Zināšanām un izglītībai nav lielas atšķirības, jo tās abas ir saistītas viena ar otru. Ja mēs ejam pēc faktiem, zināšanas ir neformāla pieredze, bet izglītība ir formāls process.
Zināšanas ir jāiegūst paša spēkiem.
Atslēgas
- Zināšanas ir faktu, informācijas, jēdzienu vai prasmju izpratne un apzināšanās, kas iegūta pieredzē, mācībās vai mācībās.
- Izglītība ir process, kurā indivīdi iegūst zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmi, apmācot, apmācot vai studējot strukturētā vidē, piemēram, skolā vai universitātē.
- Gan zināšanas, gan izglītība ir saistītas ar mācīšanos un personības attīstību. Tomēr zināšanas attiecas uz uzkrāto izpratni un izpratni par informāciju, savukārt izglītība ir process, kurā zināšanas tiek iegūtas un attīstītas.
Zināšanas pret izglītību
Zināšanas ir informācijas iegūšana mācībās un praksē. Zināšanu iegūšanas process ir neierobežots. Cilvēks vienmēr var mācīties no savas dzīves pieredzes. Zināšanām nav noteikumu. Izglītība ir prasmju attīstīšanas process, mācoties formālā institūtā. Izglītību var iegūt noteiktā institūtā uz noteiktu laiku. Noteikumi ir noteikti izglītībā.
Zināšanas tiek iegūtas no labas izglītības, vienaudžiem, plaša lasīšana, konsultācijas un dzīves pieredze. Izglītību var raksturot kā zināšanu iegūšanas procesu to praktiskai pielietošanai vēlāk dzīvē.
Arī izglītību iegūst, kad skolotāji to māca saviem skolēniem.
No otras puses, zināšanas tiek iegūtas pašam; citiem vārdiem sakot, tas ir pašvadīts. Izejot cauri mācīšanās un izglītības iegūšanas procesam, cilvēks iepazīst daudzus faktus, teorijas un idejas.
Kad šī persona izmanto faktus un teorijas, ko viņš uzzināja reālās dzīves situācijās, šis pielietojums ir zināšanas.
Salīdzināšanas tabula
Salīdzināšanas parametri | Zināšanas | izglītība |
---|---|---|
Definīcija | Zināšanas ir faktu, informācijas un prasmju iegūšana pieredzes vai mācīšanās ceļā. | Izglītība ir sistemātiskas mācīšanās process no formālās iestādes, piemēram, skolas, koledžas vai universitāte. |
Vietas, kur iegūt | Zināšanām nav robežu, jo tās tiek apgūtas no pieredzes un reālās dzīves situācijām. | Izglītību var iegūt tikai formālās iestādēs, piemēram, skolās, koledžās vai universitātēs. |
Noteikumi | Zināšanu iegūšanai nav norādījumu, noteikumu vai ierobežojumu. | Izglītības iegūšanai ir noteikti noteikumi, noteikumi un mācību programmas. |
Piegāde | Zināšanas var brīvi iegūt no apkārtnes un dzīves pieredzes. | Izglītība ir jāapgūst no grāmatām un skolotājiem formālā iestādē. |
Pieaugums | Zināšanām nav vecuma ierobežojumu vai izaugsmes tempa. Tas ir balstīts tikai uz cilvēka izpratni par savu dzīvi. | Izglītība pieaug līdz ar vecumu, jo cilvēks var apgūt arvien vairāk, pievienojoties kursiem. |
Kas ir Zināšanas?
Zināšanas ir faktu, informācijas un prasmju iegūšana pieredzes vai mācīšanās ceļā. Tā ir ikdienas pieredze.
Zināšanas jāiegūst paša spēkiem un pieredzē; citiem vārdiem sakot, tas ir pašvadīts. Tas iegūts no labas izglītības, vienaudžiem, plašas lasīšanas, konsultācijām un dzīves pieredzes.
Kad izglītots cilvēks apgūto pielieto reālās dzīves situācijās, tās ir zināšanas. Nav zināšanu, kuras nevarētu piedzīvot; tas, ko cilvēks piedzīvo un saprot, padara cilvēku zinošāku.
Runa ir par konkrēta fakta izpratni, Analizējot neapstrādātu informāciju un attiecīgi attīstot prasmes.
Zināšanām nav vecuma ierobežojumu vai izaugsmes tempa. Tas ir balstīts tikai uz cilvēka izpratni par savu dzīvi.
Dažreiz bērns var būt zinošāks par pieaugušo. Zināšanām nav vajadzīgas nekādas sistēmas vai institūcijas; to var bez maksas iegūt ikviens, kas vēlas mācīties.
Kas ir izglītība?
Izglītība ir sistemātiskas mācīšanās process formālā iestādē, piemēram, skolā, koledžā vai universitātē. Tas ir formāls process.
Izglītības iegūšanai ir noteikti noteikumi, noteikumi un mācību programmas. Tas palīdz indivīdam apzināties savus talantus un vājības un palielināt savu pašpotenciālu.
Arī izglītību var raksturot kā zināšanu iegūšanu, lai tās varētu izmantot vēlāk dzīvē. Tas ir kaut kas tāds, ko iegūst, kad skolotāji to māca saviem skolēniem.
Izglītība pieaug līdz ar vecumu, jo cilvēks var uzzināt vairāk, pievienojoties daudziem kursiem vai lasot un mācoties grāmatas.
Kamēr cilvēks vēlas mācīties, viņa izglītība turpina augt. Dažas izglītības ir tāda veida, ko nekad nevar piedzīvot, un to var iegūt tikai no grāmatas.
Izglītība ir specifiskāka un definētāka nekā zināšanas. Tā ir sistēma ar mācībām, kas saistītas ar noteiktām vecuma grupām un cilvēkiem.
Galvenās atšķirības starp Zināšanas un izglītība
- Zināšanu iegūšanai nav instrukciju, noteikumu vai ierobežojumu, savukārt izglītības gadījumā ir noteikti noteikumu kopumi, noteikumi un mācību programmas, lai tās iegūtu.
- Zināšanām nav robežu, jo tās tiek apgūtas no pieredzes un reālās dzīves situācijām, turpretim izglītību var iegūt tikai formālā iestādē, piemēram, skolā, koledžā vai universitātē.
- Zināšanām nav vecuma ierobežojumu vai izaugsmes tempa. Tas ir balstīts tikai uz cilvēka izpratni par savu dzīvi. No otras puses, izglītība pieaug līdz ar vecumu, jo cilvēks var apgūt arvien vairāk, iestājoties kursos un paplašinot zināšanas par kādu priekšmetu.
- Zināšanas var brīvi iegūt no apkārtnes un dzīves pieredzes, savukārt izglītību var iegūt no grāmatām un skolotājiem formālā iestādē.
Pēdējo reizi atjaunināts: 11. gada 2023. jūnijā
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Šis raksts ir lielisks resurss gan studentiem, gan pedagogiem, kuri vēlas izprast atšķirību starp zināšanām un izglītību.
Ir atsvaidzinoši lasīt tik labi formulētu saturu par zināšanu un izglītības tēmu.
Rakstā ir sniegta skaidra atšķirība starp zināšanām un izglītību, un es domāju, ka tas sniedz labu izpratni par abiem jēdzieniem. Labi padarīts!
Sadaļa par galvenajām atšķirībām starp zināšanām un izglītību man šķita īpaši saprotama.
Piekrītu, sniegtie piemēri ļoti palīdzēja izprast atšķirības starp zināšanām un izglītību.
Rakstā ir sniegts visaptverošs zināšanu un izglītības atšķirību sadalījums, padarot to par informatīvu rakstu.
Autore efektīvi parāda atšķirību starp zināšanām un izglītību, izmantojot visaptverošus skaidrojumus un reālās dzīves piemērus.
Es piekrītu, un reālās dzīves piemēri palīdz pārvarēt plaisu starp teorētiskajiem jēdzieniem un praktisko izpratni.
Raksts ir labi strukturēts un pārdomām rosinošs gabals, kas sniedz vērtīgu ieskatu zināšanu būtībā un izglītības procesā.
Es novērtēju veidu, kā autors orientējas zināšanu un izglītības sarežģītībā, vienlaikus saglabājot skaidru un saistošu stāstījumu.
Raksta salīdzināšanas tabula palīdz īsi un efektīvi ilustrēt galvenās atšķirības starp zināšanām un izglītību.
Es augstu vērtēju veidu, kā rakstā tiek pasniegtas sarežģītas idejas tik skaidrā formātā, izmantojot salīdzināšanas tabulu.
Manuprāt, rakstā ir efektīvi izceltas nianses starp zināšanām un izglītību, un salīdzināšanas tabula ir īpaši noderīga skaidrības labad.
Es uzskatu, ka raksts attaisno zināšanu un izglītības definēšanas sarežģītību, un tas sniedz vērtīgu ieskatu abos jēdzienos.
Zināšanu un izglītības atšķirības autors ir labi argumentēts un loģiski izskaidrots.
Autores izklāsts par zināšanu un izglītības definīcijām bija gan saistošs, gan informatīvs.
Rakstā sniegtais sadalījums par to, kas ir zināšanas un ar ko saistīta izglītība, bija labi strukturēts un viegli sekojams.
Es ar cieņu nepiekrītu autora apgalvojumam, ka zināšanas ir tikai paša vadītas. Izglītība var arī būtiski veicināt zināšanas.
Piekrītu Urobinsonam, raksta mērķis ir uzsvērt, kā zināšanas un izglītība ir saistītas, nevis viena otru izslēdz.
Es redzu jūsu domu, bet es domāju, ka raksta mērķis ir izcelt atšķirības, nevis zināšanu un izglītības ekskluzivitāti.
Autora skaidrojums par zināšanu un izglītības salīdzināšanas parametriem bija izglītojošs un labi analizēts.
Es atklāju, ka izskaidrojums par izaugsmes atšķirībām starp zināšanām un izglītību ir īpaši saprotams.
Man ir tāds pats viedoklis, un es uzskatu, ka rakstā sniegtā skaidrība ir slavējama.