Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, jo tā var padarīt cilvēku fiziski vāju. Mūsdienu dzīvesveids kļūst arvien drudžaināks, kad cilvēkiem nav laika tērēt lietām, kas viņiem patīk.
Šāda neuzmanīga cilvēku uzvedība izraisa vairākus garīgus traucējumus, piemēram, pielāgošanās traucējumus un trauksmes traucējumus.
Atslēgas
- Pielāgošanās traucējumi ir īslaicīga emocionāla vai uzvedības reakcija uz konkrētu stresa faktoru, savukārt trauksmes traucējumi ir hroniski garīgās veselības stāvokļi, kam raksturīgas pārmērīgas bailes vai bažas.
- Pielāgošanās traucējumu simptomi izzūd sešu mēnešu laikā, savukārt trauksmes traucējumi var saglabāties gadiem ilgi bez ārstēšanas.
- Pielāgošanās traucējumu ārstēšana ir vērsta uz pārvarēšanas stratēģijām un atbalstu, savukārt trauksmes traucējumiem var būt nepieciešamas zāles un ilgstoša terapija.
Pielāgošanās traucējumi pret trauksmes traucējumiem
Pielāgošanās traucējumi ir stāvoklis, kas rodas, reaģējot uz saspringtu vai traumatisku dzīves notikumu, piemēram, šķiršanos, pārcelšanos vai darba zaudēšanu. No otras puses, trauksmes traucējumi ir apstākļu grupa, ko raksturo pārmērīga un pastāvīga uztraukums vai bailes par ikdienas situācijām.
Pielāgošanās traucējumi ir saistīti ar apstākļiem, kas saistīti ar stresu. Personai, kurai ir šis traucējums, ir grūti sazināties ar cilvēkiem.
Pielāgošanās traucējumiem var būt liela nozīme, radot problēmas skolā, darbā vai, vēl svarīgāk, šīs personas attiecībās. Stresa līmenis paaugstinās pielāgošanās traucējumi.
Trauksmes traucējumi ir viens no visbriesmīgākajiem traucējumiem, kas var būt. Trauksmi var izraisīt sīki notikumi, bet tas var izraisīt nopietnus fiziskus un garīgus bojājumus.
Trauksme ir diezgan normāla sajūta, ko var izraisīt tādi notikumi kā runāšana vai dejošana cilvēku priekšā vai pirms visvairāk gaidītajiem rezultātiem.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzinājuma parametri | Pielāgošanās traucējumi | Trauksmes traucējumi |
---|---|---|
Nozīme | Pielāgošanās traucējumus var raksturot kā cilvēka uzvedību, kad viņš pārmērīgi reaģē un pārslogo. | Trauksmes traucējumi tiek raksturoti kā cilvēka uzvedība, kad viņš kļūst nervozs un uztraucas par sīkumiem. |
ilgums | Pielāgošanās traucējumi tiek uzskatīti par īslaicīgu stresa domu vai depresijas stāvokli, kas uzbrūk pēkšņi. | Trauksmes traucējumi ir slimība, bet vairāk kā ieradums, ko var izraisīt sīkas situācijas. |
Izraisīt | Pielāgošanās traucējumi var rasties saspringta dzīvesveida un traumējošu notikumu dēļ, kas notikuši cilvēka dzīvē. | Cilvēks var iegūt trauksmes traucējumus no savām ģimenes saknēm, garīgās slimības, depresijas, konkrētas situācijas, kas to imitē. |
Panikas lēkme | Ja cilvēks cieš no pielāgošanās traucējumiem, viņš var saspringt, bet viņš nekad nesaņem panikas lēkmes. | Ļoti bieži rodas panikas lēkme, ja cilvēkam ir trauksmes traucējumi. |
Simptomi | Pielāgošanās traucējumus var diagnosticēt, pamanot tādus simptomus kā skumjas, negatīvas domas, apetītes un miega trūkums utt. | Personai ar trauksmes traucējumiem ir tādi simptomi kā pārmērīga svīšana, smaga elpošana, ātra sirdsdarbība, slikta dūša, nogurums utt. |
Kas ir pielāgošanās traucējumi?
Persona, kas cieš no pielāgošanās traucējumiem, var piedzīvot vairāk stresa nekā parasts cilvēks. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz šīs personas dzīvi, radot pēkšņas izmaiņas emocionālajā uzvedībā.
Reakcija uz saspringtu notikumu vai situāciju kļūst pārmērīga, kas var pat ietekmēt personas fizisko veselību.
Tomēr pielāgošanās traucējumi neuzskata par garīgu slimību, tā tiek raksturota kā masveida reakcija uz situāciju, kas rada stresu.
Cilvēks, ciešot no šī traucējuma, var kļūt ļoti jūtīgs un emocionāls. Pielāgošanās traucējumu simptomus arī nav viegli izpētīt, jo tie var atšķirties no cilvēka uz cilvēku.
Šis traucējums maina domāšanas veidu, kad šķiet, ka neliels stresa daudzums ir liels haoss.
Taču, lai noteiktu, vai persona cieš no pielāgošanās traucējumiem, var meklēt simptomus, piemēram, ja persona bieži raud, ja viņam ir miega traucējumi un apetītes zudums, ja viņam ir problēmas ar parasto darbību veikšanu vai viņam ir domas par pašnāvību.
Cilvēki ar šo traucējumu nespēj izbaudīt lietas savā dzīvē un kļūst skumji un saspringti diezgan steidzīgi.
Ja cilvēks pamana šādas uzvedības izmaiņas kādam citam vai varbūt sevī, viņam pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie draugiem un ģimenes, terapeitiem, psihologiem.
Kas ir trauksmes traucējumi?
Stresa periods ir pazīstams kā nemiers, un to izraisa pārliecības trūkums vai dažreiz nedrošība.
Tas izraisa cilvēkā bailes no noteiktām lietām, un lielākoties tas ir saistīts ar pārdomāšanu un smadzeņu kopējo reakciju uz stresa notikumiem.
Tā ir smadzeņu funkcija, kas ir noderīga, lai brīdinātu cilvēku no gaidāmajām briesmām.
Kad šī trauksmes sajūta kļūst milzīga un nekontrolējama, to sauc par trauksmes traucējumiem. Personai ar trauksmes traucējumiem var novērot tādus bieži sastopamus simptomus kā pastiprināta sirdsdarbība, nogurums, ātra elpošana, svīšana, trīce.
Trauksmi var iedalīt tādās daļās kā panikas traucējumi, fobijas, sociālās trauksmes traucējumi, separācijas trauksme utt.
Šis traucējums var likt cilvēkam uztraukties un baidīties no noteiktām lietām. Un, kad tas kļūst nopietnāks, cilvēks var saskarties ar tādām problēmām kā elpas trūkums, miega trūkums, nekustīgums, koncentrēšanās grūtības utt.
Cilvēku ar trauksmes traucējumiem nevar viegli nomierināt, un viņam var būt pat slikta dūša.
Viņa rokas un ķermenis trīc, un viņa mute kļūst sausa. Pēc ekspertu domām, galvenie trauksmes traucējumu cēloņi var būt ģenētika, noteiktu zāļu ļaunprātīga izmantošana, vide un daži medikamenti.
Galvenās atšķirības starp pielāgošanās traucējumiem un trauksmes traucējumiem
- Kad cilvēks cieš no pielāgošanās traucējumiem, kontrolējot savas darbības, viņš tās var slēpt. Lai gan trauksmes traucējumus ir grūti noslēpt, jo tiem ir vairāk fizisku simptomu.
- Pielāgošanās traucējumi ne vienmēr izraisa panikas lēkmes. No otras puses, trauksmes traucējumi, visticamāk, novedīs pie a panikas lēkme.
- Persona ar pielāgošanās traucējumiem var izskatīties fiziski piemērota, kamēr ir trauksme, cilvēks var arī fiziski slims un vājš.
- Pielāgošanās traucējumi rodas pēkšņas izmaiņas parastā dzīvesveidā, piemēram, nāves vai dzimšanas gadījumā. Lai gan trauksmes traucējumus izraisa depresija, un tie var būt ģenētika.
- Pielāgošanās traucējumi var parādīties laiku pa laikam, jo tie ir neregulārāki un saistīti ar noteiktiem apstākļiem, savukārt trauksmes traucējumi var ilgt ilgāk un būt biežāki.
- https://link.springer.com/article/10.2165/11311000-000000000-00000
- https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0140673608604882
Pēdējo reizi atjaunināts: 03. gada 2023. jūlijā
Pijušs Jadavs pēdējos 25 gadus ir pavadījis, strādājot par fiziķi vietējā sabiedrībā. Viņš ir fiziķis, kurš aizrautīgi cenšas padarīt zinātni pieejamāku mūsu lasītājiem. Viņam ir bakalaura grāds dabaszinātnēs un pēcdiploma diploms vides zinātnē. Vairāk par viņu varat lasīt viņa vietnē bio lapa.
Rakstā ir atspoguļota abu traucējumu būtība, taču, iespējams, nav ņemta vērā garīgās veselības izpratnes ietekme un tos ietekmējošie sabiedrības faktori. To var vēl vairāk bagātināt, iekļaujot šo leņķi.
Pārdomāts kontrasts starp pielāgošanos un trauksmes traucējumiem. Detaļu dziļums veicina dziļu izpratni par šiem apstākļiem, aizdedzinot kritiskas sarunas par garīgo labklājību.
Kopīgotā informācija var palīdzēt labāk izprast brīdinājuma zīmes, kas saistītas ar šiem traucējumiem. Tas atsvaidzinoši izaicina uztveri un padziļina zināšanas par garīgo veselību.
Rakstā ir kārtīgi izdalīts šo traucējumu sarežģītais raksturs, izgaismojot to dažādo ietekmi uz indivīda dzīvi. Tas ir nozīmīgs solis dialoga sākšanā par garīgo veselību.
Raksta rūpīgā pieeja atbalsta holistisku garīgās veselības izpratni, novēršot tabu, lai veicinātu izglītotu diskursu. Uzteicami centieni atklāt pielāgošanās un trauksmes traucējumu sarežģītību.
Rakstā sniegts skaidrs un kodolīgs pielāgošanās un trauksmes traucējumu salīdzinājums, uzsverot garīgās veselības nozīmi. Tas atver acis tiem, kuri, iespējams, neapzinās šādu apstākļu nopietnību.