Katru valsti pārvalda vai vada pārvaldes institūcija, kas pazīstama arī kā valdība. Tas tika darīts, lai uzturētu likumu un radītu noteikumus un noteikumus.
Augstākās pilnvaras tika piešķirtas vienai personai, lai visu pārvaldītu viņa pakļautībā.
Bet galu galā cilvēki saprata, ja visas pilnvaras tiktu piešķirtas vienai personai, ko parasti sauc par monarhu, viņš varētu diktēt un ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras, nevis atrisināt lietas.
Šī doma radīja ideju par demokrātiju, kur iedzīvotāji paši izvēlas savu valdību.
Atslēgas
- Monarhija ir valdības forma, kurā augstāko varu ieņem viens valdnieks, piemēram, karalis vai karaliene; demokrātija ir valdības forma, kurā tautai ir vara ar ievēlētu pārstāvju starpniecību.
- Monarhijā vara tiek mantota vai iegūta ar spēku, savukārt demokrātijā vara tiek iegūta brīvās un godīgās vēlēšanās.
- Monarhijas mēdz būt centralizētākas un hierarhiskākas, savukārt demokrātijas ļauj vairāk piedalīties un pārstāvēt dažādus pilsoņus.
Monarhija pret demokrātiju
Monarhija ir valdības forma, kurā monarhs tiek uzskatīts par visas valsts karali. Monarhs ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanu un likumu pieņemšanu un nav atbildīgs tautas priekšā. Demokrātija ir vienlīdzības valdība, kurā valsts vadītājs ir atbildīgs par savu rīcību.
Demokrātija līdz šim tiek uzskatīta par visefektīvāko valdības veidu. Demokrātija ir plaši izvēlēta monarhijas valdības forma, kas joprojām pastāv noteiktās vietās visā pasaulē.
Monarhija ir valdības forma, kurā visa vara ir viena cilvēka rokās. Amatu iegūst hierarhija, jo viņa ģimene agrāk varēja valdīt pār tautu.
Savukārt demokrātija ir valdības forma, kurā nācijas iedzīvotāji izvēlas valdnieku. Viņš kopā ar citām valdības struktūrām pārvalda tautu.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametrs | Monarhija | Demokrātija |
|---|---|---|
| Noteikums | Priekšgalā monarhs | Valda cilvēku izvēlēta valdība |
| Lēmums | Monarhs pieņem lēmumus | Valdība pieņem galvenos lēmumus, paturot prātā cilvēku atsauksmes |
| Atbildība | Nevienam neatskaitās | Atbild katram par savu rīcību |
| Kritika | Nav atļauts kritizēt vai apšaubīt | Atvērts kritikai un jautājumiem |
| Apspiešana | Pilsoņi saskaras ar monarha apspiešanu | Iedzīvotāji netiek apspiesti |
| Vienlīdzība | Cilvēki netiek uzskatīti par vienlīdzīgiem | Visi tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem |
| Prakse | Indija, ASV, Francija | Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija |
Kas ir monarhija?
Monarhija ir valdības vai politiskās sistēmas forma, kas vienai personai piešķir nedalītas pilnvaras valdīt vai pārvaldīt. Persona, kas vada monarhiju, ir pazīstama kā monarhs.
Termins monarhija tiek lietots, ja valsts vai valsts augstākā vara atrodas monarha rokās, kurš darbojas kā valsts vadītājs. Monarha amats lielākoties tiek iegūts iedzimtības dēļ.
Politiskās tiesības un autoritāte, kas atrodas monarha rokās, ir ļoti simboliskas (kronēta republika), ierobežotas (konstitucionālais monarhs) un pilnīga autokrātija (absolūtā monarhija).
Viņš paplašina savas pilnvaras, izmantojot dažādas formas, piemēram, likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu. Monarhi tiek kronēti ar tādiem tituliem kā karalis, karaliene, imperators, radža, khans, sultāns utt.
Monarhija bija visizplatītākā valdības forma līdz 20. gadsimtam.
Galu galā cilvēki ir vairāk sliecušies uz demokrātisku valdības formu, taču joprojām 45 suverēnās valstīs ir monarhijas, tostarp 16 Sadraudzības valstis, kurās Elizabete II valdīja kā valsts galva.
Kas ir demokrātija?
Demokrātija ir valdības forma, kurā nācijas iedzīvotāji var izvēlēties savu valdību.
Termins demokrātija ir cēlies no grieķu vārda “demokratia”, kas cēlies no vārda “demos” (cilvēki) un “Kratos” (valdība), kas nozīmē tautas vara.
Demokrātija darbojas pēc vienlīdzības un brīvības, pulcēšanās un vārda brīvības, iekļautības un vienlīdzības, dalības, piekrišanas, balsošanas, tiesību uz dzīvību un minoritāšu privilēģiju principiem.
Tālāko demokrātiju var klasificēt kā tiešo demokrātiju un pārstāvības demokrātiju.
Tiešā demokrātija ir vieta, kur cilvēki tieši aprēķina un pieņem lēmumus likumdošana, un pārstāvības demokrātija ir tad, kad cilvēki izvēlas pārstāvi, kurš aprēķina un pieņem lēmumus par likumdošanu.
Galvenās atšķirības starp monarhiju un demokrātiju
- Monarhiju vada monarhs, kas ir jau valdošās ģimenes pēctece. Tā ir hierarhija, savukārt demokrātija ir valdības forma, kuru vada tautas izvēlēts valdnieks.
- Monarhs pieņem lēmumus monarhijā. Turpretim demokrātijā valdība lielāko daļu lēmumu pieņem, paturot prātā savas tautas pilsoņu ieteikumu.
- Monarhijā monarhs ne par kādu cenu nav atbildīgs cilvēku priekšā par savu rīcību vai politiku. Turpretim demokrātijā valdība vienmēr ir atbildīga savas tautas priekšā.
- Monarhijā monarhs nav pakļauts kritikai par politikas jautājumiem. Turpretim demokrātiskā valstī valdība ir atvērta kritikai, un tai ir jāatbild uz jautājumiem, kas viņam rodas.
- Monarhijā visi pilsoņi netiek uzskatīti par vienlīdzīgiem, turpretim demokrātijā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi saskaņā ar likumu un nekādā gadījumā nevar tikt diskriminēti.
- Monarhijas pilsoņi saskaras ar monarha apspiešanu, savukārt tie, kas atrodas demokrātijā, nesaskaras ar vadītāju apspiešanu.
- https://books.google.com/books?hl=en&lr=&id=mN6SzMefot4C&oi=fnd&pg=PA1&dq=monarchy&ots=JvNoDG3Z3W&sig=Qf1v86WTGXZ6V3AAsNLerukRrtk
- https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/09512740500338937
- https://muse.jhu.edu/article/225426/summary
- https://pdfs.semanticscholar.org/c013/110671e35f8bae23a0838edda1f87bb1248a.pdf
Pēdējo reizi atjaunināts: 13. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Salīdzinājums starp monarhijām un demokrātijām ir sniegts labi strukturētā veidā. Tas sniedz visaptverošu izpratni par to atšķirībām.
Rakstā sniegtais vēsturiskais konteksts ir būtisks, lai lasītāji izprastu monarhiju un demokrātiju izcelsmi.
Raksta salīdzināšanas tabula ir ļoti noderīga, lai atšķirtu galvenās monarhiju un demokrātiju pazīmes.
Šķiet, ka saturs dod priekšroku demokrātijai, nevis monarhijai. Līdzsvarotāka perspektīva būtu noderīga.
Rakstā ir efektīvi ieskicēts monarhiju un demokrātiju vēsturiskais konteksts un evolūcija.
Raksta skaidrojums par atšķirībām starp monarhijām un demokrātijām ir sniegts skaidri un precīzi.
Saturs ļoti skaidri izskaidro monarhiju un demokrātiju izcelsmi un būtību. Tas palīdz cilvēkiem saprast atšķirību starp šīm divām valdības formām.
Saturs ir pārāk koncentrēts uz monarhiju un demokrātiju vēsturiskajiem aspektiem. Tas nerisina šo valdības formu mūsdienu sekas un izaicinājumus.
Tieši šajā ziņā ir jāiekļauj vairāk mūsdienu piemēru un gadījumu izpētes, lai tas būtu atbilstošāks.
Piekrītu tavai kritikai. Raksts varētu gūt labumu no plašākas pašreizējās politiskās ainavas analīzes un to, kā attīstās monarhijas un demokrātijas.
Saturā ir izklāstītas galvenās atšķirības starp monarhijām un demokrātijām, izgaismojot to atšķirīgās īpašības.
Ziņa neiedziļinās monarhiju un demokrātiju sociāli ekonomiskajās sekās, kas ir būtiska visaptverošai analīzei.