Jēdzieni “kapitālisms” un “demokrātija” ir ļoti atšķirīgi. Kapitālisms ir ekonomiska sistēma, kurā privātpersonām pieder kapitāla resursi, nevis valdība.
No otras puses, demokrātija ir pārvaldības veids, kurā valsts pilsoņi ievēl savu pārstāvi strādāt par savu vadītāju.
Atslēgas
- Kapitālisms ir ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un preču un pakalpojumu radīšana peļņas gūšanai.
- Demokrātija ir politiska sistēma, kurā vara ir cilvēku rokās, un lēmumi tiek pieņemti, balsojot un pārstāvot.
- Kapitālisms ir ekonomiska sistēma, bet demokrātija ir politiska sistēma.
Kapitālisms pret demokrātiju
Kapitālisms ir ekonomiska sistēma, kurā visi resursi pieder uzņēmumiem un privātpersonām, un ražošanu un pārdošanu nosaka tas, ko cilvēki vēlas pirkt. Demokrātija ir valdība, ko izvēlas tās iedzīvotāji, un valsts vienībām ir lēmumu pieņemšanas brīvība un pilnīgas individuālās tiesības.
Kapitālisms ir ekonomiska sistēma, kurā privātpersonām pieder un vada uzņēmumi un nozares. Šāda veida ekonomikā valdībai nav nekādas lomas preču un pakalpojumu cenu noteikšanā.
Un visu viņu peļņu un zaudējumus iegūst paši privātīpašnieki. Demokrātija ir sava veida valdības sistēma, kurā plašai sabiedrībai ir tiesības izvēlēties sev vadītājus.
Sabiedrībai ir arī tiesības atstādināt šos līderus no amata, ja viņi nestrādā pilsoņu attīstības un izaugsmes virzienā.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Kapitālisms | Demokrātija |
|---|---|---|
| Nozīme | Tā ir ekonomiska sistēma, kurā privātpersonām pieder un tie veic kapitālresursus, uzņēmumus un nozares. | Tā ir sistēma, kurā valsts pilsoņi ievēl valsts valdību. |
| Atbilstība | Ekonomika | Politika |
| Universāls mērķis | Personas peļņa | Sociālā labklājība |
| Izaugsmes parametrs | Koncentrējas tikai uz indivīda izaugsmi | Tiek aplūkota visaptveroša sociālā un valsts izaugsme |
| Klašu iedalījums | Kapitālisms sadala sabiedrību nabadzīgajos un bagātajos. | Demokrātija koncentrējas uz vienlīdzību; tādējādi tā nesadala sabiedrību klasēs. |
Kas ir kapitālisms?
Kapitālisms attiecas uz ekonomisku sistēmu, kurā ražošanas faktori, kapitāla resursi, dabas resursi un uzņēmējdarbība pieder un pārvalda privātpersonas. Preču un pakalpojumu cenas un ražošana ir atkarīga no tirgus spēkiem, ti, ekonomikas pieprasījuma un piedāvājuma.
- Kapitālisma ekonomikas virzītājspēks ir peļņas gūšana. Visas nozares un privātpersonas strādā, lai gūtu peļņu.
- Šajā sistēmā ikvienam indivīdam, ti, patērētājam un arī ražotājam, ir tiesības bez jebkādas iejaukšanās pieņemt savus ekonomiskos lēmumus.
- Sociālā labklājība kapitālistiskā ekonomikā netiek ņemts vērā, jo ražotāji strādā peļņas gūšanai. Bet kopumā izaugsme ir laba šāda veida ekonomikā, jo visi strādā, lai palielinātu peļņu un peļņu.
- Valdība neiejaucas tirgū, un tāpēc kapitālisma ekonomiku sauc arī par brīvā tirgus ekonomiku.
- Kapitālisms radās 18. gadsimta Anglijā industriālās revolūcijas laikā.
- Daži piemēri valstīm ar kapitālistisku ekonomiku: Honkonga, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra, Jaunzēlande, Austrālija, Kanāda, Šveice, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis un Īrija.
Kas ir demokrātija?
Demokrātija ir valdības veids, kurā cilvēkiem ir tiesības un vara lemt par likumdošanu vai izvēlēties ierēdņus un vadītājus, kas to veiks. Ir arī teikts, ka tā ir tautas valdība, ko veic cilvēki un tautai.
- Ir 2 veidu demokrātijas:- • Tiešā demokrātija • Reprezentatīvā demokrātija.
- Demokrātijas dzinējspēks ir visu sabiedrības slāņu sociālā un ekonomiskā attīstība.
- Demokrātiskā valstī periodiski tiek rīkotas brīvas un godīgas vēlēšanas visiem valdības amatiem. Vēlēšanas darbojas kā sabiedrības balss un galvenais veids, kā tās kontrolē un veic izmaiņas valdībā.
- Pārredzamība un objektivitāte ir galvenie vēlēšanu noteikumi. Visiem pieaugušajiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu kastas, ticības, statusa, dzimuma vai seksualitātes ir tiesības balsot.
- Viena no svarīgākajām demokrātijas iezīmēm ir tā, ka tā piešķir vienlīdzīgas pilsonības tiesības katram valsts iedzīvotājam neatkarīgi no tā, vai viņš ir no minoritāšu grupas vai apspiestās šķiras. Juridiskajām iestādēm ir jāpalīdz viņiem saglabāt līdzvērtīgu dzīvesveidu kā jebkuram citam valsts pilsonim.
- Demokrātija veicina suverenitātes īstenošanu.
Galvenā atšķirība starp kapitālismu un demokrātiju
Galvenā atšķirība starp kapitālismu un demokrātiju ir tāda, ka kapitālisms ir ekonomikas sistēma vai pārvaldības veids, kurā privātpersonām pieder visi kapitāla resursi un ražošanas faktori. Tā kā demokrātija ir valdības veids vai politiskā sistēma, kurā visiem valsts pilsoņiem vienādi ir vara vai kontrole pār valsti.
- Kapitālisms ir ekonomisks jēdziens, bet demokrātija ir politisks jēdziens.
- Būtiska atšķirība starp kapitālismu un demokrātiju ir tāda, ka kapitālisms veicina privāto labumu, bet demokrātija veicina sociālo labklājību.
- Kapitālisms rada ārkārtīgi nevienlīdzīgas sabiedrības un pastiprina plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem; Demokrātija cenšas radīt vienlīdzīgas, taisnīgas un brīvas sabiedrības.
- Kapitālisma sistēmā valdība neiejaucas ekonomikā. Tikmēr demokrātiskā valstī valdībai ir teikšana ekonomikas sektorā, un tā aizsargā strādnieku tiesības.
- Kapitālisms galvenokārt ir saistīts ar bagātajiem indivīdiem, kuriem pieder nozares. No otras puses, demokrātija ietver visas valsts personas un pilsoņus.
- https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0165176511003405
- https://www.oxfordhandbooks.com/view/10.1093/oxfordhb/9780199604456.001.0001/oxfordhb-9780199604456-e-040
Pēdējo reizi atjaunināts: 14. gada 2023. oktobrī
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Raksts efektīvi atspoguļo atšķirīgās, taču savstarpēji saistītās kapitālisma un demokrātijas sfēras, bagātinot mūsu zināšanas par to līdzāspastāvēšanu un spriedzi mūsdienu sabiedrībā.
Diskusija precizē attiecības starp kapitālismu un demokrātiju, piedāvājot vērtīgu ieskatu to dinamiskajā mijiedarbībā.
Patiešām, šo sistēmu mijiedarbība ir sarežģīta, un šajā rakstā pārdomas rosinošā veidā ir atspoguļotas to sarežģītības.
Sniegtā informācija par demokrātiju izgaismo demokrātiskas sistēmas iekļaujošo raksturu, uzsverot tās uzsvaru uz vienlīdzību un taisnīgumu.
Pilnīgi noteikti, demokrātijas apņemšanās nodrošināt pārstāvniecību un sociālo labklājību uzsver tās nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
Demokrātijas apraksts ir saprotams, uzsverot pamatprincipus, kas nosaka tās darbību un mērķi.
Raksts kalpo kā vērtīgs resurss, lai izprastu kapitālisma un demokrātijas pamatatšķirības, uzlabojot mūsu izpratni par to atšķirīgajām jomām.
Salīdzinājuma tabula sniedz īsu pārskatu par kapitālisma un demokrātijas fundamentālajām atšķirībām, tādējādi atvieglojot to atšķirību uztveri.
Abiem jēdzieniem ir būtiska ietekme mūsu sabiedrībā, un šo galveno atšķirību izpratne palīdz mums labāk izprast valdību un ekonomiku struktūru visā pasaulē.
Tas ir izglītojoši, jo skaidri un kodolīgi parāda pārvaldības un ekonomikas sarežģītību.
Noteikti ir svarīgi saprast, kā šīs sistēmas veido mūsu dzīvi un mijiedarbību valstī.
Šī visaptverošā kapitālisma un demokrātijas robeža bagātina mūsu izpratni par šīm pamatsistēmām, veicinot ieskatu par ekonomisko un politisko sistēmu sarežģītību.
Šo jēdzienu izklāsts noteikti veicina dziļāku izpratni par daudzpusīgo dinamiku, kas veido mūsu sabiedrību.
Šī raksta analītiskais dziļums paaugstina diskursu par kapitālismu un demokrātiju, izgaismojot to lomu un ietekmi mūsdienu pārvaldībā un ekonomikā.
Skaidrā atšķirība starp kapitālismu un demokrātiju veicina to būtisko lomu dziļāku izpratni sociāli politiskajos ietvaros.
Sadaļa "Kas ir kapitālisms?" sniedz visaptverošu izpratni par tās izcelsmi un darbību dažādās ekonomikās.
Patiešām, kapitālisma vēsturiskajam kontekstam ir izšķiroša nozīme, lai izprastu tā attīstību un globālo ietekmi.
Valstu ar kapitālistisku ekonomiku piemēri piedāvā reālās pasaules perspektīvu, kas bagātina diskusiju.