Bioloģiskā virzība pret sociālo motīvu: atšķirība un salīdzinājums

Atslēgas

1. Izcelsme: Bioloģiskās vēlmes ir iedzimtas un rodas organismā, lai apmierinātu tādas fiziskās vajadzības kā izsalkums, slāpes, atpūta, sekss. Sociālie motīvi rodas no ārējām kultūras un vides ietekmēm.
2. Mērķis: Bioloģiskās dziņas mērķis ir uzturēt ķermeņa līdzsvaru un nodrošināt izdzīvošanu un vairošanos. Sociālie motīvi veicina atbilstību, konkurenci, sadarbību starp grupām.
3. Piemēri: Bads, miegs un sekss ir bioloģiskas dziņas. Sasniegumi, piederība un spēks ir izplatīti sociālie motīvi. Bioloģiskās dziņas ir universālākas, savukārt sociālie motīvi dažādās sabiedrībās atšķiras.

Kas ir bioloģiskais dzinulis?

Bioloģiskās dziņas ir zināmas arī ar citu nosaukumu, fizioloģiskas dziņas, kas rodas no iekšpuses un liek organismam rīkoties atbilstoši tā vajadzībai, lai tās izpildītu un uzturētu homeostāzi. Tie galvenokārt ir iedzimti un ir nepieciešami cilvēka izdzīvošanai.

Piemēram, pie tām pieder – slāpes, izsalkums, miegs, dzimumtieksme u.c. Šīs dziņas ietekmē organisma bioloģiskie mehānismi, piemēram – hormoni, ģenētiskās noslieces, smadzeņu ķīmija.

Šīs dziņas sākas no indivīda dzimšanas līdz viņa nāvei. Tāpēc indivīds saskaras ar diskomfortu, ja šie diski netiek izpildīti.

Kas ir sociālais motīvs?

Sociālo motīvu sauc par uzvedību, ko ietekmē sociālās ietekmes vai psiholoģiskie faktori. Atšķirībā no šiem bioloģiskajiem virzieniem sociālos motīvus formulē kultūras normas, vērtības, sabiedrības normas utt. Tas ietver dažādas sabiedrības vajadzības, piemēram, varu, sasniegumus, statusu, piederību, piederību un atzinību. 

Sociālie motīvi ietver uzvedību, ko indivīds apgūst sabiedrības normu un kultūras vērtību dēļ, un ar atšķirīgu sabiedrību tā attiecīgi mainās. Tas palīdz veidot viņu pārliecību, vēlmes, uzvedību, attieksmi utt.

Atšķirība starp bioloģisko virzību un sociālo motīvu

1. Bioloģiskā virzība tiek saukta par indivīda iekšējām vajadzībām, kas ļauj viņam rīkoties tā, lai uzturētu homeostāzi un nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu. No otras puses, sociālo motīvu sauc par uzvedību, ko ietekmē sociālās ietekmes vai psiholoģiskie faktori.
2. Bioloģiskās dziņas raksturs ir iedzimts vai iekšējs, turpretim, no otras puses, sociālo motīvu būtība ir tāda, ka sociālā ietekme to apgūst.
3. Bioloģiskā tieksme rodas ķermeņa vajadzību un bioloģisko procesu dēļ, savukārt sociālais motīvs rodas indivīdu nepārtrauktas sociālās mijiedarbības dēļ. 
4. Iekšējais bioloģiskais mehānisms regulē bioloģiskās piedziņas; alternatīvi, sociālo motīvu kontrolē kultūras normu un sabiedrības ietekme.
5. Bioloģiskā virzība ir vērsta uz individuālu un pašsaglabāšanos. Turpretim sociālais motīvs ir vērsts uz indivīdu un uz sabiedrību.
6. Fiziskās sajūtas vai dzinumi pauž bioloģisku dzinu, savukārt, no otras puses, sociālais motīvs tiek izteikts ar sociālo uzvedību vai mijiedarbību.
7. Bioloģiskās dziņas ir mazāk vērstas uz sabiedrību, atšķirībā no sociālajiem motīviem, kas galvenokārt ir vērsti uz sabiedrību.
8. Bioloģiskās dziņas tiek attīstītas no dzimšanas līdz mūža garumā, turpretim sociālais motīvs attīstās sabiedrībā, jo tas galu galā to ietekmē un ir iemācīta uzvedība.
9. Bioloģisko dzinumu psiholoģiskā ietekme indivīdam rada intensīvu diskomfortu, ja tas netiek sasniegts, bet sociālie motīvi veicina piederību, piepildījumu vai atstumtību.
10. Bioloģiskās dziņas ietver slāpes, izsalkumu, seksuālās vēlmes un miegu. Salīdzinājumam, sociālo motīvu piemēri ir – sasniegumi, vara, piederība, statuss, piederība utt. 

Salīdzinājums starp bioloģisko virzību un sociālo motīvu

Salīdzināšanas parametrs	Bioloģiskā piedziņa	Sociālais motīvs
Definīcija	To sauc par indivīda iekšējām vajadzībām, kas ļauj viņam rīkoties tā, lai uzturētu homeostāzi un nodrošinātu cilvēka izdzīvošanu.	To sauc par uzvedību, ko ietekmē sociālās ietekmes vai psiholoģiskie faktori
daba	Iedzimts vai iekšējs	Mācījās no sociālās ietekmes
izcelšanās	Tas rodas ķermeņa vajadzību un bioloģisko procesu dēļ	Tas rodas indivīdu nepārtrauktas sociālās mijiedarbības dēļ
Regulēšana	Pēc iekšējā bioloģiskā mehānisma	Sabiedrības un kultūras normu ietekmes
Koncentrēts un orientēts	Tā ir vērsta uz individuālu un pašsaglabāšanos	Tas ir vērsts uz indivīdu un uz sabiedrību
Izteiksmes	Fiziskas sajūtas vai dziņas	Sociālā uzvedība vai mijiedarbība
Pielāgošanās spējas	Mazāk koncentrējas uz sabiedrību	Vairāk koncentrējas uz sabiedrību
attīstība	No dzimšanas līdz mūža garumā	Izmaiņas atbilstoši sabiedrībai
Psiholoģiskā ietekme	Tas rada intensīvu diskomfortu, ja vajadzības netiek apmierinātas	Tas veicina atstumtību, dažkārt piederību vai piepildījumu
Piemēri	Slāpes, miegs, izsalkums, seksuālās vēlmes	Piederība, statuss, vara, sasniegumi, piederība

Atsauces

1. https://scholarworks.gvsu.edu/orpc/vol5/iss3/1/
2. https://www.annualreviews.org/doi/abs/10.1146/annurev.ps.38.020187.002333?journalCode=psych

Pēdējo reizi atjaunināts: 09. gada 2023. septembrī