Abi komunikācijas veidi palīdz cilvēkam labi paust savas domas un uzskatus.
Vieglāk ir likt punktu, kad cilvēks ir apguvis vajadzīgās prasmes līdzsvarot vārdus un toni.
Vissvarīgākais ir tas, ka ir svarīgi trāpīgi ietērpt domas atbilstošos vārdos rīkojums padarīt sevi saprotamu cilvēku grupas vai autoritāras figūras priekšā.
Atslēgas
- Oficiālā saziņa tiek izmantota profesionālā vai oficiālā vidē, savukārt neformāla saziņa tiek izmantota ikdienas vai personiskā vidē.
- Formālā komunikācija ir strukturētāka un atbilst noteiktajiem noteikumiem, savukārt neformālā komunikācija ir brīvāka un spontānāka.
- Formālā komunikācija ir pieklājīgāka un cieņpilnāka, savukārt neformālā komunikācija ir pazīstamāka un draudzīgāka.
Formālā komunikācija pret neformālo komunikāciju
Atšķirība starp formālo komunikāciju un neformālo komunikāciju ir tāda, ka pirmajai ir nepieciešams apzināts mēģinājums izklausīties izsmalcināti, savukārt otrajai nav nepieciešams nekas vairāk kā brīva vārdu plūsma, ko izmanto kopējā leksikā. Abus var atšķirt pēc lietotajiem vārdiem, novērotajiem izteicieniem, balss augstuma, saziņas veida un redzamības ķermeņa valoda.
Formālu saziņu sauc arī par oficiālu komunikāciju, jo visiem oficiālajiem darījumiem ir nepieciešams īpašs vārdu krājuma un toņu kvalitātes standarts.
Nav tā, ka šāda veida saziņai būtu vajadzīgas īpašas valodas prasmes, taču ir jāizmanto pareizas vispārīgu vārdu formas, lai tas izklausītos nopietni un uzmanīgi.
Ikviens var viegli nodoties oficiālai saziņai ar kolēģiem, mentoriem, darba devējiem vai uzņēmuma partneriem.
Neformālā komunikācija ir pazīstama arī kā neoficiāla komunikācija, jo tā tiek izmantota ikdienas dzīvē sarunām ar ģimenes locekļiem vai draugiem.
Nav protokola, kas būtu jāievēro, un persona var brīvi lietot personisku žargonu vai īsas vārdu formas.
Arī vienas valodas lietošana nav piespiedu kārtā, jo šādas draudzīgas sarunas var veikt jebkurā veidā, kas cilvēkam šķiet ērti.
Salīdzināšanas tabula
| Salīdzināšanas parametri | Oficiālā komunikācija | Neformāla komunikācija |
|---|---|---|
| Definīcija | Tas tiek definēts kā saziņas veids, kas tiek izmantots organizatoriskajā iestatījumā, lai sazinātos oficiāli. | Tas tiek definēts kā saziņas veids, ko ikdienā izmanto, lai neoficiālā veidā atspoguļotu vajadzības. |
| Ķermeņa valodas nozīme | Ķermeņa valoda ir būtiska, jo tā atspoguļo runājošās personas intereses. | Ķermeņa valodai nav lielas vērtības, jo neformālai saziņai nepieciešama tikai izpausme jebkādā veidā. |
| Tonis izmantots | Svarīgs ir cieņpilns un pieklājīgs tonis. | Svarīgs ir draudzīgs un vieglprātīgs tonis. |
| Iekļauti veidi | Horizontālā un diagonālā komunikācija. | Tenkas un vīnogu komunikācija. |
| iesniegums | Nodot pienākumus un saņemt atsauksmes. | Dalīties ar dzīves notikumiem un paust savas jūtas. |
Kas ir formālā komunikācija?
Formāla komunikācija notiek, kad divi cilvēki apspriež jautājumus, kas ir svarīgi organizācijas attīstībai.
Šāda veida komunikācija ir būtiska, lai saglabātu pieklājību darba vietā vai sveicot tās pašas disciplīnas vecākos darbiniekus.
Citas pielietošanas jomas ietver sarunas ar profesoru, palīdzības meklēšanu saistībā ar norādījumiem un sarunu nosacījumu apspriešanu darba piedāvājumam.
Formālās komunikācijas pamatprincipi ir balstīti uz attiecīgās organizācijas noteiktajiem standartiem. Jāizmanto pienācīgs sveiciens un cieņpilnā attieksme pret otru cilvēku.
Ķermeņa valoda ir svarīga, jo ir jāsaglabā noteikta poza autoritatīvu figūru priekšā un ķermenis jāvada organizētāk.
Formālā saziņā katrai darbībai un vārdam ir nozīme.
Cieņpilnu vārdu un dažu būtisku frāžu izmantošana uzlabo veidu, kā cilvēks runā šādā iestatījumā.
Citi formālās saziņas aspekti ietver atbilstošas iespējas gaidīšanu, runāšanu mērenā tempā, agresijas kontrolēšanu un arī citas personas uzklausīšanu.
Kas ir neformālā komunikācija?
Neformāla saziņa notiek katru reizi, kad divi cilvēki sarunājas ikdienišķi mode, nedomājot par to, kā tiek virzītas domas.
Vārdu krājumam nav lielas nozīmes neformālajā saziņā. Var izmantot arī reģionālo valodu. Šāda veida komunikācija palīdz arī uzturēt sociālās attiecības ikdienas dzīvē.
Neformālai komunikācijai trūkst būtiskāko – runātāja un klausītāja. Šim saziņas veidam vairs nav pievienoti noteikumi.
Ir pieļaujama arī slenga lietošana, un pusēm, kas iesaistītas neformālā saziņā, nav jāuztraucas par toni, toni, piegādi vai kādu citu saistītu kategoriju. Ir svarīgi runāt skaidri, lai klausītājs varētu saprast un pēc tam saprast vārdus.
Vārdu krājumam ir jābūt nenozīmīgam šāda veida saziņai. Jābūt domu plūsmai, un ikviens var nodoties jēgpilnai neformālai komunikācijai.
Ir svarīgi, lai puses saprastu kopīgu valodu, lai atvieglotu izpratni.
Galvenās atšķirības starp formālo un neformālo komunikāciju
- Formālā komunikācija tiek definēta kā saziņas veids, kas izmanto sarežģīto vārdu krājumu ideju apmaiņai organizatoriskajā struktūrā. No otras puses, neformāla komunikācija ir vienkāršs vienkāršu sarunu process, kas notiek starp saistītajiem dalībniekiem, nekoncentrējoties uz vārdu krājumu vai izteiksmes veidu.
- Ķermeņa valodai ir ārkārtīgi liela nozīme formālajā saziņā, jo tā parāda intereses vai neieinteresētības pazīmes, savukārt neformālā komunikācija ir gandrīz neatkarīga no jebkādas izpausmes ķermeņa valodas veidā.
- Tonim jābūt vieglam un paklausīgam, vienlaikus ļaujoties oficiālai komunikācijai. Turpretim neformālu komunikāciju var veikt arī ikdienišķā vai draudzīgā tonī, nepievēršot īpašu uzmanību vārdu izvēlei vai veidam, kādā tie tiek sakārtoti jēgpilna teikuma veidā.
- Dažādi formālās komunikācijas veidi ietver horizontālo un diagonālo komunikāciju. No otras puses, neformālo komunikāciju var pilnībā iedalīt kategorijās tenkas un vīnogu komunikācija.
- Formālā komunikācija tiek pielietota birojos, koledžās un citās organizācijās, kur pastāv autoritāra hierarhija. Kas attiecas uz infromālo komunikāciju, tai nav ierobežojumu, un to var izmantot, lai sazinātos ar ģimenes locekļiem, draugiem un citiem paziņām.
Pēdējo reizi atjaunināts: 26. gada 2023. jūlijā
Esmu pielicis tik daudz pūļu, rakstot šo emuāra ierakstu, lai sniegtu jums vērtību. Tas man ļoti noderēs, ja apsverat iespēju to kopīgot sociālajos medijos vai ar draugiem/ģimeni. DALĪŠANĀS IR ♥️
Emma Smita ir ieguvusi maģistra grādu angļu valodā no Irvine Valley College. Kopš 2002. gada viņa ir žurnāliste, rakstot rakstus par angļu valodu, sportu un tiesībām. Lasiet vairāk par mani par viņu bio lapa.
Raksts efektīvi izceļ formālās un neformālās komunikācijas būtiskās. Ir svarīgi saprast dažādās prasības un noteikumus, kas attiecas uz katru saziņas veidu.
Labi teikts, Adams. Skaidra izpratne par formālās un neformālās komunikācijas pamatprincipiem var ievērojami uzlabot komunikācijas prasmes kopumā.
Rakstā sniegtie detalizētie skaidrojumi par formālo un neformālo komunikāciju ir ļoti saprotami. Ir svarīgi apzināties šo saziņas veidu nozīmi dažādos kontekstos.
Pilnīgi noteikti, Bredlijs46. Izpratne par formālās un neformālās komunikācijas niansēm ir ļoti svarīga efektīvai komunikācijai profesionālajā un personiskajā mijiedarbībā.
Lielisks formālās un neformālās komunikācijas pārskats. Rakstā ir apskatītas abu saziņas veidu galvenās atšķirības un lietojumi dažādos iestatījumos.
Raksts labi izskaidro ķermeņa valodas un toņa nozīmi formālā un neformālā saziņā. Ir aizraujoši redzēt, kā šie faktori veicina katra komunikācijas veida efektivitāti.
Piekrītu, Bell. Ķermeņa valodai un tonim ir liela nozīme pareizā vēstījuma nodošanā dažādos saziņas iestatījumos.
Es novērtēju skaidrus formālās un neformālās komunikācijas skaidrojumus. Raksts sniedz visaptverošu izpratni par šo komunikācijas veidu nozīmi un atšķirībām.
Labi teikts, Qwalker. Raksts patiešām lieliski palīdz izskaidrot formālās un neformālās komunikācijas nozīmi dažādos kontekstos.
Es nevaru vairāk piekrist, Qwalker. Sīki izstrādāti formālās un neformālās komunikācijas skaidrojumi ir ļoti svarīgi komunikācijas prasmju uzlabošanai dažādās vidēs.
Gan formālā, gan neformālā komunikācija ir būtiskas prasmes, kas var palīdzēt indivīdiem efektīvi izteikt savas domas dažādās situācijās. Formālā komunikācija ir vairāk strukturēta un izmantota profesionālā vidē, savukārt neformālā saziņa ir brīvāka un tiek izmantota personiskajos apstākļos.
Lielisks skaidrojums, Leksi. Ir svarīgi saprast atšķirības starp formālo un neformālo komunikāciju, lai tās efektīvi izmantotu dažādos kontekstos.
Salīdzinājuma tabula sniedz skaidru pārskatu par atšķirībām starp formālo un neformālo komunikāciju. Ir noderīgi redzēt konkrētos salīdzināšanas parametrus, kas izklāstīti šādā strukturētā veidā.
Es nevaru vairāk piekrist, Roberts. Salīdzinājuma tabulā patiešām ir izceltas galvenās atšķirības starp formālo un neformālo komunikāciju.
Es augstu vērtēju formālās un neformālās komunikācijas salīdzinājumu. Ir interesanti redzēt, kā ķermeņa valoda, tonis un iesaistīto sarunu veidi atšķiras starp abiem.
Pilnīgi noteikti, Vuen. Šo atšķirību izpratne ir ļoti svarīga efektīvas komunikācijas prasmju attīstīšanai gan profesionālajā, gan personīgajā vidē.
Formālās un neformālās komunikācijas skaidrojumi man šķita ļoti informatīvi. Ir interesanti redzēt, kā ķermeņa valoda un vārdu krājums atšķiras šajos divos saziņas veidos.
Piekrītu, Melisa. Rakstā patiesi iedziļināties formālās un neformālās komunikācijas specifikā, sniedzot vērtīgu ieskatu to atšķirībās.
Formālās un neformālās komunikācijas salīdzinājumi ir labi parādīti. Tas palīdz atšķirt katra saziņas veida unikālās īpašības un to, kad tās ir vispiemērotākās.
Es pilnīgi piekrītu, Logan. Formālās un neformālās komunikācijas atšķirību atpazīšana ir ļoti svarīga veiksmīgai komunikācijai dažādos scenārijos.