīgajiem nekā pilnīgi pieaugušiem cilvēkiem.
Kas ir neaizstājamā aminoskābe?
Cilvēka ķermenis spēj radīt neaizvietojamās aminoskābes. Cilvēka ķermenis tos ražo, izmantojot jau patērētās neaizvietojamās aminoskābes.
Tie rodas arī tad, kad esošie proteīni sadalās. Tas ir iemesls, kāpēc nav nepieciešams tos patērēt no ārējiem avotiem.
No kopējā aminoskābju skaita tās ir vienpadsmit. Tie tiek sintezēti cilvēka ķermenī dažādos veidos. Tie tiek uzskatīti par olbaltumvielu pamatelementiem, kas veic vairākas būtiskas funkcijas.
Tie ir ļoti noderīgi toksīnu izvadīšanai. Tas arī paātrina smadzeņu darbību. Turklāt tas palīdz sintezēt sarkanās asins šūnas un baltās asins šūnas organismā.
Bez tam tie veic daudzas citas funkcijas. Parasti cilvēks nesaskaras ar to trūkumu, ja vien nav slims vai nesaņem pietiekami daudz uztura.
Tā kā organismā tie tiek ražoti paši, tie nav jāuzņem no pārtikas produktiem. Lielākā daļa šo aminoskābju veidojas no alfa ketoskābēm ķīmiskā procesā, kas pazīstams kā transaminēšana.
Tie arī esot radīti no sadalīšanās glikozes, kas atrodas organismā.
Galvenās atšķirības starp neaizvietojamo un neaizstājamo aminoskābi
- Cilvēka ķermenis neražo neaizvietojamās aminoskābes pretstatā neaizvietojamajām aminoskābēm, kuras organisms spēj ražot pats.
- Neaizvietojamās aminoskābes ir jāuzņem no ārējiem avotiem, tas ir, ar pārtiku, savukārt neaizvietojamās aminoskābes ražo pašas. Viņi to dara, sadalot organismā jau pieejamās olbaltumvielu sastāvdaļas vai izmantojot jau esošās neaizvietojamās aminoskābes, kuras indivīds, iespējams, ir patērējis.
- No kopējā aminoskābju skaita organismos deviņas ir neaizstājamas, bet atlikušās vienpadsmit ir neaizvietojamās aminoskābes.
- Neaizvietojamās aminoskābes palīdz atjaunot un veidot muskuļu audus, savukārt neaizvietojamās aminoskābes palīdz izvadīt noteiktus toksīnus, kas atrodas organismā, kā arī palīdz sintezēt baltos un sarkanos asinsķermeņus.
- Var saskarties ar neaizvietojamo aminoskābju deficītu, taču ir maz ticams, ka cilvēkam būs neaizvietojamo aminoskābju deficīts.
Pēdējo reizi atjaunināts: 16. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Detalizēts būtisko un neaizvietojamo aminoskābju skaidrojums, tostarp to avoti un ietekme uz ķermeņa veselību, ir ļoti informatīvs.
Sadaļa par neaizvietojamajām aminoskābēm man likās īpaši informatīva, uzsverot nepieciešamību tās iekļaut mūsu uzturā, lai nodrošinātu optimālu veselību.
Skaidri un kodolīgi ir izskaidrota atšķirība starp neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm un to funkcijas organismā.
Protams, raksts efektīvi informē par neaizvietojamo aminoskābju nozīmi, kuras jāiegūst no uztura avotiem.
Rakstā ir efektīvi izklāstītas atšķirības starp neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm, sniedzot vērtīgu ieskatu par to lomu olbaltumvielu sintēzē un ķermeņa funkcijās.
Es augstu vērtēju salīdzināšanas tabulas iekļaušanu, kurā ir precīzs apkopojums par neaizvietojamo un neaizvietojamo aminoskābju galvenajiem raksturlielumiem, lai tos varētu viegli izmantot.
Rakstā sniegtais skaidrojums par neaizvietojamo aminoskābju nozīmi muskuļu audu veidošanā un atjaunošanā ir īpaši izglītojošs.
Rakstā ir sniegts pamatīgs pārskats par neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm, atklājot to ietekmi uz vispārējo ķermeņa darbību un veselību.
Piekrītu, raksts efektīvi informē šo aminoskābju nozīmi optimālas veselības un labsajūtas uzturēšanā.
Es atklāju, ka detalizēts skaidrojums gan par neaizvietojamām, gan neaizvietojamām aminoskābēm ir izglītojošs un saprotams.
Detalizēts neaizvietojamo un neaizvietojamo aminoskābju salīdzinājums sniedz vērtīgu ieskatu par to funkcijām un uztura prasībām.
Rakstā sniegtais skaidrojums par neaizvietojamo un neaizvietojamo aminoskābju avotiem un deficīta riskiem ir ļoti informatīvs un praktisks.
Atšķirība starp neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm ir labi formulēta, sniedzot visaptverošu izpratni par to avotiem un funkcijām organismā.
Rakstā ir efektīvi atspoguļota neaizvietojamo aminoskābju nozīme un to nozīme neaizvietojamo olbaltumvielu sintēzē, kas veic dzīvībai svarīgas ķermeņa funkcijas.
Raksta visaptverošais skaidrojums gan par neaizvietojamām, gan neaizvietojamām aminoskābēm piedāvā vērtīgas zināšanas par šo savienojumu nozīmi vispārējās ķermeņa funkcijas un veselības uzturēšanā.
Pilnīgi noteikti, raksts efektīvi pievēršas neaizvietojamo un neaizvietojamo aminoskābju nozīmei un to ietekmei uz cilvēka veselību un labklājību.
Raksts sniedz visaptverošu izpratni par neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm, izceļot to nozīmi olbaltumvielu sintēzē un ķermeņa funkcijās.
Piekrītu, tas arī atklāj to avotus un šo aminoskābju trūkumu ietekmi.
Salīdzināšanas tabula efektīvi ilustrē atšķirības starp neaizvietojamām un neaizvietojamām aminoskābēm, ļaujot vieglāk izprast to lomu.
Rakstā ir efektīvi nošķirtas neaizvietojamās un neaizvietojamās aminoskābes, uzsverot to lomu olbaltumvielu sintēzē un vispārējā ķermeņa veselībā.
Es atklāju, ka sadaļa par ieteicamo šo aminoskābju dienas devu ir īpaši saprotama, sniedzot praktiskus norādījumus sabalansēta uztura saglabāšanai.