Angļu valoda ir diezgan viegli pazīstama valoda. Ieteicams būt nevainojamam gramatikā, lai saprastu un būtu pilnība par jebkuru valodu. Tādējādi katrai valodai ir sava gramatika un noteikumi.
Angļu valodas gramatika satur darbības vārdus, lietvārdus, vietniekvārdus, laikus, modāļus, sinonīmus, antonīmus, homofonus un daudz ko citu. Termini “vajag” un “vajadzēja” ir daļa no modeļiem, un tiem ir mazākā atšķirība.
Atslēgas
- “Jā” un “vajadzēja” tiek lietoti, lai izteiktu pienākumu vai nepieciešamību, taču tie atšķiras sasprindzinājuma ziņā.
- “Vajadz” ir tagadnes laiks un attiecas uz kaut ko pašlaik nepieciešamu vai vajadzīgu, savukārt “vajadzēja” ir pagātnes laiks un attiecas uz kaut ko vajadzīgu vai pieprasītu pagātnē.
- “Vajadz” tiek lietots neformālā kontekstā, bet “vajadzēja” tiek lietots formālākos kontekstos.
Jā vs bija
“Jā” runā par jebkuru pienākumu vai piespiedu paziņojumu, bet “Vajadz” apspriež jebkuru nepieciešamību paziņojumā. Pirmais termins ir tagadnes un nākotnes laiks, bet otrais tiek izmantots pagātnes laikam.
Ir teikts, ka tas ir a pārejošs darbības vārds. To lieto, lai apzīmētu jebkuru subjektam uzliktu piespiešanu vai pienākumu. Tāpat ņemiet vērā doto apgalvojumu – gatavošanas uzdevums jāpaveic stundas laikā.
Šajā paziņojumā tiek teikts, ka subjekts ir spiests pabeigt darbu noteiktā termiņā.
Ir teikts, ka tas ir daļēji modāls darbības vārds. Un to izmanto, lai ar paziņojumu sniegtu jebkuru nepieciešamo komentāru. Tā kā “vajadzēja” ir pagātnes forma vārdam “vajag”, tāpēc to lieto tikai tad, ja kāds uzdevums ir veikts pagātnē.
Piemēram, man bija jāpabeidz savs darbs līdz pulksten 10:XNUMX. Subjekts savu darbu jau bija pabeidzis pagātnē.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Vajag | Vajadzēja |
|---|---|---|
| Lietošana | To lieto, ja tiek izteikts kāds pienākums vai piespiešana. | To lieto, ja ir izteikta kāda nepieciešamība. |
| Piemērs | Man ir jāpabeidz savs darbs laikā. | Tā kā viņa neizturēja eksāmenu, viņai bija atkārtoti jāierodas uz eksāmenu. |
| Saspringts | Tagadne vai nākotne | Pagātne |
| Izmantota ar | To lieto ar visiem daudzskaitļa priekšmetiem, tostarp I, Viņi, Tu un Mēs. | To lieto ar visiem priekšmetiem, bet pagātnes formā. |
| Iespējas | Darbības ir pabeigtas tikai tagad. | Darbības, kas ir pabeigtas pagātnē. |
Kas ir Jā?
“Jābūt” tiek uzskatīts par pārejošu darbības vārdu, ko izmanto, lai aprakstītu jebkuru obligātu situāciju. Šis termins galvenokārt attiecas uz kāda cita piespiešanu izpildīt uzdevumu noteiktā termiņā. Piemēram, ja mēs skatāmies tālāk sniegto paziņojumu -
Mums vajadzētu ir rīt ej uz skolu.
Iepriekš minētajā piemērā ir redzams, ka subjekts ir spiests vai viņam ir piespiedu kārtā izpildīt uzdevumu. Termins “jābūt” tiek lietots tagadnē un nākotnē. Struktūra teikuma veidošanai ar modālo darbības vārdu ir – Subject + Modal Verb + Have to.
Terminu var lietot trīs veidos – apstiprinoši, negatīvi un jautājoši. Zemāk ir daži to pašu piemēri.
Apstiprinošs - I ir pamosties 5 vecumā
Negatīvs - nedaru to ir pamosties 5 vecumā
Jautājošs - Vai es ir pamosties 5:XNUMX no rīta?
Terminu “jābūt” var lietot kopā ar visiem subjektiem to daudzskaitļa formās kopā ar vārdiem Es, Viņi, jūs un Mēs. Tas simbolizē darbu kas ir nepārtrauktā formā vai ir tikko pabeigts.
Kas ir jādara?
“Vajadzēja” tiek uzskatīts par daļēji modeļa darbības vārdu, un to galvenokārt izmanto, lai aprakstītu jebkuru nepieciešamo darbu, kas jāveic jebkurā subjekta paziņojumā. Informācijai ir jāatspoguļo darbs izdot tas ir izdarīts. Piemēram, ja mēs skatāmies tālāk sniegto paziņojumu -
Pēc mātes nāves viņa bija būt vitāli svarīga viņas ģimenei.
Darbs bija agrāk vai vēlāk tiks izdarīts.
Iepriekš minētajā piemērā ir novērojams, ka subjekta veiktais darbs paziņojumā ir laika nepieciešamība. Termins “vajadzēja” ir darbības vārda otrā un trešā forma, un to lieto pagātnes laikam.
Struktūra teikuma veidošanai ar terminu ir šāda – Subject + Had to + Trešā darbības vārda forma.
Iepriekš minēto terminu var lietot trīs veidos. Piemēram, tālāk norādītais apstiprinošais, negatīvais un jautājošais ir tie paši piemēri, kas saistīti ar piemēriem, kas sniegti sadaļā “Jāsa”, lai atvieglotu izpratni.
Termins “vajadzēja” tiek pārveidots par pirmo formu teikumu negatīvajiem un jautājošajiem veidiem.
Apstiprinošs - I bija pamosties agri 6:XNUMX
Negatīvs - ES ne ir pamosties agri 6:XNUMX
Jautājošs - Vai es ir mosties agri 6:XNUMX?
Galvenās atšķirības starp ir un vajadzēja
- Kad tiek uzlikts kāds pienākums vai piespiešana, kā izteiciens tiek lietots “jābūt”, bet jebkura nepieciešamība tiek lietots “, vajadzēja”.
- “Vajadz” tiek lietots tagadnes un nākotnes laikam, savukārt “Vajadzēja” tiek lietots pagātnes laikam.
- Darbībā, kas šobrīd ir pabeigta vai ir nepārtrauktā formā, tiek izmantots darbības vārds “jābūt”, savukārt pagātnē pabeigtās darbības izmanto darbības vārdu “vajadzēja”.
- “Vajadz” tiek lietots ar visiem priekšmetiem daudzskaitļa formā kopā ar vārdiem Jūs, mēs, es un viņi, savukārt “vajadzēja” tiek lietots ar katru problēmu, izņemot pagātnes formā.
- Piemēram, es Vajag izpildīt manus uzdevumus. Kamēr par Vajadzēja – Viņš bija devies atvaļinājumā uz Goa.
Atsauces
- https://www.jstor.org/stable/41301865?seq=1#metadata_info_tab_contents
- https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1198/000313006×152649
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Rakstā ir sniegts ieskats jēdzienu “have to” un “had to” lietošanā, tādējādi veicinot labāku angļu valodas gramatikas izpratni.
Es nevarēju vairāk piekrist. Raksts ir intelektuāli bagātinošs un izcili labi izskaidro atšķirības starp šiem terminiem.
Raksts ir lieliska atsauce, lai saprastu, kad lietot vārdus “jābūt” un “vajadzēja”, pamatojoties uz sasprindzinājumu un kontekstu.
Es nevarēju vairāk piekrist. Praktiskie piemēri ļauj vieglāk uztvert atšķirības un pareizi lietot terminus.
Raksts lieliski nošķir vārdus “jābūt” un “vajadzēja”, sniedzot bagātinošu ieskatu angļu valodas gramatikā.
ES piekrītu. Izpratne par atšķirībām ir ļoti svarīga, un rakstā šī informācija ir sniegta lieliski.
Rakstā ietvertā struktūra un piemēri nodrošina, ka lasītāji var efektīvi izmantot atšķirības starp “vajag” un “vajadzēja”.
Rakstā sniegti vērtīgi skaidrojumi par atšķirībām starp 'have to' un 'had to', palīdzot dziļāk izprast angļu valodas gramatiku.
Pilnīgi noteikti. Raksta padziļinātais skaidrojums ir noderīgs gan skolēniem, gan tiem, kam ir liela interese par angļu valodas gramatiku.
Paskaidrojumi, kas sniegti vārdiem “vajag” un “vajadzēja”, ir izsmeļoši, tādējādi atvieglojot atšķirību izpratni.
Pilnīgi noteikti. Rakstā sniegtais šo terminu lietojuma sadalījums ir neticami noderīgs izglītojamajiem.
Es augstu vērtēju šajā rakstā sniegto detalizēto analīzi par vārdiem “vajag” un “vajadzēja”. Tas ir ļoti informatīvs.
Šis raksts ir vērtīgs ceļvedis ikvienam, kurš cīnās ar angļu valodas gramatikas niansēm “jāno” un “vajadzēja”.
Man šķita, ka rakstā sniegtā salīdzināšanas tabula ir īpaši noderīga, lai izceltu atšķirības starp 'vajag' un 'vajadzēja'.
Angļu valodas gramatika ir būtiska, lai apgūtu jaunu valodu un izprastu tās nianses. Rakstā ir sniegta skaidra un kodolīga informācija par atšķirībām starp jēdzieniem “jāvajadzēja” un “vajadzēja”.
Pilnīgi piekrītu! Rakstā sniegtie skaidrojumi ļoti palīdz izprast kontekstu, kurā katrs termins tiek lietots.
Šajā rakstā ir sniegti noderīgi piemēri, kas ļauj viegli atšķirt jēdzienus “vajag” un “vajag”.
Rakstā ir efektīvi aplūkotas atšķirības lietošanā starp vārdiem “jāvajadzēja” un “vajadzēja”.
Pilnīgi noteikti. Tas ir labi strukturēts un informatīvs gabals ikvienam, kurš vēlas uzlabot angļu valodas gramatikas izpratni.
Šī raksta salīdzinājums ar vārdiem “jāveic” un “vajadzēja” kalpo kā lielisks resurss tiem, kas cenšas apgūt angļu valodas gramatiku.
Noteikti. Tas ir visaptverošs ceļvedis izglītojamajiem un izglītojoša lasāmviela tiem, kas meklē skaidrību par šo tēmu.
Rakstā ir skaidri izskaidroti gramatikas noteikumi attiecībā uz “vajag” un “vajadzēja”. Tas ir lielisks resurss angļu valodas apguvējiem.
Noteikti! Angļu valodas gramatika var būt sarežģīta, taču šajā rakstā ir vienkāršotas atšķirības starp jēdzieniem “vajag” un “vajadzēja”.