Uzmanība pret jogu: atšķirība un salīdzinājums

Mūsu ķermenis prasa atpūtu un mieru. Mūsu ķermenis strādā un neatpūšas visu dienu. Tāpat kā jebkurai citai lietai, arī mūsu ķermenim ir jāatrod miers. Labākais veids ir saglabāt savu prātu tīru un atsvaidzināt to.

Otrs labākais veids ir nodarboties ar jogu katru dienu. Tas palīdzēs ķermenim atpūsties un saglabāt formu. Joga un apzinātība palīdz ķermenim saglabāt veselību un būt skaidram ar prātu.

Atslēgas

1. Uzmanība ir garīga prakse, kas koncentrējas uz pašreizējā brīža apzināšanos un pieņemšanu, savukārt joga ir fiziska un garīga disciplīna ar plašāku prakšu klāstu.
2. Joga ietver fiziskas pozas, elpošanas paņēmienus un meditāciju, savukārt apzinātība uzsver garīgo apmācību.
3. Uzmanību var integrēt ikdienas aktivitātēs, savukārt jogai ir nepieciešamas īpašas prakses.

Uzmanība pret jogu

Domā Savādāk ir garīga prakse, kas ietver uzmanības pievēršanu pašreizējam brīdim bez sprieduma. To praktizē ar meditācijas palīdzību. Joga ir fiziska un psiholoģiska prakse, kas radusies senajā Indijā. Tas ietver virkni pozu vai "asanu", kas tiek praktizētas secīgi, kā arī elpošanas vingrinājumi un meditācija.

Domā Savādāk ir metode, kā saglabāt mieru un ieklausīties sevī. Tas palīdz jums koncentrēties uz to, ko darāt tieši tad, un domāt par to.

Kad jūtaties saspringts un nemierīgs, mindfulness palīdz ātri koncentrēties un atbrīvoties no stresa. Regulāra šīs metodes praktizēšana var jums daudz palīdzēt.

Joga palīdz jūsu ķermenim saglabāt stāju un līdzsvaru jūsu dzīvē. Tas ļauj jums saglabāt ķermeņa struktūru, kad esat saspringts un slims nemiers.

Jogai ir dažādas metodes un vingrinājumi, kas ļauj cilvēkiem visu saglabāt. Tas dod tik daudz labumu jūsu ķermenim. Joga var atrisināt jūsu problēmas garīgi un pat fiziski.

Salīdzināšanas tabula

Uzmanības prakse palīdz iegūt motivāciju pašreizējā situācijā un ļauj līdzsvarot situāciju.	Domā Savādāk	Joga
Nozīme	Uzmanības prakse palīdz iegūt motivāciju pašreizējā situācijā un palīdz līdzsvarot situāciju.	Joga nozīmē ķermeņa un prāta pārveidošanu mierīgā fāzē ar vingrinājumu palīdzību.
Prakse	Jogai ir dažādas prakses un struktūras formas. Tas palīdz atjaunot ķermeņa formu un atgūt veselību.	Joga ir prakses veids, ko labāk veikt no rīta pirms brokastīm un pēc vakara tējas.
Laiks	Uzmanība jāveic vismaz 20 minūtes katru dienu. Ja neesat aizņemts, izpildiet to 10 minūtes.	Tas nodrošina mierīgu prāta stāvokli, līdzsvaro prātu ar ķermeņa nepieciešamību. Pārvērš stresu relaksācijā.
Tulkojumi	Tas nodrošina mierīgu prāta stāvokli un līdzsvaro prātu ar ķermeņa nepieciešamību. Pārvērš stresu relaksācijā.	Joga tiek sekota līdzi Patandžali vēsturē. Patandžali seko rutīnai un jogas praksei no savas pagātnes.
Ieguvumi	Tas nodrošina mierīgu prāta stāvokli un līdzsvaro prātu ar ķermeņa nepieciešamību. Pārvērš stresu relaksācijā.	Joga sniedz tik daudz labumu, ka ar vingrinājumu palīdzību tā var palīdzēt jums izārstēt slimības dažādos veidos.

Kas ir prātīgums?

Uzmanība ir koncentrācija, kurā jūs koncentrējaties uz to, lai pilnībā apzinātos to, ko jūtat un piedzīvojat pašreizējā brīdī, bez kritikas vai paskaidrojumiem.

Mindfulness ir relaksācijas paņēmiens, kurā tiek izmantotas elpošanas metodes, stresa samazināšana un citas metodes, lai palīdzētu prātam un ķermenim atslābināties un mazināt stresu.

Daudz laika pavadīšana domāšanai, patiesām rūpēm, sapņošanai vai negatīvu vai dīvainu ideju iztēlei var būt nogurdinoši.

Tas var arī palielināt uzņēmību pret stresu, trauksmi un nomāktu garastāvokli. Uzmanības aktivitātes var palīdzēt novirzīt uzmanību no domāšanas jēdziena un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.

Uzmanības aktivitātes ir vienkāršas, un tās var veikt jebkur un jebkurā laikā. Saskaņā ar pētījumiem savu maņu izmantošana ārpusē ir ļoti izdevīga.

Atrodiet laiku, kad varētu būt a kluss zonā bez traucēkļiem vai pārtraukumiem organizētākām relaksācijas metodēm, piemēram, ķermeņa skenēšanai vai sēdus meditācijai.

Šo treniņa veidu var veikt, vispirms pamostoties no rīta, pirms sākat savu ikdienas rutīnu. Apmēram sešus mēnešus mēģiniet praktizēt meditāciju katru dienu. Uzmanība laika gaitā var kļūt par otru dabu.

Uzskatiet to par solījumu sazināties ar sevi un rūpēties par sevi.

Kas ir joga?

Joga ir garīga prakse, kuras mērķis ir panākt ķermeņa un prāta mieru. Tas ir balstīts uz ļoti delikātu zinātni. Tā ir gan māksla, gan zinātne par veselīgu dzīvesveidu.

Joga nāk no Sanskrits saknes "Yuj", kas nozīmē "savienot, saistīt vai apvienot". Joga saskaņā ar jogas tekstiem attiecas uz apzinātas pieredzes apvienošanu ar universālā prāta pieredzi, kas nozīmē pilnīgu līdzsvaru starp ķermeni un prātu, kā arī starp cilvēku un dabu.

Pēc pašreizējo zinātnieku domām, viss Visumā ir tikai a pārdomas no tām pašām kvantu debesīm. Tiek uzskatīts, ka joga ir praktizēta kopš civilizācijas pirmsākumiem.

Joga ir zinātne, kas datumi tūkstošiem gadu, ilgi pirms reliģiju vai uzskatu sistēmu pastāvēšanas. Šiva tiek uzskatīts par pašu pirmo jogu (Adiyogi) un pirmo Skolotāju (Adi Master) jogas mitoloģijā.

Adiyogi savas plašās zināšanas iepludināja teiksmainajos Saptariši jeb “septiņos gudrajos” Himalaju Kantisarovāra ezerā pirms dažiem tūkstošiem gadu.

Šo spēcīgo jogas zinātni visā pasaulē izplatīja gudrie, aptverot Āziju, Tuvos Austrumus, Centrālāfriku un Latīņameriku.

Mūsdienu vēsturnieki ir atzīmējuši un brīnījušies par pārsteidzošajām līdzībām starp senajām sabiedrībām visā pasaulē.

Galvenās atšķirības starp apzinātību un jogu

1. Atšķirība starp apzinātību un jogu, ko jūs varat redzēt, ir veids, kā to darīt. Abiem terminiem ir dažādi prakses veidi, un tiem ir arī dažādi rezultāti.
2. Meditācijas veids, kas palīdz cilvēkiem koncentrēties, atpūsties un prātam būt miera pilnam. Turpretim joga ir veselīga dzīvesveida māksla un zinātne ar elpošanas tehnikas un ķermeņa pozu palīdzību.
3. Uzmanība palīdz atdzīvināt mirkli, ko mēs piedzīvojam savā dzīvē, un piedzīvot to pašreizējā brīdī, nevis apmaldīties domās par to. Un jogā tas padara mūsu prātu stabilu un palīdz tam koncentrēties uz katru mirkli, ko mēs savā dzīvē veicam ar fizisku mijiedarbību.
4. Mindfulness galvenokārt koncentrējas uz prātu ar mieru un izpratni par stresa līmeni. Tas atslābina ķermeni, lai lēnām strādātu un mierīgi izbaudītu katru mūsu dzīves mirkli. Jogai ir dažādas pozas, kas palīdz savienot prātu, garu un ķermeni, lai iegūtu veselīgu ikdienas dzīvi.
5. Uzmanību var praktizēt katru dienu, kad vien vēlaties, jo tam nav noteikts periods. Joga jānodarbojas katru dienu no rīta pamostoties un arī vakarā, lai ķermenim, prātam un garam būtu labs rezultāts.

Atsauces

1. https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/15299732.2020.1760167
2. https://link.springer.com/article/10.1007/s10943-009-9305-3

Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā