Termini “Statūtā sapulce” un “Ārkārtas pilnsapulce” ir saistīti ar uzņēmuma akcionāru sapulcēm.
Atslēgas
- Statūtu sapulce ir obligātā sapulce, ko valsts sabiedrība sarīko noteiktā termiņā pēc tās dibināšanas. Turpretim ārkārtas pilnsapulce (EGM) ir akcionāru sapulce, kas notiek ārpus kārtējās ikgadējās kopsapulces.
- Statūtās sapulces mērķis ir sniegt akcionāriem uzņēmuma atjauninājumus un finanšu pārskatus, savukārt EGM risina steidzamus vai īpašus jautājumus, kuriem nepieciešams akcionāru ieguldījums.
- Statūtos noteiktās sanāksmes notiek tikai vienu reizi uzņēmuma dzīves laikā, savukārt EGM var sasaukt vairākas reizes pēc vajadzības.
Statūtu sapulce pret ārkārtas pilnsapulci
Atšķirība starp statūtu sapulci un ārkārtas pilnsapulci ir sapulces norises laikā. Statūtu sapulce notiek tieši pirmā finanšu gada sākumā, savukārt īpašā publiskā sapulce notiek jebkurā laikā, izņemot ikgadējo akcionāru sapulci.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana statūtu sapulce ir pirmais, kas pieder akcionāriem, pirms uzņēmums ir gatavs veikt uzņēmējdarbību tirgū. Šeit tiek veikta ievada, biznesa plāna galīgās pārskatīšanas un tā tālāk.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana ārkārtas pilnsapulce notiek atsevišķi no ikgadējās akcionāru sapulces (noteikta noteiktā datumā un laikā). To veic ārkārtas situācijā vai ja jāpieņem steidzami lēmumi.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Statūtu sapulce | Ārkārtas pilnsapulce |
---|---|---|
Definīcija | Tas tiek rīkots, pirms uzņēmums sāk veikt jebkāda veida uzņēmējdarbību. | Tā notiek jebkurā laikā, izņemot ikgadējo akcionāru sapulci, kas tiek plānota katru gadu. |
Turēto reižu skaits | Statūtu sapulce notiek tikai vienu reizi uzņēmuma darbības laikā, vienu vai sešus mēnešus pirms uzņēmējdarbības sākuma. | Atkarībā no jautājuma ārkārtas kopsapulci var sasaukt vairākas reizes. |
Iemesls zvanīt | Tā ir uzņēmuma akcionāru sākotnējā sapulce vai kārtējā sapulce. | Izsaukts ārkārtas stāvokļa gadījumā vai ja kāds steidzams jautājums ir jāapspriež ar akcionāriem. |
Pārrunātie jautājumi | Tiek apspriesti jautājumi par uzņēmuma dibināšanu un pieņemti galīgie lēmumi (sastādīts likumā noteiktais ziņojums) | Pārrunātās tēmas – juridiskie jautājumi, direktoru vai vadītāju atcelšana, steidzami jautājumi. |
Uzņēmumu veidi | Statūtu sapulce ir jārīko tikai valsts sabiedrībām. | Šeit sanāksmi var rīkot valsts, privātie un valsts uzņēmumi; ja tiek piespiesti, viņiem ir pienākums to paturēt. |
Kas ir statūtu sapulce?
Statūtu sapulce tiek rīkota no 6 mēnešiem līdz vienam pirms uzņēmuma darbības uzsākšanas, kas būtu pirms uzņēmuma pirmā fiskālā gada sākuma.
Šī sapulce ir pirmā uzņēmuma akcionāru sapulce, un tā notiek tikai vienu reizi uzņēmuma darbības laikā. Šī sapulce ir nepieciešama, jo tā būtu pirmā sākotnējā akcionāru sapulce.
Tagad visiem uzņēmumiem, piemēram, privātajam un valsts sektoram, šī sanāksme nav jāvada. Tikai sabiedriskais sektors uzņēmumiem ir jāpiedalās statūtu sapulcē un jāizstrādā ziņojums.
Valdei 21 dienu pirms sapulces katram uzņēmuma loceklim jāiesniedz likumā noteiktais ziņojums, kurā ir ietverta dažāda informācija par uzņēmumu, piemēram,
- Informācija par visiem direktoru padomes locekļiem, akcionāriem un citiem galvenajiem uzņēmuma locekļiem.
- Saņemtā nauda par uzņēmuma akcijām.
- Kopējais akciju skaits, kas piešķirts katram uzņēmuma dalībniekam, ieskaitot akcionārus un direktorus.
- Kvītis un maksājumi pārdevējiem vai jebkuri pirkumi, ko uzņēmums veicis, lai uzsāktu uzņēmējdarbību.
Sanāksme galvenokārt balstās uz likumā noteiktā ziņojuma saturu. Deputāti var uzdot šaubas vai uzdot jebkādus jautājumus par informāciju. Uzņēmuma valde vienbalsīgi piekrīt, ja ir nepieciešamas kādas izmaiņas, un tikai tad tās var pieņemt.
Kas ir ārkārtas kopsapulce?
Ārkārtas pilnsapulce ir uzņēmuma akcionāru sapulce, kas notiek nenoteiktā laikā.
Sesiju var sasaukt, ja tam piekrīt visi akcionāri, un tā notiek atsevišķi no ikgadējās sapulces, kas ir noteikta katru gadu noteiktā laikā un datumā. Šī tikšanās var notikt vairākas reizes, atkarībā no lietas.
Uzņēmumi, kas pieder visiem sektoriem, piemēram, privātajiem, valsts un valdības, var rīkot ārkārtas pilnsapulci. Tagad tā nav obligāta sapulce, bet, ja tam piekrīt visi direktori un akcionāri, uz to ir jāierodas visiem.
Šī sanāksme tiek rīkota, ja ir jāapspriež kāds ārkārtas vai kāds steidzams jautājums, piemēram,
- Jautājumi par uzņēmuma pašreizējo darbību.
- Jebkādas juridiskas problēmas, ar kurām varētu saskarties uzņēmums vai jebkurš dalībnieks
- Direktora, akcionāra vai jebkura izpilddirektora atcelšana ar vienprātīgu balsojumu.
Ārkārtas kopsapulce tiek sasaukta ārkārtas stāvokļa laikā, un to var sasaukt jebkurā datumā un laikā, pat brīvdienās vai brīvdienās.
Galvenās atšķirības starp statūtu sapulcēm un ārkārtas kopsapulcēm
- Statūtu sapulce tiek sasaukta pirms pirmā fiskālā gada sākuma. Ārkārtas kopsapulce notiek nenoteiktā gada laikā un atšķiras no ikgadējās sapulces, kas notiek katru gadu noteiktā datumā un laikā.
- Statūtu sapulce notiek tikai vienu reizi uzņēmuma darbības laikā, savukārt ārkārtas pilnsapulci var sasaukt jebkurā laikā un tik reižu, cik nepieciešams.
- Statūtā noteiktā sapulce ir visu galveno dalībnieku sākotnējā sapulce, kuriem ir jāpiedalās, ja uzņēmums to pieprasa. Ārkārtas sapulce tiek sasaukta ārkārtas vai steidzamības kārtā.
- Statūtajā sanāksmē pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas tiek apspriests ziņojums ar visu uzņēmuma informāciju. Ārkārtas pilnsapulcē tiek apspriesti juridiski jautājumi vai jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma darbību šobrīd.
- Statūtu sapulces ir obligātas tikai valsts uzņēmumiem, savukārt visi privātie, valsts un valsts sektora uzņēmumi var rīkot ārkārtas pilnsapulces.
- https://www.jstor.org/stable/20236668
- https://eprints.whiterose.ac.uk/79848/1/_2006_CLJ_92_Shareholder_Governance.pdf
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Chara Yadav ir ieguvusi MBA grādu finansēs. Viņas mērķis ir vienkāršot ar finansēm saistītas tēmas. Viņa ir strādājusi finanšu jomā apmēram 25 gadus. Viņa ir vadījusi vairākas finanšu un banku nodarbības biznesa skolām un kopienām. Vairāk lasiet pie viņas bio lapa.
Būtisks ir uzsvērts, ka statūtu sapulces notiek tikai vienu reizi uzņēmuma dzīves laikā, savukārt ārkārtas pilnsapulces var sasaukt vairākas reizes. Tas nodrošina skaidrību par šo sanāksmju nepieciešamību.
Reālās dzīves piemēru izmantošana un detalizēts katras sanāksmes saturs padara šo rakstu par būtisku lasāmvielu tiem, kas vēlas izprast šo sanāksmju nozīmi un funkcijas.
Visaptverošā salīdzināšanas tabula efektīvi ilustrē galvenās atšķirības starp likumā noteiktajām un ārkārtas pilnsapulcēm.
Šī raksta informatīvais raksturs ir izdevīgs personām, kuras cenšas iegūt skaidrību par šo korporatīvo sanāksmju mērķiem.
Likumā noteiktā ziņojuma un tā satura skaidrojums, kā arī sapulces mērķis sniedz svarīgu ieskatu sākotnējā akcionāru sapulcē. Šis raksts ir vērtīgs resurss tiem, kas iesāc korporatīvās sanāksmes.
Sīkāka informācija par likumā noteiktajiem ziņojumiem un tajos ietvertā informācija man šķita īpaši informatīva.
Piekritu! Raksts lieliski apraksta likumā noteiktās sanāksmes prasības.
Atšķirība starp sanāksmēm ir ļoti svarīga, lai akcionāri un potenciālie investori saprastu. Tas ir skaidrs statūtu sapulču un ārkārtas kopsapulču izmantošanas un mērķa sadalījums.
Šis raksts sniedz lielisku ieskatu gan akcionāriem, gan topošajiem uzņēmējiem.
Tas noteikti sniedz visaptverošu izpratni tiem, kas vēlas uzzināt vairāk par korporatīvajām sanāksmēm.
Rakstā sniegts skaidrs un kodolīgs statūtu sapulces un ārkārtas pilnsapulces salīdzinājums. Tas palīdz izprast būtiskās atšķirības starp abiem.
Es atklāju, ka katrā sanāksmē apspriestā sadalījums ir diezgan informatīvs.
Statūtu sapulces un ārkārtas pilnsapulces funkciju apraksts ir labi nošķirts. Šis raksts sniedz vērtīgu informāciju gan uzņēmuma vadībā iesaistītajām personām, gan akcionāriem.
Pilnīgi noteikti! Šis raksts kalpo kā visaptverošs ceļvedis, lai izprastu dažādas korporatīvās sanāksmes un to sekas.
Atšķirība starp statūtu sapulci un ārkārtas pilnsapulci, kā arī to attiecīgajām prasībām, ir efektīvi izklāstīta pantā. Tajā ir sniegta rūpīga šo korporatīvo sanāksmju analīze.
Es novērtēju uzmanību detaļām, skaidrojot statūtu sapulču un ārkārtas kopsapulču sarežģījumus.
Tas ir lielisks salīdzinājums starp statūtu sapulci un ārkārtas pilnsapulci. Galvenās atšķirības ir skaidri izskaidrotas, un tabula ļauj viegli saprast atšķirības.
ES piekrītu! Sniegtā informācija ir ļoti noderīga ikvienam, kas cenšas izprast atšķirības starp šāda veida uzņēmuma sanāksmēm.
Detalizētā salīdzināšanas tabula ir īpaši noderīga, lai apkopotu atšķirības starp statūtu sapulcēm un ārkārtas kopsapulcēm.
Svarīga atziņa ir uzsvars uz to, ka likumā noteiktās sanāksmes ir obligātas valsts uzņēmumiem, bet ne privātiem vai ar valdību saistītiem uzņēmumiem. Tas nodrošina caurskatāmību valsts uzņēmumos jau no paša sākuma.