Mindfulness un Vipassana var izskatīties līdzīgi, taču tie abi ir atšķirīgi. Šie termini rada neskaidrības, jo to mērķis ir darīt līdzīgu darbību.
Mindfulness norāda uz pagātnes notikumu atcerēšanos, bet ne. Vipassana norāda uz saikni starp slepkavības ventilācijas atverēm un mūsu ķermeni. Uzmanība padara cilvēku pateicīgu par visu, kas atrodas viņu apkārtnē.
Atslēgas
- Uzmanība ir prakse būt klāt šajā brīdī, savukārt Vipassana ir apzinātības meditācija, kas koncentrējas uz sevis novērošanu un introspekciju.
- Uzmanību var praktizēt jebkurā darbībā, savukārt Vipassana tiek veikta atkāpšanās apstākļos.
- Mindfulness mērķis ir pievērst uzmanību pašreizējam brīdim bez sprieduma, savukārt Vipassana ir vērsta uz realitātes būtības novērošanu.
Uzmanība pret Vipassana
Starpība starp Domā Savādāk un Vipassana ir Mindfulness ir prāta apmācība, un Vipassana ir prāta meditācija, sēžot klusā vidē. Uzmanība pastāvēja ļoti ilgu laiku, taču tā radās tikai tad, kad profesors Dr Jon Kabat-Zinn ieviesa prāta garīgo apmācību, kas ir Mindfulness.
Mindfulness ir garīgās apmācības un meditācijas kombinācija. Masačūsetsas universitātes profesors Dr Jon Kabat-Zinn.
Tas uzsver, ka šī apmācība liek cilvēka domām palēnināt, un prātā un ķermenī nevajadzētu būt negatīvam. Tas ir treniņš, ko veic dziļi elpojot.
Vipassana ir ieskatu meditācija. Šī ir vecākā prakse Budistu meditācija. Šīs meditācijas mērķis ir ļaut cilvēkam redzēt patiesību par parādību neapmierinošo, nepastāvību un nesavtību.
Šī prakse ir sevis izpētes ceļojums. Šī ir maiga meditācijas tehnika. Tā ir saikne starp prātu un ķermeni.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Domā Savādāk | Vipassana |
|---|---|---|
| laipns | Garīgā apmācība | Meditācija |
| Ievietots iekšā | Pēdējos gados | Budistu laiks |
| Izstrādāja | Dr Jon Kabat Zinn | Budistu mūks |
| Koncentrēt | Noņemiet negatīvās domas | Koncentrējies sevī |
| Cik | Dziļa elpošana | Aizvērtas acis un sakrustotas kājas klusā vidē |
| Mērķis | Koncentrējieties uz tagadni | Patiesība par nepastāvību |
Kas ir prātīgums?
Uzmanība ir jebkura cilvēka prāta klātbūtne. Personai ir jāzina sava tagadne. Viņiem vajadzētu zināt, kas viņi ir un kur viņi šobrīd atrodas.
Viņiem nevajadzētu pārmērīgi reaģēt uz kaut ko savā apkārtnē. Tām vajadzētu būt pateicīgs par visu, kas atrodas viņu apkārtnē.
Praksei ir nepieciešama garīga apmācība, kurā personai ir jākoncentrējas, turot aizvērtas acis. Šī ir apmācība, kurā cilvēks dalās ar visu ar emocijām un sūta signālus smadzenēm.
Tas ir tiešs cilvēka domu kontakts ar smadzenēm un maņām.
Uzmanība ir ne tikai meditācija ar aizvērtām acīm, bet drīzāk tā ir prakse, kurā cilvēks nekļūst pārāk aktīvs, lai veiktu darbu.
Cilvēks var mierīgi veikt savu rutīnas darbu, nevis kliegt telefona zvanā, uz kuru var pieklājīgi atbildēt. Šīs prakses veido Mindfulness.
Uzmanība ir uzmanības pievēršana darbam, nevērtējot nevienu darbību vai kāda cita darbību. Tā drīzāk ir uzmanība, ko jūs pievēršat visam apkārtējā vidē.
Šī apmācība ir saistīta ar sevis izpratni. Tam ir vajadzīga arī gudrība cilvēka rīcībā. Personai vajadzētu nomierināt smadzenes un veltīt laiku sev.
Kas ir Vipassana?
Vipassana nāk no sanskrita vārda, kas nozīmē īpašs. Budisti uzskata Vipasanu par ieskatu. Vipassanai ir divas īpašības, kas ir prāta trenēšana un prāta nomierināšana.
Tā ir Vipassana priekšrocība. Šis ir meditācijas veids, kas liek ieskatīties sevī.
Tas liek pamanīt savu patieso būtību. Šīs meditācijas prakses tika pārtrauktas desmitajā gadsimtā, un vēlāk šo praksi atkal izvirzīja Konbaungs un Toungoo astoņpadsmitajā gadsimtā.
Tas atslābina jūsu prātu. Tas rada iekšējā miera sajūtu. Prāts kļūst mierīgs. Vipassana ir vingrinājumu komplekts.
Šī ir prakse, lai novērotu sevi, pastāvīgi koncentrējoties. Šīs meditācijas mērķis ir padarīt jūsu prātu mierīgu, koncentrēties uz realitāti un pieņemt realitāti bez jebkādiem spriedumiem.
Uztraukumam nevajadzētu būt prātā. Prātam vajadzētu koncentrēties, un tam vajadzētu nomierināties.
Šī prakse joprojām tiek veikta, jo tai ir lielas priekšrocības garīgajai veselībai, un tā ir lielisks stresa mazināšanas līdzeklis. Notika meditācijas kurss, kas parādīja, ka dalībniekiem ir samazinājies stresa līmenis.
Viņi bija laipni pret sevi un uztvēra savas labklājības nozīmi nekā dalībnieki, kuri to neuztvēra.
Galvenās atšķirības starp Mindfulness un Vipassana
- Uzmanība ir garīga apmācība, savukārt Vipassana ir meditācija.
- Uzmanību ieviesa Masačūsetsas universitātes profesors, un budisti izstrādāja Vipassana.
- Mindfulness izstrādāja Dr.Jon Kabat-Zinn, un Vipassana izstrādāja budistu mūks.
- Uzmanības spiediens, lai novērstu negatīvās domas no prāta, un Vipassana ir vingrinājumu kopums.
- Uzmanība ietver dziļu elpošanu, bet Vipassana jāveic klusā vietā ar taisnu muguru un sakrustotām kājām.
- Uzmanība koncentrējas uz tagadni, bet Vipassana ir nepastāvības patiesība.
- https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1080/j.1440-1614.2006.01794.x
- https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0167876013001888
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Chara Yadav ir ieguvusi MBA grādu finansēs. Viņas mērķis ir vienkāršot ar finansēm saistītas tēmas. Viņa ir strādājusi finanšu jomā apmēram 25 gadus. Viņa ir vadījusi vairākas finanšu un banku nodarbības biznesa skolām un kopienām. Vairāk lasiet pie viņas bio lapa.
Salīdzināšanas tabulā sniegts kodolīgs pārskats par galvenajām atšķirībām starp Mindfulness un Vipassana. Tas ir noderīgi skaidrības labad.
Patiešām, Eharis. Skaidra izpratne par atšķirībām palīdz pieņemt apzinātu lēmumu par to, kura prakse vislabāk atbilst personīgajiem mērķiem.
Mindfulness un Vipassana definīcija un to vēsturiskā nozīme uzsver šo kontemplatīvās prakses dziļo ietekmi uz personīgo attīstību.
Labi teikts, Matilda. Iedziļināšanās šo prakšu vēsturiskajā un filozofiskajā dimensijā bagātina mūsu izpratni par to pārveidojošo ietekmi uz indivīdiem.
Diskusija par Mindfulness un Vipassana praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē kalpo kā atgādinājums par to nozīmi garīgās skaidrības un miera veicināšanā.
Pilnīgi noteikti, Sofija. Apzinoties šādas prakses sekas reālajā pasaulē, mēs tos iedrošinām iekļaut savā dzīvē, lai nodrošinātu holistisku labklājību.
Es novērtēju visaptverošos Mindfulness un Vipassana skaidrojumus. Ir ļoti svarīgi iedziļināties šo prakšu izcelsmē, filozofijā un mērķos.
Pilnīgi noteikti, Lūiss. Izpratne par vēsturisko un filozofisko fonu pastiprina mūsu izpratni par šīm kontemplatīvajām tradīcijām.
Koncentrēšanās uz sevis izpratni, gudrību un iekšēju mieru Mindfulness un Vipassana izceļ to pārveidojošo raksturu garīgās labklājības uzturēšanā.
Labi formulēts, Sāra. Ir aizraujoši redzēt, kā šīs prakses mudina mūs izkopt lielāku pašapziņas sajūtu un emocionālo līdzsvaru.
Detalizētie Mindfulness un Vipassana skaidrojumi uzsver pašrefleksijas un sevis izpētes ceļojuma nozīmi šajās kontemplatīvajās praksēs.
Pilnīgi piekrītu, Hārvij. Iesaistīšanās šajās praksēs sniedz dziļu iespēju personīgai izaugsmei un pašpārbaudei.
Ieskats Mindfulness un Vipassana pamatprincipos atklāj to, kā tie veicina emocionālo regulējumu un pašapziņu.
Labi teikts, Rej. Ir interesanti redzēt, kā šīs prakses laika gaitā ir attīstījušās un turpina ietekmēt mūsu garīgo un emocionālo labklājību.
Es nevaru vairāk piekrist, Rej. Šo kontemplatīvo prakšu izpēte ļauj mums iegūt dziļāku izpratni par to pārveidojošo ietekmi.
Mindfulness un Vipassana pamatprincipu un mērķu izskaidrošana sniedz vērtīgu ieskatu viņu atšķirīgajās pieejās garīgajai apmācībai un meditācijai.
Mindfulness un Vipassana salīdzinājums sniedz niansētu izpratni par to unikālo metodiku un ieguvumiem, ko tās piedāvā garīgajai labklājībai.
Pilnīgi noteikti, Rūbija. Šo prakšu dažādo pieeju atpazīšana palīdz mums ar lielāku uzmanību izpētīt kontemplatīvas tradīcijas.
Gan Mindfulness, gan Vipassanai ir savi unikāli veidi, kā attīstīt pašapziņu un introspekciju. Tas ir aizraujoši, kā viņi atšķiras savās pieejās.
Pilnīgi noteikti, Steisija. Ir svarīgi apzināties dažādās filozofijas, kas ir šīs prakses pamatā, un to, kā tās var ietekmēt mūsu garīgo labklājību.
Piekrītu, Steisij. Izpratne par atšķirībām starp abiem var sniegt vērtīgu ieskatu dažādās meditācijas un garīgās apmācības praksēs.